“Esmu cerību pilns” - tā, raksturojot investīciju klimatu Latvijā, atzīst bijušais ASV valsts sekretārs Džons Kerijs. Viņš ieradies Latvijā, lai divās dienās tiktos ar Latvijas uzņēmējiem, ārzemju investoriem un ar valdošajiem politiķiem. Kerija uzturēšanos šeit koordinē banka “Citadele”, kuras akcionāru vidū ir amerikāņi.
Laikā, kad dzīvojam informatīvā hibrīdkara apstākļos, svarīgi ir būt ne tikai informētam, bet arī prast atšķirt patiesu informāciju un faktus no propagandas. Bet ir vēl kāds ļoti iedarbīgs līdzeklis – humors.
Gads, mēnesis un trīs dienas – tik ilgi Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) vada šo valdību. Tirgus un socioloģisko pētījumu centra SKDS dati, salīdzinot iepriekšējās valdības vadītājs Laimdotas Straujumas (“Vienotības”) un pašreizējā premjera valdības pirmo gadu, liecina, ka iedzīvotāji ir bijuši vairāk apmierināti ar Straujumas valdību.
Krievija noraidījusi Latvijas ierosinājumu par papildu militāro inspekciju veikšanu Krievijas teritorijā. Tas nozīmē, ka Latvijai nebūs iespēju pārbaudīt darbības, ko kaimiņvalsts veic mūsu pierobežā, koncentrējot lielu skaitu armijas personāla un nozīmīgu bruņojuma daudzumu.
Latvijas lidsabiedrība “airBaltic” no šā gada 16.maija sāks iekšzemes lidojumus no Rīgas uz Liepāju, informēja uzņēmumā.
Ukraina attiecības ar Krieviju sākusi skaidrot starptautiskās tiesas arēnā. Krievijas lomu tajā var dēvēt par vēsturisku, jo Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) tiesa Hāgā pirmoreiz sapulcējās, lai izskatītu lietu, kurā kāda atsevišķa valsts tiek apsūdzēta terorisma atbalstīšanā. “Ukrainas pilsoņi nejūtas droši paši savā valstī”. Tā atzīst Ukraina, cerot uz tiesas palīdzību iedzīvotājiem Krievijas sagrābtajās teritorijās Krimā un Austrumukrainā.
Valsts pārvaldes uzlabošanā jau astoņus gadus būtiski ieguldījumi nav veikti. Tomēr tas, ko sarunvalodā mēdz dēvēt par “ierēdņu armiju”, ir ļoti svarīgs instruments, kam jāīsteno dzīvē valsts attīstības mērķi. Taču Latvijas valsts pārvalde stagnē. To atzīst gan politiķi, gan paši ierēdņi. Tagad valdība plāno lemt par reformu. Tās mērķis – lai sabiedrība par saviem samaksātajiem nodokļiem iegūtu maksimāli labākos valsts pārvaldes pakalpojumus.
No nākamā mēneša Vācija atkal izvietos Latvijā Gaisa kontroles un ziņošanas centru, ceturtdien, 2.martā, apstiprināja Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena. Viņa ceturtdien apmeklēja Baltijas valstis, atzīstot, ka Vācijai ir svarīgi parādīt solidaritāti saviem draugiem, kuri dzīvo pie austrumu robežas.
Latvijā būtu par trim procentpunktiem – līdz 20% – jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme, jāreformē esošā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēma, kā arī jāpaplašina reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmantošana. To piedāvā Latvijas Banka izstrādātajā nodokļu stratēģijā.
Laikā, kad tiek gatavota Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vizīte Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), šī valsts iesniegusi Latvijai notu par necienīgu izturēšanos pret Emirātu vēstnieci Rīgas lidostā. Ārlietu ministrija (ĀM) izteikusi atvainošanos un paudusi nožēlu par notikušo. Tikmēr Rīgas lidosta savu vainu nesaskata.
Ikgadējā sanāksmē par prokuratūras darba rezultātiem atšķirībā no iepriekšējām reizēm ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers mazāk kritikas veltīja policijai par zemo izmeklēšanas kvalitāti, bet vairāk vērsās pret padotajiem prokuroriem, kritizējot par pārāk maigu sodu pieprasīšanu.
Briselē notikušajā NATO aizsardzības ministru sanāksmē jaunais ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss pauda stingru ASV nostāju – NATO dalībvalstīm jāpalielina izdevumi aizsardzībai. Taču viņš kliedēja bažas par ASV nostāju pret Krieviju.
Latvijai vēl ejams tāls ceļš, uzlabojot izglītības sistēmu, intervijā LTV “Panorāmai” atzina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Zināšanu un prasmju direktorāta vadītājs, zināmo PISA testu galvenais organizators un pētnieks Andreass Šleihers. Latvijas politiķiem viņš novēl reformām nepieciešamo drosmi gūt Igaunijas piemērā, par kuru runāja Tallinā notiekošā starptautiskā forumā.
Pēc valdības priekšgalā pavadītā gada premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) iecerējis otrdien, 14.februārī, sniegt ziņojumu par to, kā strādājis viņa vadītais Ministru kabinets. Eksperti valdības darbu vērtē samērā pozitīvi, bet sabiedrība noskaņota skeptiskāk. Tikmēr pats premjers gatavs pieņemt kritiku un saka, ka šobrīd ir beidzot noteikti mērķi un tagad vien jāstrādā tālāk.
Mūsdienīgas izglītības mērķis ir prast izmantot zināšanas, nevis tikai skoloties! Lai to sasniegtu, jau pēc divām nedēļām valsts mērogā sāksies pirmais praktiskais posms pārejai uz jauno - kompetenču pieeju mācību saturā.
