Šobrīd jau vajadzētu būt iesētam tam, kam augšana prasa ilgāku laiku, piemēram, paprikai, asajiem pipariem, pētersīļiem, selerijai, arī ziediem ar sīkām sēkliņām – lobēlijām, alisītēm, petūnijām, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” aktuālos dārza darbus komentēja Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne. Ja tas vēl nav izdarīts, pēdējais brīdis ķerties klāt sēšanas darbiem.
Autora ziņas
Drošības labad čeki par saņemtajiem medicīnas pakalpojumiem ir jāglabā arī tad, ja iestāde tos piedāvā nosūtīt uz Valsts ieņēmumu dienestu (VID) elektroniski, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” uzsvēra VID Nodokļu pārvaldes Pirmās klientu apkalpošanas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Linda Lazdiņa.
Arvien vairāk kopienās Latvijā tiek ieviesti kolektīvie ledusskapji, kur ievietot uzturā lietojamu pārtiku, kura pašam nav vajadzīga, lai tā noderētu citam un samazinātu izmestās pārtikas apjomu, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” pastāstīja labdarības organizācijas “Food Pick-up Point” pārstāve Tīna Rubeze.
Ambulatorie medicīnas pakalpojumi Covid-19 slimniekiem pieejami tikai konkrētās ārstniecības iestādēs un galvenokārt paredzēti pacientiem, kuru veselības stāvoklis nepieļauj gaidīt atveseļošanos no koronavīrus, lai saņemtu pakalpojumu, kā arī Covid-19 slimības gaitas uzraudzībai, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” skaidroja Nacionālā veselības dienesta eksperte, Ārstniecības pakalpojumu departamenta Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniece Jūlija Voropajeva.
Šajā sezonā gripas izplatība Latvijā ir zema, kam par iemeslu, ļoti iespējams, ir ne tikai cilvēku pieaugošā interese par vakcinēšanos, bet arī ieviestie Covid-19 drošības pasākumi – cilvēki mazāk kontaktējas, lieto sejas aizsargmaskas, dezinficē virsmas un rokas, mācības notiek attālināti, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģe Raina Nikiforova.
Pacientiem ar sirds un asinsvadu slimībām pandēmijas laikā ir īpaši svarīgi ievērot ārstu norādījumus un regulāri lietot izrakstītos medikamentus, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” uzsvēra kardioloģe Iveta Mintāle. Regulāras rūpes par veselību šiem pacientiem dotu labākas izveseļošanās izredzes Covid-19 saslimšanas gadījumā. Tāpat kardiologs Andrejs Ērglis sirds slimniekiem īpaši ieteica vakcinēties, kad tāda iespēja būs.
Daļa iedzīvotāju nezina, kā pareizi šķirot atkritumus, un vieglo atkritumu konteineros bieži liek nepiemērotas lieta, secināts AS “AJ Power Recycling”, biedrības “Zero Waste Latvija” un SIA “ZAAO” kampaņā “Gudri pakot – gudri šķirot” veiktais pētījums. Šādas kļūdas notiek nezināšanas, nevis ļaunprātības dēļ, pieļāva “Zero Waste Latvija” pārstāve, Rīgas domes deputāte Mairita Lūse ("Par!"/"Progresīvie").
Kaķis spēj inficēties ne tikai ar Covid-19 (SARS-CoV-2), bet arī ar īpašo kaķu koronavīrusu (FCoV), kas cilvēkam gan nav bīstams. Kā atpazīt kaķu koronavīrusa pazīmes un kā rīkoties saimniekam, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns, veterinārmedicīnas doktors Kaspars Kovaļenko.
Vairāku valstu pētnieki uzmanību pievērsuši D vitamīnam. Lai arī pētījumi ir tikai sākuma stadijā, jau tagad publicēti zinātniskie raksti, kas apliecinājuši, ka D vitamīns ir efektīvs gripas un Covid-19 infekciju risku mazināšanā, kā arī veselības atgūšanā pēc saslimšanas, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” atzina endokrinoloģe, interniste, Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācijas valdes locekle, D vitamīna pētniece Maija Gureviča.
Ieraugot operatīvo transportu, daudzi apjūk vai ir aizmirsuši, kā pareizi rīkoties, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” atzina Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Juris Jančevskis. Tāpēc Valsts policija sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) sākusi drošības kampaņu “Nestājies ceļā. Palīdzi tiem, kas palīdz!”, kuras mērķis atgādināt, kā šoferiem rīkoties operatīvā transporta tuvumā.
