Pusaudžu miegs kā sabiedrības veselības problēma identificēts jau 19. gadsimtā. Literatūrā nepietiekams pusaudžu miegs tiek saistīts ar kopumā sliktākiem veselības rādītājiem un zemāku kopējo apmierinātību ar dzīvi, augstāku traumatisma risku, trauksmi un depresīviem traucējumiem, arī sliktākām sekmēm skolā. Vērojama arī ilgtermiņa ietekme, kas noved pie sliktākiem veselības rādītājiem pieaugušo vecumā. Tādējādi mūsdienās nepietiekams miega ilgums pārliecinoši ieņem vietu starp būtiskiem veselības apdraudējuma faktoriem.
Pusaudži guļ arvien mazāk
Jāteic, ka vēsturiski rekomendētais miega ilgums vienmēr pārsniedzis faktisko. Likumsakarīgi, ka pie arvien sarūkošā bērnu un pusaudžu miega ilguma vienmēr vainoti arī attiecīgā laikmeta tehnoloģiskās attīstības produkti, sākot no grāmatu pieejamības un elektrības izgudrošanas, turpinot ar kino un TV parādīšanos arvien biežāk katras ģimenes mājās. Un attiecīgi – viedierīču, interneta un sociālo tīklu parādīšanās, kas raksturo mūsdienu izaicinājumus ikdienas plānošanā un laika sadalē.
Kopumā dati liecina, ka pēdējo 100 gadu laikā bērnu un pusaudžu vidējais miega ilgums ir samazinājies par vairāk nekā stundu saistībā ar arvien vēlāku gulētiešanas laiku, kamēr celšanās laiks palicis relatīvi nemainīgs.
Mūsdienās saskaņā ar ASV Nacionālā miega fonda vadlīnijām pusaudžiem nepieciešams vismaz septiņu stundu ilgs miegs, kas ir zemākais pieļaujamais miega ilgums. Optimāli mēs runājam par astoņām līdz desmit stundām miega.
Jaunākie pētījumu dati par pusaudžu vidējo miega ilgumu Eiropā liecina, ka tas variē no nepilnām astoņām līdz deviņām stundām skolas dienās. Latvija šajā pētījumā izceļas ar otro vidēji īsāko pusaudžu miega ilgumu aiz Polijas – septiņas stundas un 53 minūtes skolas dienās. Turklāt satraucoši ir dati, ka teju katrs piektais Latvijas pusaudzis skolas dienās nesasniedz minimālo pietiekamo septiņu stundu miega ilgumu, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem minētajā starptautiskajā salīdzinājumā.
Pusaudžu vecums ir īpaši būtisks miega ilguma kontekstā, jo šajā vecumposmā notiek izmaiņas nomoda–miega ciklā, aktivitātes periodam kopumā pārbīdoties uz vakara pusi. Savu lomu šeit spēlē ne tikai bioloģiski un fizioloģiski procesi, bet arī vecumposmam raksturīgā vecāku kontroles par gulētiešanas laiku samazināšanās. Pieaug arī vienaudžu un savstarpējās komunikācijas nozīme, veidojas izmaiņas elektronisko mediju lietošanas paradumos, kad saziņa ar draugiem vai laika pavadīšana sociālajos tīklos nereti ievelkas līdz vēlām vakara vai pat nakts stundām. Jāmin arī ar skolas vidi un mācību procesu saistīti stresori.
Kas ietekmē miega ilgumu?
Skolēnu veselību ietekmējošo paradumu pētījuma dati 2017.–2018. gadā atklāj vairākus būtiskus faktorus, kas saistāmi ar augstāku nepietiekama miega risku. Starp tiem minami gan ar pusaudžu dzīvesveidu un paradumiem, gan ar ģimeni un sociālo vidi saistīti aspekti. Piemēram, kā nozīmīgs riska faktors nepietiekamam miega ilgumam minama nepilna ģimenes struktūra, kad ģimenē nav abi bioloģiskie vecāki – jo īpaši vecāku zēnu vidū. Šis apstāklis var būt par iemeslu pusaudžu nepietiekamai uzraudzībai un vājākai saiknei ar vecākiem, ģimeni. Vienlīdz būtiski miega ilgumu ietekmējoši faktori ir arī neapmierinātība ar skolu, augsta mācību spriedze un vairāk kā četras ar pusi stundas dienā pie elektronisko ierīču ekrāniem pavadīts laiks.