Vācija ir un paliks Baltijas valstu pusē, ceturtdien, 9. februārī, vizītes laikā Latvijā paziņoja Vācijas prezidents Joahims Gauks, tiekoties ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidentiem. Sarunās apspriesta drošība, kā arī attiecības ar jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju. Baltijas valstu prezidenti pauda pārliecību, ka ASV turpinās pildīt savas saistības NATO ietvaros.
Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju pirmdien, 6.februārī, ievēlēja tās līdzšinējo locekli Daci Ķezberi, vēsta Latvijas Radio.
Topošajā profesionālajā karavīru vienībā, ko plānots pastāvīgi dislocēt Latgalē, ir pieteikušies tik daudz gribētāju, ka veidojas pamatīgs konkurss. To Latvijas Televīzijai apstiprināja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS). Viņš piektdien, 3.februārī, apmeklēja mūsu valsts patriotus Latvijas-Krievijas pierobežā.
Izglītības reformu lēnās gaitas dēļ tuvu pie 100 miljoniem eiro viena gada laikā Latvijā tiek tērēti nelietderīgi - tas ir viens no skarbiem secinājumiem, kas rāda, cik dārgi mēs visi kopā maksājam par to, kas notiek vai, pareizāk sakot, par to, kas nenotiek izglītības nozarē. Politiķi atzīst, ka trūkst drosmes reformu īstenošanai.
Latvijā kopumā būtu jāslēdz vai jāreorganizē vairāk nekā 100 vidusskolas un vairāk nekā 200 pamatskolas. Par to liecina pagaidām neoficiāli, taču uzticamu avotu apstiprināti dati.
OECD starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas dati par 2015.gadu vēlreiz apstiprina Latvijas izglītības sistēmas diagnozi – nepiedodami lielo plaisu izglītības kvalitātē starp pilsētu un lauku skolām. Tikmēr kaimiņvalsts Igaunijā redzams izrāviens. Lūkot igauņu izglītības veiksmes stāstu uz Tallinu devās arī apjomīga Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) delegācija.
Ir jāstiprina apņemšanās aizstāvēt Eiropas Savienības ideju, jo Eiropas nākotne netiks izlemta ne Londonā, ne Vašingtonā. Tā, uzturoties vizītē Latvijā, sacīja Luksemburgas ārlietu un Eiropas lietu ministrs Žans Aselborns.
Jau drīzumā parlamentam jāieceļ amatpersonas, kuras turpmākos piecus gadus strādās Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP). Lai novērtētu katra kandidāta pozīcijas dažādās NEPLP atbildības sfēras jomās, uzdevām vienādus jautājumus un atbildes visiem kandidātiem uz NEPLP locekļu amata vakancēm.
Lai nākamajās nedēļās izvēlētu vakantajiem Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu amatiem piemērotus kandidātus, taujājām visiem 10 par viņu "sarkanajām līnijām" šajā amatā. Ko viņi, strādājot medijus uzraugošajā padomē, noteikti nepieļausiet? Vai ir pietiekami izdarīts, lai nodrošinātos, ka politiķi neiejaucas mediju saturā, pārkāpjot mediju redakcionālo neatkarību? Tāpat jautājām, lai viņi novērtē, vai un kādas ir bijušas līdzšinējās kļūdas mediju darbības regulējumā un mediju uzraudzībā.
Viena no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) funkcijām ir atbildēt par sabiedrisko mediju attīstību. Izraugoties jaunos NEPLP locekļus, taujājām visiem 10 kandidātiem, kur konkrēti viņi iegūstat informāciju un zināšanas par sabiedrisko mediju attīstības tendencēm?
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Taujājam visiem amata kandidātiem, kas ir trīs galvenie darbi, ko šajā laikā noteikti gribat izdarīt sabiedrisko mediju jomā? Kandidāti savās atbildēs runā gan par radio un tv kanālu pozicionējumu un sabiedriskā pasūtījuma definēšanu, reklāmas tirgu, ombuda izveidi, kā arī multimediju platformu attīstību.
Šobrīd nav skaidrs, vai un kā Latvijas Radio un Latvijas Televīzija varētu iziet no reklāmas tirgus, jo šāds punkts vairs nav atrodams Mediju politikas pamatnostādnēs. Tā vietā paredzēts izvērtēt dažādus scenārijus sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus vai palikšanai tajā. Jautājām par šo ieceri 10 kandidātiem uz vakantajiem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa amatiem. Lielākā daļa ideju atbalsta. Kā zināms, likuma prasība ir, ka sabiedriskajiem medijiem finansējums nedrīkst būt mazāks, nekā tas ir bijis iepriekšējā gadā un šobrīd nozīmīgu daļu no mediju ienākumiem veido tieši ieņēmumi no reklāmas. Taujājām kandidātiem, arī ko darīt, lai likuma prasība par finansējuma apjomu tiek ievērota.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Taujājam visiem 10 amata kandidātiem, kas ir trīs galvenie darbi, ko šajā laikā noteikti grib izdarīt komerciālo mediju jomā. Atbildēs kandidāti rāda, ka prioritātes būs reklāmas tirgus sakārtošana, kad sabiedriskie mediji izies no šī tirgus, tāpat arī Mediju fonda izmantošana, komercmediju atbalstam.
Uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa amatiem kandidē 10 cilvēki. Visiem kandidātiem taujājām, kāpēc nolēma pieteikties uz amatu medijus uzraugošajā padomē un kāpēc uzskata sevi par piemērotu šim amatam. Kandidāti atbildēs norāda, ka gribējuši stiprināt informatīvo telpu, meklēt atbildes hibrīdkaram, gribējuši karjeras attīstību vai sekojuši kādu organizāciju ieteikumiem pieteikties.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa amata kandidāti piedāvā pakāpenisku sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus.
