Raidījumi
Trešdien, 16. februārī, raidījumā “Kas notiek Latvijā?” plašāk iztirzā divus tematus.
Valdība jau nākamnedēļ, 15.februārī lems par patlaban pastāvošo Covid-19 pandēmijas ierobežojumu pārskatīšanu. Premjers Krišjānis Kariņš uzsver, ka jāvirzās prom no kolektīviem ierobežojumiem uz individuālu aizsardzību un jāatceļ ierobežojumi ekonomikai, kas mums dārgi maksā un nostāda neizdevīgā situācijā attiecībā pret Lietuvu un Igauniju.
Par ieceri Krimināllikumā iekļaut pantu, kas paredz līdz pat piecus gadus ilgu brīvības atņemšanu par nepatiesu ziņu un izdomājumu izplatīšanu, piedalās Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība"), pie frakcijām nepiederošā deputāte Ļubova Švecova, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs, zvērināts advokāts Jānis Mucenieks un Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle Zane Mače.
Neraugoties uz augsto saslimstību ar Covid-19 vīrusa omikrona paveidu, vairākas Eiropas valstis sākušas mazināt ierobežojumus, jo slimnīcu noslodze un kritiskā stāvoklī esošo pacientu skaits nepalielinās. Arī Latvijā politiķi sākuši runāt par izejas stratēģiju un atteikšanos no tā dēvētajām “zaļajām” un “sarkanajām” zonām pakalpojumu sniegšanā.
Par spīti izmaiņām koalīcijas sastāvā un Covid-19 krīzei Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdībai ir izdevies nostrādāt jau trīs gadus, kas Latvijas politikas vēsturē ir samērā ilgs laiks. Vēl viena šīs nedēļas aktualitāte ir Tūrisma krīzes vadības komitejas lēmums pieprasīt veselības ministra Daniela Pavļuta (“Attīstībai”/”Par!”) un finanšu ministra Jāņa Reira (“Jaunā Vienotība”) demisiju.
Valdību veidojošo partiju politiķi tikai šodien vienojās par atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieaugušo energoresursu cenu kompensēšanai. Raidījumā "Kas notiek Latvijā?" skaidrojam, kā šis atbalsts izpaudīsies, kādēļ tā apstiprināšana kavējās un kā to vērtē pašvaldību un uzņēmumu pārstāvji.
Satversmes aizsardzības birojam (SAB) drīz būs jauns vadītājs. Saeimas Nacionālās drošības komisija šim amatam atbalstījusi plašākai sabiedrībai maz pazīstamā Egila Zviedra kandidatūru, bet balsojums parlamentā paredzēts nākamnedēļ. Savukārt jau šodien Briselē noslēgušās NATO un Krievijas sarunas par Maskavas pieprasītajām “drošības garantijām”. Par šiem abiem ar drošību saistītajiem tematiem šovakar norisināsies diskusija LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā?”
Kopš vakcinācijas uzsākšanas ir apritējis tieši gads, tādēļ diskusiju raidījumā “Kas notiek Latvijā?” trešdienas, 5. janvāra, vakarā atskatīsimies uz aizvadītajā gadā paveikto un to, kas būtu darāms, lai izkļūšana no pandēmijas prasītu mazāk upuru. Vakcīnu pieejamības jautājums jau pirms laba laika ir atrisināts, taču pūļa imunitātes sasniegšanai traucē gan jaunais vīrusa paveids, gan arī sabiedrības attieksme pret savu veselību un neuzticība lēmumu pieņēmējiem.
Kamēr lielā daļā Eiropas valstu notiek gatavošanās Covid-19 vīrusa omikrona paveida uzplūdiem un tiek pastiprināti gan kontroles pasākumi uz robežām, gan arī ierobežota pulcēšanās, Latvijas valdība uz Ziemassvētkiem un Jaungada svinībām ir atcēlusi dažus ierobežojumus, bet lemšanu par dzīvi pēc ārkārtas situācijas beigām 11. janvārī atlikusi uz nākamā gada sākumu. Raidījumā “Kas notiek Latvijā?” 22. decembrī dalībnieki diskutēs par to, ko varam sagaidīt no vīrusa omikrona paveida un kā varam mēģināt tā izplatību aizkavēt?
15. decembra diskusijā "Kas notiek Latvijā?" piedalās labklājības ministrs Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija), Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība), Saeimas deputāts un kādreizējais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja Alda Ozola, Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (''Saskaņa''), Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (Latvijas Reģionu apvienība), kā arī "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis, "Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils un "Virši" biznesa attīstības direktors Jānis Bethers.