Tas jo īpaši skar tieši jaunākos pusaudžus, kuri var būt vēl nepietiekami adaptējušies skolas videi un attīstījuši prasmes tikt galā ar dažādiem skolas vides izaicinājumiem un augošo mācību spriedzi.
Jaunākiem pusaudžiem biežāk ir arī nepietiekami attīstītas paškontroles prasmes attiecībā uz samērīgu un jēgpilnu elektronisko ierīču lietošanu.
Šie un vēl citi faktori – ņirgāšanās, somatiskas sāpes, nepietiekama fiziskā aktivitāte u.c. var veicināt grūtības iemigt vai grūtības uzturēt miegu nakts laikā, vai pārlieku agru pamošanos no rīta. Tā rezultātā samazinās kopējais miega ilgums, radot ievērojamu miega trūkumu nedēļas dienās.
Pārslodze ārpusskolas aktivitātēs?
Interesanti, ka arī neiesaistīšanās nevienā ārpusskolas organizēto aktivitāšu veidā saistāma ar lielāku nepietiekama miega risku. Šis secinājums, iespējams, konfliktē ar sabiedrībā citkārt izskanējušo viedokli par dažādās ārpusskolas aktivitātēs pārslogotajiem bērniem un pusaudžiem. Tomēr būtiski paturēt prātā, ka iesaiste organizētās ārpusskolas aktivitātēs pētījumos tiek vērtēta kā veselību veicinoša un attīstību stimulējoša prakse pretstatā vienaudžu orientētām, neuzraudzītām un nestrukturētām aktivitātēm, kuras var veicināt pusaudžu riskantu uzvedību. Piemēram, ir novērota saistība starp augstākiem vispārējās labklājības rādītājiem, akadēmisko sniegumu, kas ietver gan atzīmes, gan tiekšanos uz sasniegumiem, kā arī zemākiem atkarības vielu lietošanas vai antisociālas uzvedības riskiem pusaudžu vidū, kuri iesaistās organizētās ārpusskolas aktivitātēs, salīdzinot ar viņu vienaudžiem, kuri to nedara. Būtiski atzīmēt, ka līdz ar vecuma palielināšanos samazinās gan kopējais ārpusskolas aktivitāšu skaits, kurā pusaudži iesaistās, gan pusaudžu īpatsvars, kas vispār iesaistīti kādās ārpusskolas aktivitātēs.
Nenoliedzami saspringts un aktivitātēm piepildīts ārpusskolas grafiks ir saistīts ar augstākiem stresa rādītājiem. Vienlaikus attiecībā uz miega ilgumu atrodami pierādījumi, ka ar katru papildu ārpusskolas aktivitātēs pavadīto stundu kopējais miega ilgums samazinājās vidēji tikai par četrām minūtēm. Tādējādi ārpusskolas aktivitāšu potenciāli negatīvā ietekme būtu vērtējama piesardzīgi, paturot prātā, ka daudz būtiskāki miega ilgumu ietekmējoši faktori ir agrs skolas sākuma laiks, vecāku neuzraudzīts gulētiešanas laiks, kas kombinācijā ar lielu ārpusskolas aktivitāšu slodzi var būt cēlonis nepietiekamam miega ilgumam skolas dienās.
Vai varam palīdzēt pusaudžiem?
Svarīgi ir laikus pamanīt pusaudža miega problēmas un palīdzēt rast risinājumu. Ir vairāki indikatori, ko var pamanīt gan ģimenes locekļi, gan skolotāji – protams, miegainība dienas laikā ir viens no tiem, bet tādi ir arī vieglāka aizkaitināmība, agresivitāte vai gluži pretēji – nomāktība, arī sūdzības par somatiskām sāpēm, slikta pašsajūta kopumā, atsevišķos gadījumos arī mācību sekmju pasliktināšanās.
Lielākoties miega higiēnas paradumu pārskatīšana būs efektīvs risinājums, tomēr, ņemot vērā miega ilgumu ietekmējošo faktoru dažādību un to savstarpējo saišu sarežģīto dabu, reizēm arī pusaudža miega problēmu risināšana var prasīt kompleksu un visaptverošu pieeju, jo miega problēmas var būt kā indikators nopietnākām psiholoģiskām vai somatiskām problēmām.
