Nedēļas notikumu smagsvars
ZEMĀKAIS EIROPAS SAVIENĪBĀ
Dzimstība un iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās ar katru gadu – tas ir sāpīgs jautājums un sen nav noslēpums. Bet jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka tieši Latvijā pērn bijis straujākais iedzīvotāju skaita kritums Eiropas Savienībā. Iedzīvotāju skaits pērn samazinājies kopumā septiņās dalībvalstīs. Kritums Latvijā bijis vislielākais - par 0,6% jeb 11,1 tūkstoti cilvēku. Polijā, Grieķijā, Ungārijā, Slovākijā, Bulgārijā un Itālijā iedzīvotāju skaita samazinājums 2023. gadā bija mazāks par 0,5%. Savukārt lielākais iedzīvotāju skaita pieaugums bija Maltā – par 3,9%, Luksemburgā – par 1,7%, Īrijā un Kiprā – katrā par 1,4%.
Dati rāda, ka pērn Latvijā piedzima 14 490 bērni, kas ir par 1464 mazāk nekā 2022. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 100 gadu laikā.
Foto: Zemgus Zaharans
DOD PIECI!
Sabiedrisko mediju labdarības maratons "Dod pieci!" šogad pievērsīsies veselības aprūpes trūkumiem Latvijā. Proti, izgaismojot finansiālo bezizeju, ar ko saskaras cilvēki ar kritiskām un akūtām veselības problēmām, kuriem nepieciešama tūlītēja palīdzība, bet valsts ārstēšanās izmaksas nesedz. Tie ir gadījumi, kad cilvēkus no dzīvības šķir konkrēta un pašiem nesasniedzama naudas summa. Kā allaž “Dod pieci!” nedēļas garumā – no 13. līdz 19. decembrim – raidīs no īpašās stikla studijas Doma laukumā Rīgā. Līdz tam iespējams ziedot arī "Dod pieci!" akcijas lapā "Ziedot.lv" mājaslapā.
Šo tēmu pēta arī "Atvērtie faili", secinot, ka Latvijā zāļu cenu veidošanās modelis recepšu zālēm, tostarp kompensējamiem medikamentiem, nav mainīts pēdējos 20 gadus. Līdz ar to šobrīd zāles nereti ir dārgākas nekā pārējās Baltijas valstīs. Latvijā pacienti ir spiesti paši meklēt lētāko zāļu cenu un apzvanīt desmitiem aptieku.
KAS TIESĀS?
Latvijā kopumā ir radīti priekšnoteikumi tiesu nodrošināšanai ar profesionāliem un kompetentiem cilvēkresursiem. Tomēr pasākumi cilvēkresursu attīstībai norit pārāk gausi un tuvākajos gados var iestāties krīze. Tā revīzijā secinājusi Valsts kontrole, norādot, ka no amata atbrīvoto tiesnešu skaits pārsniedz tiesneša amatā iecelto skaitu un tuvāko gadu laikā izdienas pensijā var doties vairāk nekā 28 % no pašreizējiem tiesnešiem.
MEKLĒ NAUDU
Pārskatot iepriekš plānoto trokšņu sienu risinājumu visā "Rail Baltica" trases Latvijas posmā, patlaban prognozētās būvniecības izmaksas varētu samazināt par 600–700 miljoniem eiro. Taču arī pēc izmaksu samazināšanas ar līdz šim piešķirto finansējumu, no kura lauvastiesu veido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļi, projekta pirmās kārtas pabeigšanai arvien būs par maz. Patlaban "Rail Baltica" pirmā posma prognozētās izmaksas pārsniedz 6,4 miljardus eiro, taču projektam līdz šim piešķirtais CEF un ES militārās mobilitātes finansējums, kā arī ieplānotais valsts budžeta līdzfinansējums ir vien aptuveni 1,4 miljardi eiro.
BUDŽETS UN PAŠVALDĪBAS
Valdība piekritusi nākamgad mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju, pašvaldībām to palielinot par 3% jeb līdz 78%. Tāpat piedāvāts palielināt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas dotāciju par 14 miljoniem eiro. Nolemts neattiecināt 2,6% darba algas fonda pieauguma vērtēšanu uz izmaiņām, kas saistītas ar valsts noteikto un kas tieši ietekmē pašvaldību budžetus, tostarp pedagogu darba samaksa un minimālās darba algas izmaiņas. Pašvaldība ar domes lēmumu varēs noteikt ekonomiski pamatotu izņēmumu.
Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītājs Mortens Hansens komentē ienākuma nodokļa likmes, kuras nākamgad mainīsies. “Es arī uzskatu, ka jaunā sistēma ir vienkāršāka. Ir svarīgi, lai cilvēka nodokļu slogs ir samērā vienkārši aprēķināms, un tagad tas noteikti būs vienkāršāk,” saka Hansens.
DIFTERIJAS LIETA
Policija saņēmusi iesniegumu no sievietes, kuras bērns pēc saslimšanas ar difteriju 16. septembrī nomira Bērnu slimnīcā. Māte vēlas, lai policija noskaidro, vai ārsti ir atbilstoši ārstējuši bērnu un vai ārstu rīcībā nav saskatāma nolaidība un bezdarbība. Policija pēc mātes iesnieguma sākusi kriminālprocesu. Process ir sākts arī par vecāku rīcību, un policijā pēc šī gadījuma vērsušies arī Bērnu slimnīcas mediķi par apmelošanu un viltus ziņu izplatīšanu. 20. septembrī bērnu vecāki pretēji ārstu norādēm izņēma un aizveda no slimnīcas abas meitas, kuras ārstējās no difterijas radītajām komplikācijām.
