Lai izaudzētu labu tomātu ražu, ne tikai pareizi jāsagatavo augsne, bet jāvēdina arī siltumnīcas, lai tomāti nesāktu plaisāt, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" padomus sniedza dārzkopības entuziastu kluba "Tomāts" biedre, dārzniecības "Neslinko" vadītāja Elga Bražūne un tomātu audzētāja, kolekcionāre Linda Grotupe.
Autora ziņas
Šovasar piedzīvotie laika apstākļi, kad ilgstošu karstumu nomainīja lielas lietavas, sagādājuši problēmas hortenziju audzētājiem, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” atzina dārzkopes Vija Rožukalne un Maruta Kaminska. Saules apdedzinātās lapas un lietus sakapātās ziedu vāles vislabāk būtu nogriezt.
Strādājot attālināto darbu pie datora, svarīgi ik pēc 20 minūtēm izvingrināt acis, vismaz divarpus stundas uzturēties ārā, bet trešo daļu no diennakts veltīt sev, lai organismam nodrošinātu psihoemocionālo līdzsvaru, Latvijas Radio "Kā labāk dzīvot" stāstīja acu ārste, optometriste Anda Balgalve, fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks un ārste psihoterapeite Gunta Andžāne.
Iepazīšanās virtuālajā vidē ir kļuvusi populārāka par iepazīšanos reālajā vidē, bet ir jāievēro vairāki nosacījumi, lai tas būtu droši, – nedrīkst atklāt pārāk daudz informācijas par sevi, kā arī jāspēj atpazīt cilvēki, kuru nolūki ir negodīgi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja eksperti – "Kaspersky" sabiedrisko attiecību konsultante Baltijā Māra Zepa, psiholoģe un psihoterapeite Diāna Zande un ārsts, psihoterapeits Andris Jansons.
Tuvojoties rudenim, ir laiks pārstādīt un sagatavot ziemai augus – ziemcietes var pārstādīt septembrī un oktobrī, peonijas stādot, nedrīkst mainīt tās iepriekšējo augšanas dziļumu, bet lilijas jāstāda trīs sīpolu dziļumā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja Bulduru Dārzkopības vidusskolas projektu vadītāja Anta Sparinska, Zviedrijā dzīvojošā dārzniece Sabīne Klasa-Glasa un Bulduru Dārzkopības vidusskolas mūžizglītības vadītāja Kristīne Bulkovska.
Augļu un dārzeņu konservēšanas veidi ir ne tikai tradicionālā gurķu marinēšana un sālīšana vai kāpostu skābēšana, bet arī kaltēšana un dehidrēšana, kas ļaus no tiem sagatavot gardumus jebkurā sezonā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pastāstīja Dobeles Dārzkopības institūta vadošā pētniece, Augļu pārstrādes un bioķīmijas nodaļas vadītāja Dalija Segliņa un pavārgrāmatu autore Signe Meirāne.
Pirms apkures sezonas sākuma no dūmeņiem jāiztīra sodrēji, bet mājai jābūt aprīkotai ar dūmu detektoriem un ugunsdzēsības aparātu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" sacīja eksperti – Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālības valdes priekšsēdētājs Māris Bambis un Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības normatīvu nodaļas priekšniece Iveta Uka.
Vīns tāpat kā citi alkoholiskie dzērieni rada apetīti un samazina "bremžu" sajūtu, bet pārmērīga tā lietošana var radīt atkarību, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" vīna īpašības raksturoja diētas ārste, RSU studiju programmu "Uzturs un uzturzinātne" izveidotāja un vadītāja, Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas prezidente Lolita Neimane, Latvijas Vīnziņu asociācijas prezidents Jānis Kaļķis un narkoloģe jeb atkarību speciāliste Ilze Maksima.
Dodoties uz mežu, svarīgi ņemt līdzi pilnībā uzlādētu mobilo telefonu, somiņu ar izdzīvošanai nepieciešamajām lietām, kā arī paziņot par savu gājienu kādam radiniekam vai draugam. Kā rīkoties, ja esi apmaldījies, raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšniece Agrita Vītola, ceļotājs Andžejs Reiters un izdzīvošanas eksperts Jānis Kļaviņš.
