Nedēļas notikumu smagsvars
OLIMPISKĀS SPĒLES
Lai gan medaļu mūsu sportistiem vēl nav un olimpiskās spēles priecē skatītājus, taču jau pirmajās dienās sarūgtināja neveiksme tenisā, kur mūsu Aļonas Ostapenko zaudēja pretiniecei un bija spiesta doties mājās. Arī pludmales volejbolistes pirmajā spēlē cieta zaudējumu, bet nākošajā fanus priecēja ar uzvaru. Latvijas 3x3 basketbola komanda pēc uzvaras pār Lietuvu un Nīderlandi olimpisko turnīru turpināja ar pārliecinošu uzvaru pār Ķīnas vienību, bet aizvadītajā naktī grūtā cīņā pārspēja arī ASV komandu.
Latvijas BMX frīstaila meistars Ernests Zēbolds izcīnīja augsto 8. vietu, kas ir viņa labākais sasniegums karjerā, par ko sportists pauda neviltotu prieku. Ceturtdienas vakarā dalību olimpiskajās spēles Parīzē sāka Latvijas BMX riteņbraucēji – Veronika Monika Stūriška un Kristens Krīgers. Abi sportisti sacensībās piedzīvoja kritienu – Krīgers sacensības pabeidza ceturtdaļfināla otrajā braucienā, bet Stūriška tika līdz pēdējās cerības braucienam, kas beidzās ar kritienu.
Taču tas ir tikai sākums un mums priekšā vēl daudz startu. Latvijas skrējēja Gunta Vaičule aizvadījusi pirmos treniņa olimpiskajā stadionā. Vaičule galvenajā sacensību vietā esot izmantojusi visu sev atvēlēto laiku un secinājusi, ka segums ir ātrs un atsperīgs. Vaičule startu 400 metru skrējiena priekšsacīkstēs aizvadīs 6. augustā. Ar visu mūsu un pasaules atlētu sacensību grafiku var iepazīties šeit.
Olimpiskajās spēlēs nav tikai sportisti. Parīzē šobrīd ir pasaulē vislielākais policistu īpatsvars, un viņiem palīdzēt ieradušies vairāk nekā 1800 policistu no 43 valstīm. Starp viņiem arī septiņi policisti un pieci kinologi no Latvijas. Kā klājas mūsu suņiem Parīzē?
GADSIMTA VĒTRA UN SEKAS
Latvijā, īpaši valsts centrālajā daļā, naktī uz 29. jūliju un pirmdien plosījās pamatīga vētra un bija spēcīgas lietusgāzes. Glābēji dabas stihijas postījumu dēļ saņēmuši vairāk nekā 1000 izsaukumu. Vissmagāk skarta Rīga, Jūrmala, Pierīgas reģioni un daži novadi Zemgalē.
Lietavas, kas sākās svētdien un sāka pierimt tikai pirmdienas pēcpusdienā, bijušas spēcīgākās Latvijā vismaz kopš 1945. gada. Lai gan nokrišņu mērījumi veikti arī agrāk, pagaidām arhīva dati sakārtoti un droši ticami ir kopš 1945. gada.
Tagad iedzīvotāji saskaras ar apdrošināšanas ķibelēm, jo ne visi apdrošinātāji vēlas kompensēt vētras un lietus radītās sekas. Tas sadusmojis ne tikai cilvēkus, bet arī Valsts prezidentu, kurš sacīja - ja apdrošinātāji šādi rīkosies, pie lietas būs jāķeras valstij atbildīgo iestāžu veidolā. Premjere savukārt aicina vērsties pie apdrošinātājiem un pašvaldībās.
Rīdziniekiem vētrā nolauztos kokus vai to daļas no piektdienas, 2. augusta, būs iespēja bez maksas nogādāt divās galvaspilsētas vietās. Ja iedzīvotāji pašu spēkiem to nevarēs izdarīt, pašvaldība palīdzēs. Cik daudz naudas pašvaldība ir gatava veltīt vētras seku likvidēšanai, vēl aplēš. Tas varētu būt zināms nākamajā pirmdienā. Kopumā pašvaldība varēšot tam veltīt pat miljoniem eiro.
CITAS ZIŅAS MĀJĀS...
Neordināru lēmumu trūkums, kovida laika ietekme, arī nespēja vienoties ar kolēģiem pārējās Baltijas valstīs – ar šiem faktoriem projekta "Rail Baltica" realizācijas kavēšanos par vismaz pieciem gadiem un ievērojamu sadārdzinājumu komentēja projekta pārvaldībā kādu laiku iesaistītie Dins Merirands un Edvīns Bērziņš. Viņus 31. jūlijā iztaujāja "Rail Baltica" projekta īstenošanas trūkumu parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāti. Iztaujātie uzskata, ka sakotnēji projekts bija reāls, bet tad sagribēts “mersedess”.
