Ložu sadragātie ķermeņi uz operāciju galda bija pārbaudījums arī Rīgas 1.slimnīcas ārstiem. Jaunais ķirurgs Juris Žarinovs tajā 20.janvāra naktī operāciju zālē cīnījās par kinooperatora Gvido Zvaignzes dzīvību. Operācija izdevās, bet gūtie ievainojumi bija pārāk smagi un pēc pāris nedēļām Zvaigzne mira.
Viņa nāve bija skarbs atgādinājums par briesmām, kas draud ikvienam barikāžu dalībniekam, tomēr tā vēl vairāk vienoja jau tā saliedētos brīvības aizstāvjus. Pagājuši 25 gadi kopš pirmā barikāžu upura – Roberta Mūrnieka nāves.
Rīgā, Doma laukumā turpinās barikāžu rekonstrukcijas akcija, kas ilgst veselu diennakti, un noslēgsies 16.janvārī pulksten trijos pēcpusdienā. Akcijas laikā Doma laukumā deg ugunskuri, aplūkojama vēsturiskā barikāžu laika tehnika, ik pa laikam uzstājas mūziķi kolektīvi un skan arī vēsturiskie Latvijas Radio ziņu ieraksti.
1991.gada janvārī notikušās barikādes bija apbrīnojama "morālas vienotības spēja", kad tauta, sajūtot kopējas briesmas, apbrīnojami spēja koordinēties, tā par barikāžu laiku intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis.
Laikā, kad tradicionālo jauna gada sākuma kultūras vakuumu sāk piepildīt arvien vairāk notikumu, janvāra viducis ik gadu tomēr aizrit 1991.gada barikāžu zīmē. Tāpēc šoreiz nedēļas nogales pasākumu apskatā, no izklaidēm atturoties, godā ceļam notikumus, kas veltīti šīm Latvijai un latviešiem zīmīgajām vēsturiskajām krustcelēm. Vai ik vienam no mums, arī šī raksta autorei, ir savs vai kāda līdzcilvēka barikāžu stāsts, ņemot vērā, ka tajās piedalījās 700 000 brīvību alkstoši iedzīvotāji. Neaizmirst, stāstīt, godināt, pieminēt, īpaši laikā, kad brīžiem gribas padoties tai traģēdijai, kas pasaulē, un tām spēlītēm, kas pašu valstī, un iebarikādēties.
