Nedēļas notikumu smagsvars
"airBaltic" liktenis
Dienaskārtībā atkal ir jautājums par nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” likteni. Valdība 30. augustā slēgtā sēdē vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO jeb potenciālā publiskā piedāvājuma kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Patlaban ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu. Neoficiāli izskanējis, ka investors varētu būt Vācijas nacionālā lidsabiedrība "Lufthansa". Par to, kas diriģē mūsu lidsabiedrības nākotnes procesus, trešdien diskutēja arī “Kas notiek Latvijā?”, secinot, ka bijuši vairāki scenāriji tālākai rīcībai, bet atbildīgās ministrijas piedāvājums, kurš paredzēja pamatkapitālu nesamazināt, neguva atbalstu.
Visas peripetijas, kuras sabiedrība sociālajās vietnēs atzīst par nesaprotamām, premjerei Siliņai radījušas jautājumus par satiksmes ministra Kaspara Briškena darbu. Lai gan valdības sēdē, kurā lemts par lidsabiedrības jautājumiem, piedalījās abi, pēc tikšanās ar prezidentu, kurš kritizēja šīs tēmas komunikāciju, premjere paziņoja – vērtēs Briškena atbilstību.
Foto: Ausma Cīrulniece
Divi zelti
Latvijai Parīzē notiekošajās paraolimpiskajās spēlēs izcīnīti jau divi zelti. Diāna Krūmiņa šķēpmešanā otrdien izcīnīja zelta medaļu, un šis ir viņas otrais paraolimpiskais zelts, pirmo viņa izcīnīja 2016. gadā. Krūmiņa jau pirmajā mēģinājumā kļuva par līderi, sasniedzot 24,99 metrus, kas ir jauns paraolimpiskais rekords F55 ieskaites grupā un ļāva droši pretendēt uz godalgotu vietu pirms tobrīd astoņu atlikušo dalībnieču starta. Otru augstākā kaluma medaļu izcīnīja jātnieks Rihards Snikus ar zirgu "King of the Dance". Medaļas Snikus bija guvis arī iepriekš, bet paraolimpiskā čempiona laurus nopelnīja pirmoreiz karjerā. Sportists atzinis iepriekš, ka zelts ir tas, ko kārojas. Savukārt Apinis Parīzē “izcēlis” sudrabu. Par paraolimpiskajām spēlēm un mūsu sportistu veikumu lasiet tām veltītajā sadaļā.
Citas ziņas mājās un pasaulē
Daudzas partijas augustā piedzīvojušas reitingu kritumu, taču vislielāko – valdošais politiskais spēks "Jaunā Vienotība", liecina SKDS aptauja. Ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas, 9,5% aptaujāto augustā atbildēja, ka balsotu par šobrīd opozīcijā esošo Nacionālo apvienību. Tālāk seko "Jaunā Vienotība" ar 8,7% un pirmo trijnieku noslēdz "Latvija pirmajā vietā" – 7,4% aptaujāto šo politisko spēku izvēlētos.
Sākotnēji pa "Rail Baltica" kursējošie starptautiskie ātrvilcieni Rīgā neienāktu, bet piestātu Salaspilī. Tas lasāms Satiksmes ministrijas ziņojumā. Vēl tajā ir piedāvāts izveidot jau tagad Latvijā esošajā sliežu ceļu platumā savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas pabeigšanas. Naudu cer iegūt, pārdalot ES fondu finansējumu no citiem ES infrastruktūras projektiem, piemēram, atsakoties no bateriju iegādes elektrovilcieniem. Atsakoties no bateriju vilcieniem, Briškens sacīja, ka tas jau vispār bijis utopisks plāns.
"Nav īsti normāli, ka mums ir valsts kapitālsabiedrības, kur valžu locekļu atalgojums ir pulka lielāks nekā privātajā sektorā," saka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš drīzumā nāks klajā ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, rosinot iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs. Tā viņš cer nodrošināt samērīgumu starp valsts kapitālsabiedrībām un privāto sektoru.