Vienīgā drošā izkustēšanās ārpus mājas Covid-19 pandēmijas laikā ir došanās dabā. Šobrīd Latvijā pat mazāk zināmās dabas takās var sastapt lielu cilvēku skaitu, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” atzina Pasaules Dabas fonda Latvijā vadītājs Jānis Rozītis. Dabā dodas tie, kas ikdienā to iepriekš nav darījuši, un tas aktualizējis jautājumu par vides piesārņošanu
Rudens ir īstais gadalaiks, kad savā ēdienkartē iekļaut pēc iespējas vairāk dažādu dārzeņu – tagad tie ir pieejami svaigi un vietējas izcelsmes. Knifus, kā interesantāk, garšīgāk un daudzveidīgāk izmantot dārzeņus, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” atklāja veģetārās uztura skolas “Vegus” vadītāja Dita Lase un bioloģe, dabas pētniece un topošā uztura zinātniece Kristīne Štikāne.
Marinēt vai skābēt, žāvēt vai saldēt? Kā vasarā izaudzēto vislabāk saglabāt rudens un ziemas mēnešiem, un ko darīt, ja veselības vai pārliecības dēļ vecmāmiņu receptes neder, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja pavārgrāmatu autore Signe Meirāne, blogere un veselīga uztura atbalstītāja Līga Andžāne un Latvijas Lauksaimniecības universitātes docente, pārtikas tehnoloģe Solvita Kampuse.
Augustā dārzs ir jābauda un par to jāpriecājas, bet nevajag aizmirst arī darbus, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” mudināja dārzkopes - kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne. Kādi darbi tagad būtu veicami augļu dārzā?
Daļu tomātu audzētāju sarkanie augļi priecē jau kādu laiku, citiem nupat tie sākuši tikai sārtoties, taču ražas tuvums ir jaušams visiem. Šobrīd svarīgākais ir neaizmirst par siltumnīcu vēdināšanu un prātīgi atlapot tomātus, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja dārzkope Mārīte Gailīte
Jau labu laiku dārzkopjus ar savu ražu priecē gurķi, taču daudzos dārzos var novērot, ka dārzeņi ir bāli un izbadējušies pēc mēslojuma. Arī ražas laikā nedrīkst aizmirst par piemērotu mēslojumu gurķiem, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” uzsvēra dārzkope Mārīte Gailīte.
Gadiem ritot, cilvēka kāju pēdas tiek pakļautas lielākam vai mazākam deformācijas procesam. Par to, kāpēc notiek šādas bieži vien ļoti nepatīkamas izmaiņas un kā ar tām cīnīties, raidījumā “Kā labāk dzīvot” skaidroja Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas ārsts traumatologs, ortopēds,operējošs ķirurgs Mārcis Jēgers.
Par drosmi būt pašiem, dzīvot savu – neatkarīgu – dzīvi, nevis īstenot apkārtējo cilvēku idejas un sapņus, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja psiholoģe, psihoterapeite Dr. psych. Diāna Zande. Viņa uzsvēra, ka pirmais solis pārmaiņu virzienā ir esošās dzīves pārskatīšana, nevis apņemšanās no rītdienas uzreiz sākt citu.
Zemgali tradicionāli dēvē par Latvijas maizes klēti, tomēr bez kultūraugu druvām tur ir arī liels skaits populāru un mazāk zināmu tūrisma apskates objektu un maršrutu. Ne velti Zemgali šovasar apmeklē ne tikai vietējie tūristi, bet arī lietuvieši, igauņi un somi, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” atklāja novada tūrisma jomas pārstāvji.
Laika gaitā Eiropas zušu (Anguilla anguilla) skaits ir kritiski samazinājies – kādreiz tos nozvejot upēs bija salīdzinošo viegli, vēl pagājušajā gadsimtā Latvijā tā bija delikatese, tad tagad šī zivs ir uz izmiršanas robežas. Iemesli tam ir vairāki, taču rūpēties par to, lai šo zivju populācija atkal sāktu augt, var ikviens cilvēks, vienkārši atsakoties no zušu lietošanas uzturā, skaidroja Latvijas Radio raidījums “Kā labāk dzīvot”.