Nedēļas notikumu smagsvars
DEZORGANIZĀCIJA
Vai koalīcijai ar niecīgu balsu pārsvaru iezīmējas grūtības nodrošināt Saeimas lemtspēju? Šonedēļ tas bija redzams divās sēdēs, kad opozīcijas frakcijas nekavējās izprovocēt kvoruma trūkumu. Saeima trešdien pulcējās ārkārtas sēdē, lai pirmajā lasījumā skatītu 2025. gada budžeta projektu un ar to saistītos likumprojektus. Taču neiztika bez misēkļiem – valdošās koalīcijas frakcijas balsojumā pirms debašu sākšanas nespēja nodrošināt nepieciešamo vairākumu, kādēļ nācās izsludināt pārtraukumu. Pēc tā Saeima līdz vēlam vakaram diskutēja par nākamā gada budžetu un politiķi atzina, ka triks ar kvoruma “noraušanu” ir vecs kā pasaule.
Kādas izmaiņas paredz nākamā gada budžeta pakete:
-
Nākamgad izdevumus plāno par 876 miljoniem lielākus.
-
Būs izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa un neapliekamā minimuma sistēmā.
-
Plāno lielāku atbalstu strādājošiem vecākiem, lielāku pensiju indeksāciju un GMI.
-
Samazinās iemaksas pensiju otrajā līmenī.
-
Auto nodoklis pieaugs par 10%, cels autoceļu lietošanas nodevu.
-
Cels akcīzi un azartspēļu nodokli.
-
Saglabās 12% PVN augļiem un dārzeņiem, augs dabas resursu nodokļa likmes.
-
Būs solidaritātes maksājums bankām.
-
Būs izmaiņas mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem.
Tagad ir laiks priekšlikumu iesniegšanain, un tad budžetu vētīs tālāk. Šis bija arī raidījuma “Kas notiek Latvijā?” temats, kur tika skatīts arī jautājums par vēlēto amatpersonu, tostarp Saeimas deputātu, algām, kurām iesaldēšana tomēr nav plānota.
Foto: Zemgus Zaharāns
ATGRIEŽAS LĪDEROS
Oktobra partiju reitingā līderpozīcijā atgriežas "Jaunā Vienotība", augusta reitinga līdere Nacionālā apvienība ieņem otro pozīciju – tā liecina SKDS aptauja. Šī partija jaunākajā reitingā piedzīvojusi vislielāko kritumu – atbalsts samazinājies par 1%. Ja vēlēšanas notiktu šobrīd, nemainīgi Saeimā iekļūtu astoņas partijas. "Jaunajai Vienotībai" atbalstu sola 8,8% aptaujāto, tas ir neliels kāpums pret augustu. Otrajā vietā ir Nacionālā apvienība ar 8,5%. Tas ir par 1% mazāk nekā augusta reitingā. Trešajā pozīcijā ar 7,1% atbalstu ir partija "Latvija pirmajā vietā" (augustā 7,4%).
SLIEDĒM NAUDU MEKLĒ
Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" liktenis joprojām miglā tīts. Zināms, ka būvniecības pirmajā fāzē savienojumu ar Rīgu plāno būvēt tikai no vienas puses. Savukārt sliedes uz Igauniju līdz 2030. gadam var arī neuzbūvēt. Tā izriet no Satiksmes ministrijas publiskotā informatīvā ziņojuma.
Satiksmes ministrija līdz 2030. gadam piedāvā:
-
Izbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijai, sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža–Misa un atbilstoši pieejamam finansējumam.
-
Pārdalot satiksmes nozarei pieejamos Eiropas Savienības (ES) līdzekļus, pabeigt darbus abās Rīgas starptautiskajās stacijās – Rīgas lidostā un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā, lai tās varētu funkcionēt.
-
Izbūvēt jaunu Krievijas platuma dzelzceļa sliežu ceļu no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu. Tad starp centru un lidostu kursēt varēs "Škoda" elektrovilcieni, tādējādi vēl pirms Eiropas platuma sliežu izbūves savienojot abas pasažieru stacijas ar platsliežu dzelzceļu un integrējot Rīgas lidostu esošajā dzelzceļa tīklā.
