Aprīļa vidū Rīgas pilsētas tiesai bija jāsāk skatīt Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) lieta. Tajā uz apsūdzēto sola jāsēžas diviem bijušajiem biroja valdes locekļiem un kādreizējiem Rīgas domniekiem Vitai Jermolovičai (GKR) un Maksimam Tolstojam ("Saskaņa"). Viņiem inkriminē krāpšanas atbalstīšanu, bet sešiem bijušajiem darbiniekiem – naudas izkrāpšanu, esot fiktīvi nodarbinātiem. Kopā Rīgas pašvaldībai esot nodarīti zaudējumi 280 tūkstošu eiro apmērā, pastāstīja Ģenerālprokuratūras Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas prokurors Ando Skalbe.
"Visi kā viens apsūdzētie savu vainu noliedz. Izņemot to, ka viens no apsūdzētajiem atzīst, ka ir bijis nodarbināts, bet faktiski darbu nav darījis, bet nu apsūdzību viņš tāpat neatzīst. Pārējie uzstāj uz to, ka ir godprātīgi pildījušas savus amata pienākumus un attiecīgi arī saņēmušas par to samaksu," par apsūdzēto attieksmi stāstīja prokurors.
Visticamāk, vienīgā nestrādāšanu atzinusī persona ir mūziķis Ainars Mielavs.
"de facto" savulaik vēstīja, ka divus gadus līdz 2014. gada pavasarim viņš ar pusotru tūkstoti eiro lielu mēnešalgu kā valdes asistents skaitījās RTAB darbinieks.
"Paskaidrojums ir tāds, ka viņš ir, tā teikt, noformēts darbā, viņam ir paskaidrots tā: kad būs vajadzīgi viņa pakalpojumi, tad viņam par to paziņos. Nu un tā viņš ir gaidījis divus gadus, neviens pie viņa nav vērsies, algu viņš ir saņēmis, bet beigās viņš tomēr, kā pats saka, ir sapratis, ka tur kaut kas nav kārtībā un ir uzrakstījis pēc savas iniciatīvas atlūgumu," stāstīja Skalbe.
"de facto" sazvanīts, Mielavs komentēt savu darbību RTAB nevēlējās. "Nerunāju ar jums es.. Tamdēļ, ka jūs esat iedzelteni. Visu labu," paziņoja apsūdzētais mūziķis un pārtrauca sarunu.
Starp apsūdzētajiem darbiniekiem ir "Saskaņas" Rīgas domnieka Sandra Bergmaņa sieva un māte, kāda "Saskaņai" ziedojusi grāmatvede un kādreizējā partijas Saeimas frakcijas darbiniece. Bijusī laikraksta "Čas" galvenā redaktore Ksenija Zagorovska gan ir ciešāk saistīta ar GKR – viņa ir apkalpojusi šīs partijas sociālo tīklu lapas un ir Eiropas Parlamenta deputāta Amerika palīdze. Līdz šim viņa vienmēr vairījusies medijiem komentēt savu darbošanos RTAB, bet ar "de facto" šoreiz runāja.
Zagorovska uzskata, ka lieta pret viņu esot pārpratums.
"Strādāju, es darīju to, ko man teica. Es sadarbojos – tagad tas, protams, ir ļoti nepopulāri un nesmuki skan – sadarbojos ar Krievijas žurnālistiem, taisīju rakstus Krievijas medijos par Latviju, par Rīgu. Tas viss tika publicēts. Tas bija mans tā kā pienākums, un īsti es pat nevaru saprast, kāpēc man tā lieta ir. Protams, ja es varbūt no paša sākuma novērtētu to visu nopietnību, tad, protams, es tur savāktu kaut kādas liecības, izdrukātu skanus un tā tālāk. Bet man prātā neienāca..." apgalvo Zagorovska.
Savus argumentus tiesā apsūdzētie gan tagad varēs klāstīt ne ātrāk kā kā decembrī. Šī ir jau otrā reize, kad lietas skatīšana atcelta – rudenī advokāta slimības dēļ, bet pagājušajā nedēļā dienu pirms tiesas sēdes saslima kāds apsūdzētais, kuram tika noteikts mājas režīms. "de facto" zināms, ka tas ir bijušais domnieks Tolstojs, kurš, pirmdien sazvanīts, aicināja ar viņu sazināties nākamajā rītā, taču pēc tam visu nedēļu "de facto" zvanus un īsziņas ignorēja.
Vairāki citi "Saskaņas" deputātu, kā arī Ušakova biroja pārstāvju radi un paziņas ir apsūdzēti tā sauktajā "Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) lietā. GKR biedra Agņa Kalnkaziņa vadītajā nodaļā strādājuši vai vismaz algas saņēmuši vairāki cilvēki, ko viņš pats telefonsarunās dēvējis par "domes blatņikiem".
RNP lieta tiesā nonāca pirms pieciem gadiem, bet pa šo laiku nopratināti vien pāris liecinieki.
Mainījušies gan tiesneši, gan prokurori – tagad apsūdzību uztur Jānis Baumanis no Rīgas tiesas apgabala prokuratūras, kurš stāsta: "Jāatzīst, ka divas personas atrodas ārvalstīs, un procesa virzītājam bija jālemj arīdzan par iespēju procesu virzīt, izskatot gan "in absentia" procesu pret vienu personu, gan pret vienu personu, panākot vienošanos, ka viņa lūdz izskatīt procesu bez viņa klātbūtnes. Tādējādi samērā nesen tika atrisināts šis jautājums, un uzskatu, ka tagad process virzīsies nedaudz ātrāk."
