Latvijā
Šķēršļus Rīgas domes atlaišanai var radīt koalīcijā esošā partija “KPV LV”, kura sliecas neatbalstīt domes pilnvaru termiņa pagarināšanu ārkārtas vēlēšanu gadījumā . Tāpat partija norāda, ka iemesls domes atlaišanai – atkritumu krīze - daļai sabiedrības var radīt neizpratni.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 11. decembrī, ar balsu vairākumu nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā izmaiņas likumā, kas paredz iespēju pašvaldības domi ārkārtas vēlēšanās ievēlēt uz ilgāku termiņu, paziņojumā medijiem informēja Saeimas Preses dienests.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas varētu izmaksāt aptuveni 1,6 miljonus eiro, tāpēc nebūtu lietderīgi rīkot divas vēlēšanas nosacīti īsākā laika periodā, uzsver atbildīgā ministrija, pamatojot, kāpēc nākamās Rīgas pašvaldības vēlēšanas pēc ārkārtas vēlēšanām varētu būt tikai 2025. gadā. Saeimas komisija pēc garām diskusijām otrdien, 10. decembrī, vēl nepieņēma lēmumu par likuma grozījumu tālāko virzību.
Atbildīgās iestādes sākušas gatavoties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu sagatavošanai 29. februārī. Vēlēšanām gatavojas arī partijas, kuras plāno veidot vairākas apvienības. Partijām deputātu kandidātu saraksti būs jāiesniedz jau no 24. līdz 30. janvārim.
Vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvji aicina opozīcijas partijas Rīgas domē vienoties par kopīgu vēlēšanu programmu un sarakstu, kā arī aicina iekļaut to izveidē partijām nepiederošus pilsoniskos aktīvistus.
Rīgas domes (RD) sasaukumam, kas izveidosies pēc ārkārtas vēlēšanām, būs jāpieņem nopietni lēmumi attiecībā uz galvaspilsētas budžetu, intervijā Latvijas Radio sacīja “Attīstībai/Par!” (AP) līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.
Partija "Gods kalpot Rīgai" (GKR) galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās nekādas "sarkanās līnijas" nedomā novilkt un gatava sadarboties ar visiem politiskajiem spēkiem, intervijā Latvijas Radio sacīja Rīgas domes vadītājs Oļegs Burovs (GKR).
Valdošās koalīcijas rīcībā vēlēšanu jautājumā saskatāmi draudi demokrātijai Latvijā, izriet no politologa Jura Rozenvalda aģentūrai LETA sacītā.
Eiropas Parlamenta deputāts un partijas “Saskaņa” līderis, bijušais galvaspilsētas mērs Nils Ušakovs ir izvairīgs par savu kandidēšanu iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās un konkrētu atbildi nesniedz. Ušakovs uzskata, ka pašvaldību lietu ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) izmanto savu amatu politiskiem mērķiem.
Lai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tapušais likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina Ministru kabinetā, jāpieņem Saeimā un Valsts prezidentam tas jāizsludina. Taču ir vēl juridiskas nianses, kas var sarežģīt šo procesu, un opozīcija plāno domes atlaišanu apstrīdēt Satversmes tiesā.