-
Izbūvēt vismaz četras reģionālās stacijas – Salacgrīva, Skultes muiža, Salaspils/Daugavkrasti, Bauska –, infrastruktūras apkopes punktus Iecavā un Skultē, kustības vadības centru un sānceļu nākotnes Salaspils kravu terminālim.
-
Izveidot Eiropas platuma sliežu savienojumu ar vienu no abām Rīgas starptautiskajām stacijām. Tātad vai nu no Upeslejām līdz centram (Daugavas labajā krastā) vai arī no Misas līdz lidostai (attiecīgi kreisajā krastā). Lai šo realizētu, varētu piesaistīt alternatīvus finanšu risinājumus, piemēram, privāto un publisko partnerību.
DĀRGĀK
Ceļu satiksmes drošības direkcija iecerējusi palielināt cenas vairākiem sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp tehniskajai apskatei, transportlīdzekļa reģistrācijai un autovadītāja eksāmena pieņemšanai. Visbūtiskāk iecerēts palielināt ekskluzīvo numurzīmju maksu, cenu paceļot par 138%. Proti, cena augs no 413,22 eiro līdz 983,47 eiro. Sagatavotais pakalpojumu cenu grozījumu projekts tiks nodots publiskai apspriešanai un publicēts Tiesību aktu projektu portālā.
PARĀDS SEKOS DZĪVOKLIM
Pašlaik praksē veidojas situācijas, kurās viena dzīvokļa parāds var negatīvi ietekmēt visu daudzdzīvokļu māju. Ir situācijas, ka dzīvokļus, kuriem ir parādi, pārdod, un tad parādu atgūšana kļūst vēl sarežģītāka, jo iepriekšējā dzīvokļa īpašnieka uzkrātie parādi nepāriet jaunajam dzīvokļa īpašniekam. Likumdevēji situāciju plāno labot ar grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā. Tie paredz, ka jaunais dzīvokļa īpašnieks atbildēs par reālnastas parādiem, kas radušies ne agrāk kā gadu pirms dzīvokļa īpašuma iegūšanas.
JAUNI PRIEKŠNIEKI
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) izraudzījusies vienotā sabiedriskā medija valdi. Uz valdes priekšsēdētāja amatu izvirzīta Baiba Zūzena, uz valdes locekļa amatu programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos tiek virzīta Ieva Aile, uz valdes locekļa amatu finanšu pārvaldības jautājumos tiek virzīta Inese Tanne, uz valdes locekļa amatu tehnoloģiju pārvaldības jautājumos – Ivars Šulcs un uz valdes locekļa amatu personāla pārvaldības jautājumos – Ilze Ogle. Gala lēmums par valdes apstiprināšanu SEPLP būs jāpieņem 7. novembrī. Līdz tam izvirzītajiem kandidātiem paredzētas tikšanās ar sabiedrisko mediju darbiniekiem un arodbiedrībām. Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un interneta portāls LSM.lv no nākamā gada 1. janvāra kļūs par vienotu uzņēmumu.
PIRMO REIZI
Saeima nolēmusi nosūtīt opozīcijas frakcijas "Stabilitātei!" deputātu Viktoru Pučku uz valsts valodas pārbaudi, jo iepriekš viņš nav apliecinājis valsts valodas prasmes. Šādu jautājumu izskata pirmo reizi Saeimas vēsturē, un valodas pārbaudes nenokārtošanas gadījumā deputāts var zaudēt savu mandātu. Pučka pirms balsojuma sacīja: "Neatkarīgi no balsojuma rezultāta Latvija ir manas mājas, Latvija ir mana dzimtene. Dievs, svētī Latviju!". "Stabilitātei!" vadītājs Aleksejs Rosļikovs uzskata, ka piecu mēnešu laikā Pučka pārbaudi nokārtošot.
