Par 1991.gada uzbrukumiem Lietuvas muitas punktam neklātienē uz mūžu notiesātais bijušais Rīgas OMON komandieris Česlavs Mliņņiks intervijās Krievijas medijiem apgalvojis, ka pavēli par uzbrukumu devis PSRS iekšlietu ministrs un bijušais Latvijas Kompartijas pirmais sekretārs Boriss Pugo, bet operāciju apturējis personīgi padomju Valsts drošības komitejas vadītājs (VDK) Vladimirs Krjučkovs, vēsta Rus.lsm.lv
Saeima tuvākajā laikā varētu pieņemt likumprojektu par barikāžu dalībnieka statusu, kas paredz dalībniekiem izsniegt apliecības. Tās dotu iespēju pašvaldībām individuāli atbalstīt 1991.gada notikumu dalībniekus.
Baltijas ceļa un arī barikāžu laiks Latvijā tiek idealizēts, un tas ir pamatoti. Tomēr tam ir arī sava ēnas puse – mūsdienas uz šo Atmodas laika notikumu fona izskatās daudz sliktāk, to intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Universitātes (LU) sociālās atmiņas pētniece, doktore Laura Ardava.
Latvijā būtu laiks aizmirst deviņdesmito gadu norises un būtu jāpārstāj "vajāt tos nabaga omoniešus", šādu viedokli intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu" pauda skandalozais žurnālists Aleksandrs Ņevzorovs.
No vienas puses, saukti par sabiedrību šķeļošiem, no otras puses, par pateicības izrādīšanu Latvijas patriotiem - tik dažādi Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pirmdien izskanēja viedokļi par likumprojektu, kas paredz barikāžu dalībniekiem dažādus sociālos atvieglojumus.
Šogad augustā apritēs 25 gadi, kopš Latvijas neatkarības starptautiskās atzīšanas. Pirmā valsts, kas to izdarīja, bija Islande. Lielu nozīmi tajā spēlēja toreizējais Islandes ārlietu ministrs Jons Baldvins Hanibalsons. Par viņu tapusi arī filma ar nosaukumu - “Tie, kas uzdrošinās”. Hanibalsons ekskluzīvā sarunā ar Latvijas Televīziju kritizē Eiropas Savienību par tas līderības trūkumu krīzes situācijās, tomēr atzīst – Latvijai dalība Eiropas Savienībā bija labākā izvēle, lai nostiprinātu demokrātiju.