"Uzkrājumus nākotnei būtiski sākt veidot jaunībā, taču šobrīd vislabākie krājēji ir mūsu varonīgie pensionāri, neskatoties uz to, ka viņu pensija šobrīd ir Eiropā viena no zemākajām," raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra bankas "Citadele" meitas sabiedrības "CBL Atklātais pensiju fonds" un "AAS CBL Life" valdes priekšsēdētāja Anna Fišere-Kaļķe un finanšu nozares speciālists Toms Kreicbergs.
Latvijā zivjaudzētavu skaits ir gana liels, taču aptuveni 50% no karpām tiek importētas no Lietuvas un Polijas, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja zivju audzētavas "Purviņi" īpašnieks Ojārs Daubers. Lai tirgu atkarotu no svešzemju zivīm, zivju audzētāji iesaka pirkt zivis no vietējiem ražotājiem.
Vīnogas Latvijā sekmīgi audzē jau labu laiku, taču, lai tās nestu ražu, jāizvēlas piemērotas šķirnes un regulāri par vīnkokiem jārūpējas, tostarp nodrošinot slimību profilaksi, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja zemnieku saimniecības "Skāduļi" dārzniece Jana Drēviņa un vīnogu audzētājs no Tērvetes Edgars Zihmanis.
Ja cilvēkam pēc lapsenes dzēliena parādās sārtums vai uztūkums, ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu par nepieciešamību doties pie alergologa, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” ieteica alergoloģe, pneimoloģe Ieva Cīrule. Savukārt, ja lapsenes izveidojušas pūzni jūsu dzīvesvietā, tas ir jānovāc, nevis jādedzina vai jāindē, sacīja kukaiņu pētnieks Voldemārs Spuņģis.
Laba parole sākas no vairāk kā četrpadsmit simboliem, un tie nevar būt tikai burti vai cipari, savukārt autentifikācijai neiesaka izmantot sociālos tīklus vai "Google", jo tas ir nedrošs risinājums, Latvijas Radio 1 raidījumā „Kā labāk dzīvot” skaidroja speciālisti – "Smart-ID" izstrādātāja "SK ID Solutions" Latvijas filiāles vadītāja Sanita Meijere un "Cert.lv" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis.
Šī gada pavasarī spēkā stājās izmaiņas Latvijas civilprocesa likumā, kas atvieglo ceļu, kā daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs var bez dzīvokļa īpašnieka atļaujas iekļūt tā dzīvoklī, ar pārmaiņāiepildm jaunajā likumā raidījumā „Kā labāk dzīvot” iepazīstināja biedrības "Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācija" vadītājs Vitolds Peipiņš un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka.
Karstā laikā ikvienam jāuzņem pietiekami daudz šķidruma un minerālvielu, lai nodrošinātu organisma fizioloģiskos procesus, kā arī jāsamazina fiziskā slodze, lai saudzētu sirdi, un jācenšas uzturēties ēnā vai atvēsinātās telpās, Latvijas Radio 1 raidījumā „Kā labāk dzīvot” stāstīja Veselības centru apvienības (VCA) uztura speciāliste Anita Baumane, Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības vadītājs Kārlis Trušinskis, gastroenterologs Anatolijs Danilāns un uztura speciāliste Liene Sondore.
Lai seniori vieglāk apgūtu 21. gadsimta digitālās prasmes pašu spēkiem, viņiem jāuzdrošinās pārvarēt bailes, šaubas, neticību sev, kā arī jāuzņemas pašiniciatīva un jāseko līdzi tam, kas notiek pasaulē, attīstot sevī zinātkāri, raidījumā “Kā labāk dzīvot” vērtēja MC “Alfa mācību centrs" direktore Laila Uzule, informācijas tehnoloģiju (IT) akadēmijas FITA pasniedzējs Jānis Bergs un psiholoģe, hipnopsihoterapeite Laila Kalniņa.