JAUNA METODE
Kopš septembra nogales cilvēki sākuši saņemt VID vēstules, kurās dienests aicina pārliecināties, vai iedzīvotāji ir pērn vai 2022.gadā deklarējuši visus savus ienākumus. Vēstules kopumā saņems ap 70 000 cilvēku, un šāds risinājums esot aizgūts no ārvalstīm un "nadžing" metodes, raidījuma "Kas notiek Latvijā?" specizlaidumā skaidroja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe. Tikmēr Saeima šodien lēma apstiprināt VID reformu, nodalot no dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas, bet Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkcijas nododot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).
UZ MŪŽU CIETUMĀ
Rīgas pilsētas tiesa otrdien maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā trīs apsūdzētos pirmajā instancē atzina par vainīgiem. Tiesa uzņēmējiem Mihailam Uļmanam un Aleksandram Babenko piemēroja 15 gadu cietumsodus un trīs gadus probācijas uzraudzību, bet Krievijas pilsonim Viktoram Krivošejam – mūža ieslodzījumu un probācijas uzraudzību uz trim gadiem. Pirmos divus uzskata par nozieguma organizētājiem, bet Krivošeju par šāvēju. Gaidāms, ka apsūdzētie spriedumu pārsūdzēs un tiesāšanās turpināsies.
RUDENS BLAKNES
Pavasaris un rudens psihiatrijā ir laiks, kad pieaug depresijas gadījumu skaits un pacienti pēc palīdzības vēršas biežāk nekā vasarā vai ziemā. Arī šoruden veidojas rindas gan psihiatrijas nodaļās, gan gaidot pieņemšanu ambulatori. Ārsti vaino arī pāreju uz ziemas laiku, kas vakarus dara krietni tumšākus, un iesaka burtiski ar varu sevi vilkt laukā no drūmām domām, ejot pastaigās, sportojot vai vismaz netaupot gaismu tumšajos vakaros.
DANA
Spēcīgu rudens vētru un lietusgāžu izraisītos plūdos Spānijā ir gājuši bojā vairāk nekā 150 cilvēki. Vairāki cilvēki pazuduši, un joprojām notiek cilvēku mirstīgo atlieku izcelšana un identifikācija. Kritiskākā situācija ir Valensijas provincē. Tur vairākas apdzīvotās vietas joprojām ir nošķirtas no ārpasaules, tāpat arī traucēti dažādi pakalpojumi. Pie vainas šiem plūdiem ir tāda parādība, ko Spānijā sauc DANA un kas noveda pie ļoti liela nokrišņu daudzuma.
VĒLĒŠANAS LIETUVĀ
Lietuvas Seima vēlēšanās uzvarējušās Sociāldemokrātu partijas priekšsēdētāja Vilija Blinkevičūte trešdien partijas prezidija sēdē paziņojusi, ka atsakās uzņemties premjerministra amatu, un prezidijs nolēmis valdības vadītāja postenim izvirzīt partijas priekšsēdētāja vietnieku Ģintautu Palucku. Pēc prezidija sēdes Blinkevičūte žurnālistiem skaidroja, ka atteikusies uzņemties premjerministra amatu sava vecuma dēļ. 64 gadus vecā Blinkevičūte, kura kopš 2009. gada ir Eiropas Parlamenta deputāte, augusta beigās apstiprināja, ka sociāldemokrātu uzvaras gadījumā viņa kļūs par premjeri. Cito kolēģi Blinkevičūtes rīcību dēvē kā "nepieņemamu politisko manevrēšanu". Kritiku par šādu soli izsaka arī sabiedrība.
UKRAINA
Ceturtdien Ukrainas otrā lielākajā pilsētā Harkivā notika Krievijas triecieni ar vadāmajām aviobumbām. Tajos nogalināts bērns un 34 cilvēki ievainoti. Smaga situācija saglabājas arī frontē Doneckas apgabalā, kur iebrucēju armija sekmīgi turpina ofensīvu. Lai stiprinātu aizsardzību, Ukraina plāno armijā papildus iesaukt vairāk nekā 160 tūkstošus cilvēku. Ukrainas Augstākā rada šonedēļ apstiprināja prezidenta Volodimira Zelenska dekrētu par karastāvokļa pagarināšanu Ukrainā līdz nākamā gada 7. februārim.
