Latvijā
Pāreja uz mācībām tikai valsts valodā vispārējās izglītības programmās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs Latvijā atbilst Satversmei, piektdien, 12. jūlijā, atzinusi Satversmes tiesa. Saeimas 2022. gadā pieņemtos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā bija apstrīdējuši vairāki mazākumtautību pārstāvji, bet, kā uzsvēra tiesa, – mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi joprojām var apgūt interešu izglītības programmās.
Ekspremjera, "Jaunās Vienotības" (JV) politiķa Krišjāņa Kariņa privāto avioreisu skandāla sekas pierādījušas, ka būtu jāuzlabo politiķu un augstākās ierēdniecības savstarpējās atbildības sadalījums un komunikācija. Tā pēc tagadējās premjeres Evikas Siliņas (JV) lēmuma amatā pazemināt Valsts kancelejas vadītāju Jāni Citskovski un viņa gatavību to apstrīdēt tiesā vērtē eksperti.
Cik gatavi Latvijas iedzīvotāji ir "X" stundai? Iedzīvotāju sagatavotība "X" stundai palīdz būt pašpietiekamiem un ātri reaģēt, kad pieejamie resursi vai palīdzība varētu būt ierobežota vai aizkavējusies. Kā tam sagatavoties, kāpēc "X" stundā pirmās 72 stundas ir svarīgas? Kas krīzes situācijās notiks ar mūsu naudu? Vai veikalos būs pieejama pārtika un citas preces?
Rīgā atklāta Baltijā lielākā un modernākā kanalizācijas sūkņu stacija. Tā patērē ievērojami mazāk enerģijas, un ietaupījums par elektrību gada laikā pārsniegs pusmiljonu eiro. Ietaupīti tiks arī cilvēkresursi, jo teju visi darbi notiks automātiski, ar datorprogrammu palīdzību. Jaunā stacija ir arī viens no pirmajiem vērā ņemamiem soļiem, lai atrisinātu neattīrīto notekūdeņu noplūšanu vidē, piemēram, Daugavā.
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) 2024. gada martā publicētie dati atklāj seksuāli transmisīvo infekciju (STI) strauju izplatību Eiropas Savienības valstīs. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) norāda, ka arī Latvijā šogad pieaudzis sifilisa un gonorejas gadījumu skaits, un atgādina iedzīvotājiem par prezervatīvu lietošanu dzimumkontakta laikā.
Saeimā darbu ceturtdien, 11. jūlijā, sākusi parlamentārās izmeklēšanas komisija par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu. Parlamentāriešu uzmanību projekts izpelnījies, jo tā izmaksas Baltijas valstīs no sākotnēji lēstajiem nepilniem sešiem miljardiem eiro izaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem. Latvijā vien tās varētu sasniegt jau 6,5 miljardus eiro. Deputāti sāk apzināt, kādus dokumentus pieprasīt un kuras amatpersonas aicināt uz izmeklēšanas komisijas sēdēm, lai pēc pusgada ziņojumā atspoguļotu konkrētākas atbildes uz virkni jautājumu.
Lai gan Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta (ĀMD) direktora konkursā tika saņemti 39 pieteikumi, atlases komisija 11. jūlijā lēmusi konkursu izbeigt pēc tam, kad visvairāk punktu saņēmušais kandidāts savu dalību konkursā atsaucis.