Izmantotie avoti:
- Badura, P., Hamrik, Z., Dierckens, M., Gobiņa, I., Malinowska-Cieślik, M., Furstova, J., Kopcakova, J., Pickett, W. 2021. After the bell: adolescents' organised leisure-time activities and well-being in the context of social and socioeconomic inequalities. Journal of epidemiology and community health. 75(7), 628–636.
- Caldwell, L. L., Faulk, M. 2013. Adolescent leisure from a developmental and prevention perspective. In: Freire, T. Positive Leisure Science: From Subjective Experience to Social Contexts. Dordrecht: Springer Netherlands.
- Gariepy, G., Danna, S., Gobiņa, I., Rasmussen, M., Gaspar de Matos, M., Tynjälä, J., Janssen, I., Kalman, M., Villeruša, A., Husarova, D., Brooks, F., Elgar, F. J., Klavina-Makrecka, S., M.Sc, Šmigelskas, K., Gaspar, T., Schnohr, C. 2020. How Are Adolescents Sleeping? Adolescent Sleep Patterns and Sociodemographic Differences in 24 European and North American Countries.
- The Journal of adolescent health. 66(6S), S81–S88.
- Hirshkowitz, M., Whiton, K., Albert, S. M., Alessi, C., Bruni, O., DonCarlos, L., Hazen, N., Herman, J., Adams Hillard, P. J., Katz, E. S., Kheirandish-Gozal, L., Neubauer, D. N., O’Donnell, A. E., Ohayon, M., Peever, J., Rawding, R., Sachdeva, R. C., Setters, B., Vitiello, M. V.,Ware, J. C. 2015. National Sleep Foundation’s updated sleep duration recommendations: final report. Sleep health. 1(4), 233–243.
- Kļaviņa-Makrecka, S. (2023) Doctoral thesis "Sleep Duration in Association with Subjective Health and Well-Being". Riga Stradins university. https://www.rsu.lv/promocijas-darbi?year%5Bmin%5D=2023-01-01&year%5Bmax%5D=2023-12-31&council=All&title=
- Luthar, S. S., Sexton, C. C. 2004. The high price of affluence. Advances in child development and behavior. 32, 125–162.
- Luthar, S. S., Shoum, K. A., Brown, P. J. 2006. Extracurricular involvement among affluent youth: A scapegoat for "ubiquitous achievement pressures"? Developmental Psychology. 42(3), 583–597.
- Kronholm, E., Puusniekka, R., Jokela, J., Villberg, J., Urrila, A. S., Paunio, T., Välimaa, R., Tynjälä, J. 2015. Trends in self‐reported sleep problems, tiredness and related school performance among Finnish adolescents from 1984 to 2011. Journal of Sleep Research. 24, 3–10.
- Matricciani, L., Olds, T., Petkov, J. 2012a. In search of lost sleep: Secular trends in the sleep time of school-aged children and adolescents. Sleep Medicine Review. 16 (3): 203–211.
- Matricciani, L., Olds, T. S., Blunden, S., Rigney, G. and Williams, M. T. 2012b. Never enough sleep: a brief history of sleep recommendations for children. Pediatrics. 129: 548–556.
- Roeser, K., Eichholz, R., Schwerdtle, B., Schlarb, A. A., Kübler, A. 2012. Relationship of Sleep Quality and Health-Related Quality of Life in Adolescents According to Self- and Proxy Ratings: A Questionnaire Survey. Front Psychiatry. 3: 76.
- Saxvig, W. I., Pallesen, S., Wilhelmsen, A., Molde, H., Bjorvatn, B. 2012. Prevalence and correlates of delayed sleep phase in high school students. Sleep Medicine. 13 (2012) 193–199.
- Short, M. A., Gradisar, M., Lack, L. C., Wright, H. R., Dewald, J. F., Wolfson, A. R., Carskadon, M. A. 2013. A cross-cultural comparison of sleep duration between US And Australian adolescents: the effect of school start time, parent-set bedtimes, and extracurricular load. Health education and behavior. 40(3), 323–330.
