Kultūra / Māksla
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā aplūkojama izstāde "Skārien-jūtīgs", kurā izstādītas Rotu mākslas biedrības mākslinieku darinātas rotas, bet līdzās tām – arī šo rotu nēsātāju fotogrāfijas. Tieši rotas un tās nēsātāja saikne arī ir šīs izstādes fokuss, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja izstādes kuratores, Rotu mākslas biedrības mākslinieces Ginta Grūbe un Zane Vilka, un izstādes scenogrāfe Ilze Ķēniņa.
Jāzepa Grosvalda memoriālā kolekcija sevī ietver arī mākslinieka dienasgrāmatas, rakstītas no sešpadsmit gadu vecuma līdz mūža galam. Tas ir plašākais Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam zināmais dienasgrāmatu mantojums, ko pēc sevis atstājis mākslinieks. Šīs dienasgrāmatas ir ne vien vērtīgs informācijas avots, bet arī mākslas darbi pašas par sevi – aplūkojami vitrīnās LNMM izstādē "Tagad esmu noņēmies dzīvot mākslai".
"Es respektēju tos, kas ņem darbus ar baltiem cimdiem, tur ir savs šarms un pietāte, bet man patīk pirkstu nospiedumi, man patīk nevis dekoratīvi plēsts papīrs, bet dzīvs," par saviem jaunākajiem darbiem "Radio Naba" raidījumā "Subjektīvie mērījumi" stāsta mākslinieks Juris Petraškevičs. Mākslinieks darbojas vairākās mākslas jomās – grafikā, glezniecībā, grāmatu ilustrācijā, animācijā un dizainā, bet šobrīd ir pievērsies zīmējumiem, kas atklāj papīra netipisko materialitāti un dažādās faktūras.
"Kur lai paslēpjās!" – māksliniekam Robertam Stārostam 1954. gadā tas bija izmisuma kliedziens ar izsaukuma, nevis jautājuma zīmi. To par pamatu jaunai izstādei ņēmis mākslas centrs "Zuzeum", nosaukumā apzināti atstājot gramatisku aplamību – vārds "paslēpjās" rakstīts ar garo "ā", kā to lietojis arī pats mākslinieks. Izstādē no 9. februāra vienkop skatāmi vairāki simti mākslas darbu, kas tapuši padomju okupācijas laikā un uzdod arī šodien aktuālus jautājumus par mākslinieka izvēlēm ārējas nebrīves apstākļos.
Rotu mākslas pasaules burvību visā tās krāšņumā aicina izbaudīt izstāde "Skārien-jūtīgs", kas no 8. februāra skatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Tajā piedalās 23 rotu autori gan ar klasiskiem darbiem, gan laikmetīgiem un provokatīviem risinājumiem. Izstādē valda liela daudzveidība rotu tematikā, formā un materiālu izmantojumā. Izstādei ir arī ļoti īpašs vizuālais tēls, kas akcentē rotas dialogu ar tās valkātāju.
Trešdien, 7. februārī, Aleksandra Čaka muzejā sāksies jauna izstāde "Kas Tu biji, Anna Bērziņa?". Tā veltīta ļoti nozīmīgam cilvēkam Čaka dzīvē – viņa sievai, kuras vārds publiskajā telpā dažādu iemeslu dēļ zināms visai maz. Viņa bija ļoti interesanta un spilgta personība, skaista un eleganta sieviete, kas bija neatsverams atbalsts dzejnieka dzīvē arī kādā viņam ļoti smagā periodā.
Paziņoti foto konkursa "Sony World Photography Awards 2024" Reģionālo balvu ieguvēji un Nacionālo balvu kandidātu saraksts. Starp Baltijas valstīm Reģionālajā konkursā triumfējis rīdzinieks Viktors Rimarevs ar fotoattēlu "September", kur redzama Baltijas jūras līča piekraste Tūjas pludmalē, informēja "Sony" pārstāvji Latvijā.
Ukrainas pilsētas Harkivas ielu mākslinieks Hamlets Zinkovskis dokumentējis dzīvi kara apstākļos viena gada garumā. Kādā galerijā izstādīti kopumā 364 zīmējumi.
"Kopā ar Džo" – tā sauc piecu sarunu ciklu, kas pavada Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādi "Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai" – par Jāzepa Grosvalda, saukta par Džo, daudzpusīgo personību. Sarunas par viņa ceļu mākslā, sarunas par Grosvaldu – diplomātu. Piektdien, 9. februārī, – saruna "Mākslinieks un karš". Pirmo reizi mākslas muzeja vēsturē tik izvērstas diskusijas ar pieaicinātiem ekspertiem. Kā var sarunās būt kopā cilvēku, kas jau pirms 100 gadiem 28 gadu vecumā miris no spāņu gripas?
Klasiskā un laikmetīgā māksla ļoti cieši savijas Līgas Ķempes gleznu izstādē "Venus", kas no pirmdienas, 5. februāra, apskatāma mākslas telpā "Aminori". Tajā valda pāri plūstoša sievišķība un daiļums, jo iedvesmu izstādei gleznotāja radusi mīlestības un skaistuma dievietes Veneras tēlā, kas redzams pasaulslavenu mākslas dižgaru darbos.
Gleznotājs Vilhelms Purvītis (1872–1945) 20. gadsimta sākumā bija biežs viesis Kārlim Vilhelmam Manteifelim (1872–1946) piederošajā Kazdangas muižā, tur gleznoja, izveidoja arī piemiņas medaļas metu pils īpašnieka veiksmīgai pārnākšanai no krievu–japāņu kara (1904–1905). Šādu medaļu bijis ap simts, un Manteifelis tās dāvājis labākajiem latviešu lauksaimniekiem.
VEF Kultūras pils abos stāvos Rīgā iekārtota mākslinieces un pedagoģes Kristīnes Kliginas personālizstāde "Vietas un laika fiksācijas". Mākslinieces pēdējo piecu gadu veikumā strāvo interese par tekstila materialitāti, lāču tēlos savienojot seno ar mūsdienīgo, bet glezniecībā aizraujoties ar gleznošana dabā visos gadalaikos.
Fotogrāfijā, tāpat kā jebkurā mākslā, rezultātu var panākt ar jebko. Uz audekla var mālēt ar pirkstu, un arī attēlu var uzņemt ar telefonu, taču tie uzņemtie kadri, kas tā arī paliek telefonos un tiek glabāti virtuālajā vidē, tās nav fotogrāfijas – tie ir tikai attēli. Fotogrāfija ir galaprodukts – apstrādāta kopija uz laba papīra, ar labu tinti. Tas ir svarīgi, jo mākslai ir uzstādītas tādas pašas prasības kā profesijai – māksla nav amatniecība, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda fotogrāfs Gunārs Binde.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