Rēzeknes pašvaldības pagaidu administrācija trešdien nolēma atsaukt pieteikumu Satversmes tiesā par pilsētas domes atlaišanu, cita starpā šo soli pamatojot ar pašvaldības finanšu problēmām. Administratori uzsver, ka palikt pieteicējam lietā par to, vai viņu pašu iecelšana bijusi likumīga, to diskreditētu. Savukārt atstādinātais mērs un atlaistais deputāts Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvija") vērtēja, ka deputāti rīkojušies "efektīvi".
Pašvaldības šogad saskaras ar finansiālām grūtībām, vienlaikus viens no obligātajiem maksājumiem daudzām vietvarām ir pabalsti bijušajiem pagastu, pilsētu vai novadu priekšsēdētājiem un vietniekiem. Šogad atsevišķās Latgales pašvaldībās šādiem pabalstiem atvēlēts pat ceturtdaļmiljons, kopumā gada laikā Latgales vietvaras tam tērējušas 860 tūkstošus eiro.
Politiķi Jakovs Pliners un Nikolajs Kabanovs iestājušies partijā "Stabilitātei!". Partijas valdes priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs sacīja, ka Pliners ir Rīgas domes deputāts, tāpēc partija "Stabilitātei!" no šodienas ir pārstāvēta Rīgas pašvaldībā.
Latvijā iecerēts liegt uzturēties Baltkrievijā reģistrētām automašīnām, bet Saeimas atbildīgā komisija pie tā turpinās strādāt septembrī, jo komisijas sēdē ministrija tika kritizēta par absolūti negatavu likumprojektu. Secināts, ka Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts vēl jāuzlabo un tagad tas vien nedaudz atšķiras no tā, ko komisija noraidīja jau pavasarī.
Tieslietu ministrija nākamā gada budžetā dažādām prioritātēm lūgusi vairāk nekā 5 miljonus eiro. Nākamgad plānots gan palielināt tiesu darbinieku algas, gan izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru.
Tiesa noraidījusi bijušā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Mūzikas tehnoloģiju katedras vadītāja Rolanda Kronlaka prasību tiesā pret JVLMA. Viņš bija apstrīdējis savu atstādināšanu no darba, norādot, ka tā bijusi prettiesiska. Kronlaku no darba atstādināja par iespējamu seksuālu uzmākšanos studentēm.
No 1. jūlija, kad Latvijā spēkā stājās Partnerības regulējums, kas ļauj attiecības pie notāra reģistrēt visiem pāriem, tai skaitā arī viena dzimuma, līdz 1. augustam partnerību noslēguši 95 pāri.
Lai sargātu mūsu robežu, vairāk nekā 20 vietās Latvijas pierobežā tiek uzkrāti dažādi pretmobilitātes šķēršļi – "pūķa zobi", prettanku eži, dzeloņdrātis, betona bloki un HESCO grozi. Gar Latvijas–Baltkrievijas robežu pabeigta žoga izbūve gandrīz 145 kilometru garumā.
UN PASAULĒ
Krievija un rietumvalstis ceturtdien veikušas lielāko ieslodzīto apmaiņas darījumu kopš aukstā kara beigām. Kā vēsta Rietumu un neatkarīgie Krievijas mediji, kopumā apmainīti 26 cilvēki. Apmaiņas darījumā iesaistīta Krievija, Baltkrievija, ASV, Vācija un citas rietumvalstis. ASV prezidents Džo Baidens vēsta, ka sarunu ceļā panākta 16 cilvēku atbrīvošana. To vidū ir trīs ASV pilsoņi, britu pilsonis Vladimirs Kara-Murza, pieci vācieši, kā arī septiņi Krievijas politieslodzītie.
Ukrainā turpinās sīvas cīņas pret iebrucējiem, pēdējās diennakts laikā notikušas 156 kaujas sadursmes. Lielākā daļa noslēgusies bez būtiskiem izrāvieniem, un ukraiņiem kopumā izdodas noturēt fronti. Par to vēsta Latvijas Radio korespondente Ukrainā Indra Sprance, kura pēc atvaļinājuma atsākusi darbu Kijivā. Gada laikā okupanti pavirzījušies uz priekšu par 21 kilometru, Ukrainas militārais eksperts saka – Krievija kaujās ciešot smagus zaudējumus.
Pēc tam, kad uzbrukumā Irānas galvaspilsētā Teherānā tika nogalināts palestīniešu teroristiskās organizācijas "Hamās" politiskais līderis Ismails Hanija, arvien vairāk izskan bažas par situācijas destabilizēšanos Tuvajos Austrumos. Hanijas slepkavībā "Hamās" un Irāna vaino Izraēlu, bet Izraēlas amatpersonas oficiāli nav komentējušas notikušo. Lai arī "Hamās" līdera nogalināšana ir būtisks trieciens grupējumam, tas nenozīmē "Hamās" beigas.