Tikmēr Madonas novada un Varakļānu novada bāriņtiesa ir atjaunojusi aizgādības tiesības šo bērnu vecākiem, motīvus neprecizējot. Nekādas prasības no bāriņtiesas puses nav izvirzītas, izņemot – rīkoties bērnu labākajās interesēs.
Turpinot runāt par vakcināciju, viena no versijām ir liegt nevakcinātus bērnus laist uz bērnudārzu, Bet to neatbalsta veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība"), norādot – bērns nav vainīgs, ka nav vakcinēts. Tā vietā jārunā par stingrāku vecāku atbildību.
DEPUTĀTIEM EKSĀMENS
Saeima izskatīšanai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā nodevusi jautājumu par frakcijas "Stabilitātei!" deputātu Jefimija Klementjeva un Viktora Pučkas nosūtīšanu uz valsts valodas pārbaudi. Gala vārds pēc komisijas izvērtējuma būs jāsaka Saeimai 23. oktobrī. Pēc "Vienotības" un Nacionālās apvienības deputātu iniciatīvas tika sagatavoti lēmumprojekti par abu deputātu nosūtīšanu latviešu valodas pārbaudei.
PASTIPRINA DROŠĪBU
Pēc Latgalē nokritušā Krievijas "Šahed" tipa drona Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir pastiprinājuši pretgaisa aizsardzības spējas uz austrumu robežas, nosūtot uz robežu papildu vienības. Pierobežā izvietoti arī radari un, kā saka NBS, radara iekārta esot Gaisa spēku lepnums, jo tās pārbūvi pašu spēkiem veikuši Gaisa spēku karavīri. Tiesa, vēl nav zināms, kas notiek ar izmeklēšanu pēc krievu drona nokrišanas.
ZIEMA NĀK
Uzņēmumi, kuri nodrošina siltumapgādi astoņās Latvijas pilsētās, bargai ziemai esot gatavi. Taču, gluži kā katru gadu, vēl pirms apkures sezonas ir apkopoti dati par tiem iedzīvotājiem, kuri nav samaksājuši par apkuri pagājušajā sezonā. Parādu kopējā summa pašvaldībās krājas jau vairākus gadus. Pašvaldību savienībā atzīst, ka 2022.gadā pašvaldības bija tuvu enerģētikas krīzei parādnieku dēļ. Arī šogad parādnieku netrūkst, bet viņu ir mazāk. Zināms, ka lētākā apkure Latgalē ir Līvānos un Daugavpilī, bet viena no dārgākajām – Rēzeknē.
PROKURORA DEBATES
Vienā no pēdējo gadu skaļākās slepkavības lietām sākušās tiesu debates, apsūdzības uzturētājiem izvirzot prasības par sodiem. Prokurors maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības krimināllietā apsūdzētajiem uzņēmējiem Aleksandram Babenko un Mihailam Uļmanam prasa piemērot 20 gadu cietumsodu, bet slepkavības izpildīšanā apsūdzētajam Viktoram Krivošejam – mūža ieslodzījumu.
JAUNS ŠEFS
Ilggadējais, nu jau bijušais Nīderlandes premjers Marks Rute 1. oktobrī pārņēmis NATO ģenerālsekretāra pienākumus no Jensa Stoltenberga, kurš pasaulē spēcīgāko militāro aliansi vadīja 10 gadus. “Mark, NATO būs drošās rokās ar tevi vadībā. Tāpēc man ir vieglāk aiziet no alianses, zinot, ka tu pārņemsi NATO ģenerālsekretāra pienākumus,” nododot grožus kolēģim, sacīja Stoltenbergs. Jaunā NATO šefa pirmā ārzmju vizīte bija uz Ukrainu, kur Kijivā viņš tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
NEMIERĪGĀ PASAULE
Izraēlas armija otrdienas naktī paziņoja, ka ir sākusi limitētu, lokālu un mērķētu sauszemes operāciju Libānas dienvidos. Uzreiz naktī Libānas dienvidos arī bija dzirdami un redzami sprādzieni. Operācija pamatota ar mērķi iznīcināt šiītu grupējuma "Hizbullāh" militāros mērķus un sākta par spīti starptautiskās sabiedrības spiedienam to neīstenot, bet problēmu risināšanai meklēt diplomātisku ceļu. Libāna ir atbildējusi ar prettriecieniem, izšaujot Izraēlas virzienā raķetes.
Krievija naktī uz otrdienu smagi apšaudījusi Ukrainas otro lielāko pilsētu Harkivu ar aviobumbām. Trāpīts arī kādā dzīvojamā namā. 11 cilvēki guvuši ievainojumus, viņu vidū mazs bērns. Uz notikuma vietu devās LTV filmēšanas grupa, kas pašlaik atrodas Harkivā. Kolēģe Ina Strazdiņa raksta, ka nakts bijusi ļoti skaļa, jo Krievija uz pilsētu palaidusi piecas aviobumbas, no kurām divas sprāgušas.