Koalīcijā panākta vienošanās par komercbanku virspeļņas nodokļa ieviešanu, tā tuvāko triju gadu laikā cerot iekasēt vismaz 220 miljonus eiro. Bet nākamgad – 90 miljonus. Vienlaikus tiks paredzēts kompensējošais mehānisms, kas ļaus mazināt nodokļa apmēru tām bankām, kuras aktīvāk finansē tautsaimniecību.
Veselības aptauju dati liecina, ka šobrīd Latvijā 59% iedzīvotāju ir liekais svars, un tas ir vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, kur šis rādītājs ir 53%. Aptaukošanās būtiski ietekmē veselību, tāpēc atbildīgā ministrija izdomājusi plānu, kā ar šo problēmu cīnīties. Piemēram, atsakoties no atbrīvojuma no sporta skolās.
Neatliekamās palīdzības pakalpojumi Latvijas iedzīvotājiem pirmajā pusgadā izmaksājuši par astoņiem miljoniem eiro vairāk, nekā plānots. Taču kopējais valsts budžeta iztrūkums par slimnīcu sniegtajiem pakalpojumiem pusgadā pārsniedz 20 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka ir apgrūtināts visu slimnīcu darbs un pieaug risks, ka pacienti palīdzību saņems novēloti.
Bijušais premjerministrs Krišjānis Kariņš pēc Saeimas deputāta mandāta nolikšanas sācis darbu starptautiskajā stratēģiskās komunikācijas aģentūrā "Kreab". Izdevums "Politico" vēsta, ka Kariņš jaunajā darbā sācis strādāt ar 1. septembri. Vecākā padomnieka amatā viņš konsultēs klientus ģeopolitikas, Eiropas Savienības politikas un citos politikas jautājumos.
Latvijas Televīzijas septītajam kanālam LTV7 saturs no nākamā gada janvāra būs jānodrošina tikai valsts valodā. Par to paziņojis SEPLP, norādot – to paredzot SEPLP sēdē apstiprinātie grozījumi Mazākumtautību multimediju platformas koncepcijā. Izmaiņas tiks fiksētas arī sabiedriskajā pasūtījumā. Šobrīd LTV7 kanālā vienīgais regulārais raidījums krievu valodā ir "Šovakar. LSM+ziņas". Ziņas turpinās rādīt LSM+ sociālajos tīklos un portālā.
Izglītības un zinātnes ministrija jau no nākamā gada varētu par trešdaļu samazināt valstī noteikto prioritāro sporta veidu sarakstu. Lai gan skaidri definētu īpaši atbalstāmo sporta veidu Latvijā nav, esošā valsts naudas piešķiršanas sistēma faktiski definē 15 prioritāros sporta veidus, kuru vidū ir gan vieglatlētika, gan lielākie komandu sporta veidi un citi. Nākamgad tādi varētu būt vien 10. Tā cer ietaupīt.
Ukrainā otrdienas vakarā vairāki ministri un premjera vietnieki iesnieguši atlūgumu – tieslietu ministrs Deniss Maļuska, ekoloģijas ministrs Ruslans Strilecs, premjerministra vietniece Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas jautājumos Olha Stefanišina, kā arī premjerministra vietniece, Ukrainas īslaicīgi okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka. Visilgāk amatu ieņēmis tieslietu ministrs, kurš tajā atradās kopš 2019. gada. Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis no Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieka amata atbrīvojis Rostislavu Šurmu. Iemesli netiek minēti. Vietējās amatpersonas tikmēr komentē – pamatīgas pārmaiņas valdībā bija gaidāmas jau sen. Zināmi arī jaunie ministri.
Augustā Latvijas interneta vietņu topa līdera godu nemainīgi saglabāja Delfi.lv, bet LSM.lv pakāpās par vienu pozīciju, ierindojoties 4. vietā. Paldies tiem, kuri mūs lasa vai spēlējas Bērnistabā!