Rīgas pilsētas tiesa rakstiskā atbildē stāstīja, ka lietā ir apsūdzētas 14 personas, līdz ar to ir daudz aizstāvju, un nepieciešams nopratināt 59 lieciniekus. Izskatīšanu līdz šim sarežģījis arī tas, ka vienam no apsūdzētājiem pastāvīgā dzīvesvieta tagad ir Ukrainā, savukārt cita apsūdzētā – "de facto" zināms, ka tā ir bijusī "Saskaņas" Rīgas domniece Svetlana Savicka – ir pārcēlusies uz dzīvi Krievijā.
No 19 līdz šim nozīmētajām tiesas sēdēm dažādu iemeslu dēļ vairumā nekas pēc būtības nenotika.
Piecas sēdes tika atliktas Covid-19 ārkārtējās situācijas dēļ, piecas – apsūdzēto saslimšanas dēļ. Starp citiem iemesliem var minēt, piemēram, nespēju nodrošināt videokonferenci ar Ukrainu, aizstāvja atrašanos pašizolācijā un tiesneša darbnespēju. Tagad nākamā sēde ir nozīmēta uz septembri, bet vēl vairākas sēdes ir rezervētas līdz pat nākamā gada jūnijam.
"Jāatzīst, ka visa tiesas izmeklēšana un vēl pēc tam tiesas debates ir tikai priekšā. Tādēļ jārēķinās tomēr vēl ar samērā ilgu laiku šajā procesā," sacīja prokurors Baumanis, pieļaujot, ka tie būs vēl vismaz pāris gadi.
Ja šajā lietā arī tiesa neņemas prognozēt, kad varētu būt gaidāms spriedums,
divas citas Ušakova-Amerika laiku Rīgas domes iespējami fiktīvo darbinieku lietas vēl nav tikušas tālāk par izmeklēšanas iestādi.
Valsts policijā jau piecus gadus izmeklē divas lietas – viena ir par "Rīgas satiksmes" (RS) konsultantiem, kur figurē pat 46 līgumi. "de facto" jau daudzkārt vēstīja, ka aizdomas par fiktīviem konsultantiem tiek vētītas arī RS civilprasībā pret bijušo valdi ar Leonu Bemhenu priekšgalā. Starp cilvēkiem, kas piepelnījās RS, bija arī vairāki Rīgas domnieki no valdošo pariju bloka, kā arī citas ar "Saskaņu" un GKR saistītas personas.
Otra lieta ir par iespējami fiktīviem darbiniekiem vairākos pašvaldības uzņēmumos – "de facto" zināms, ka izmeklētājus interesēja "Rīgas centrāltirgus", "Rīgas ūdens" un atkal jau RNP. Pēdējos divarpus gadus policija par šo procesu gaitu izvērstus komentārus nesniedza, lai gan sākotnēji informēja par to gan medijus, gan atskaitījās Saeimas komisijās.
"Gribu sākt ar to, ka Valsts policijā tiešām notika reorganizācija. Tās ietvaros divi kriminālprocesi tika nodoti Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei (ENAP). Kas bijis iepriekš, es nevaru komentēt. Šobrīd notiek aktīva izmeklēšana. Jautājums, vai trīs vai pieci gadi ir ilgi, ir diezgan diskutabls jautājums. Jo vidēji ENAP izmeklēšanā procesi atrodas no diviem līdz trīs gadiem," intervijā "de facto" stāstīja ENAP priekšnieka vietnieks Vitālijs Polovinskis.
Policijas pārstāvis arī apgalvo, ka nekāda apzināta lietu novilcināšana nemaz neesot iespējama, jo to neļautu uzraugošais prokurors.
"Noteikti, ka dažādi procesa virzītāji, viņiem ir savas domas, idejas, varbūt pieredze. Bet es jums varu apliecināt, ka šobrīd kriminālprocesu izmeklē liela ranga profesionāļi, galvenie inspektori, ENAP speciālisti. Nevienu negribu apvainot, bet tie ir labākie izmeklētāji Valsts policijā. Tāpēc es esmu pārliecināts, ka izmeklēšana notiek efektīvi, un tiklīdz būs iespēja pieņemt lēmumu, tas lēmums tiks pieņemts," sola Polovinskis.
Cik personām šajās lietās ir tiesības uz aizstāvību, policija šobrīd nekomentē. Iepriekš gan policija atklāja, ka katrā no kriminālprocesiem – gan par RS konsultantiem, gan par citu Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību darbiniekiem – bija pa vienai personai, pret kuru sākts process. "de facto" zināms, ka iespējami fiktīvo darbinieku lietā savulaik pratināts kādreizējais Rīgas domnieks, no "Saskaņas" ievēlētais Vitālijs Dubovs, kurš ir bijis arī "Rīgas centrāltirgus" valdes padomnieks iekšējās drošības jautājumos. Šonedēļ uz "de facto" jautājumu, vai viņam lietā šobrīd ir kāds statuss, Dubovs atbildēja, ka tagad strādā citā jomā un negribot par to runāt.
Ušakovs ar Ameriku vienmēr ir nolieguši, ka Rīgas domes struktūrās jelkad bijuši kādi fiktīvi darbinieki. Tikai pēc viņu aiziešanas no varas galvaspilsētā pašvaldības uzņēmumi un pati Rīgas dome sāka pieteikties par cietušajiem kriminālprocesos.