Pirms zīmola preces iegādes interneta veikalā ieteicams veikt nelielu izpēti, lai nepaliktu bez iegādātās preces, samaksātās naudas un dažos gadījumos nenāktos maksāt arī soda naudu par viltojuma iegādi. Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” padomus sniedza Patentu valdes Intelektuālā īpašuma informācijas centra Informācijas pakalpojumu nodaļas vadītāja Ilze Grava un Latvijas profesionālo patentpilnvarnieku asociācijas prezidents, valdes priekšsēdētājs Jevgeņijs Fortūna.
Gaismas sensoru uzstādīšana, apgaismojuma ierīkošana, skaņas signāli, stiprinātas dzīvokļa un kāpņu telpas durvis, kā arī labas attiecības ar kaimiņiem var pasargāt no zagļu ielaušanās, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics un “Gjensidige Latvija” vadītāja Sanita Glovecka.
Pasaulē ir vairāk nekā 2,5 miljoni cilvēku, kuriem ir multiplās sklerozes diagnoze, bet Latvijā šādu pacientu ir vairāk nekā divi tūkstoši. Multiplā skleroze ir lielākoties jaunu cilvēku slimība – lielākā daļa pacientu ir 20–30 gadus veci, pēdējā laikā – arī pēc 40 gadiem. Tas, iespējams, skaidrojams ar labākām diagnostikas metodēm. Kādēļ multiplās sklerozes izpausmes var kļūdaini “norakstīt” uz citu slimību rēķina, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” atklāja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas multiplās sklerozes vienības ārste, neiroloģe Sandra Svilpe un Latvijas Multiplās sklerozes asociācijas valdes priekšsēdētāja Ineta Osipoviča.
Zaļo ideju piekritējiem, taupīgajiem, ekstravagantajiem un pagātnes modes dārgumu meklētājiem brīvbodes – mantu apmaiņas vietas – ir īsta laimes aka, uz kurieni var aiznest savu apģērbu, apavus, traukus vai citas vēl noderīgas lietas, kas pašiem vairs nav nepieciešamas, un iemainīt pret to, ko atnesuši citi. Šīs un citas šādu vietu priekšrocības Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” atklāja “brīvbodniece” Zane Ruģēna, brīvbodes vadītāja Alise Ziemule-Zariņa, Alūksnes brīvbodes vadītāja Antra Reismane un "Radi vidi pats" (Pār)maiņu punkta aktīviste Agata Babina no Liepājas.
Augu mīļotāji "pieredzes apmaiņas" forumos nereti uzdodas par ekspertiem, iesakot pret kaitēkļiem izmantot līdzekļus, kas nobeidz ja ne pašus augus, tad liekot ciest arī vērtīgajiem kukaiņiem. Tāpēc drošus padomus, kā apkarot augļkoku un košumkrūmu kaitēkļus, sniedza dārzkopības ekspertes – Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Daļai iedzīvotāju ir grūtības ar sarežģītas informācijas uztveršanu, tādēļ jau pirms 20 gadiem Latvijā sāka lietot tā dēvēto vieglo valodu – komunikācijas veidu, kas padara informāciju saprotamu ikvienam. Šādai viegli uztveramai saziņai vajadzētu būt arī starp valsts organizācijām un sabiedrību, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” rosināja Vieglās valodas aģentūras pārstāve Irīna Meļņika.
“Altum” jaunajai atbalsta programmai privātmāju energoefektivitātes uzlabošanai var pieteikties tie, kuru apgādībā ir un kopā dzīvo vismaz trīs bērni vai trešais tiek gaidīts, vai, ja privātmāja atrodas ārpus Rīgas un Jūrmalas un tām piegulošo novadu – Mārupes, Olaines, Ķekavas, Salaspils, Ropažu un Ādažu – administratīvās teritorijas, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” skaidroja “Altum” Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece.
Jau vairākus gadu desmitus pieņemas spēkā politkorektuma, eifēmizācijas un birokratizācijas mode valodas lietojumā. Līdz ar to rodas neskaidrība, neprecizitāte un aizmiglotība pretstatā labas valodas lietojuma pamatpazīmēm: skaidrībai, precizitātei un piemērotībai situācijai. Jaunās modes tendences valodā komentēja valodnieks un tulkotājs, Latvijas Universitātes profesors Andrejs Veisbergs un valodniece, Latvijas Universitātes pasniedzēja, filoloģijas doktore Dite Liepa.