25 gadus pēc neatkarības atgūšanas Latvijā joprojām dzīvo vairāk nekā ceturtdaļmiljons nepilsoņu. Iegūt Latvijas pilsonību jeb naturalizēties vēlas tikai neliela daļa.
Autora ziņas
Pēc vispārējā prieka par Neatkarības deklarācijas pasludināšanu jau uzreiz bija skaidrs, ka Latvijas priekšā pavēries grandiozs darbu apjoms. Vispirms jau ekonomikā. Atgriešanās no sociālisma pie kapitālisma - tās bija pasaules vēsturē unikālas reformas. 1990. gados šīs izvēles priekšā nonāca 21 Eiropas valsts.
Latvija drīzumā varētu nosūtīt uz Ukrainu korupcijas apkarošanas ekspertu, kas palīdzētu veidot jauno Ukrainas pretkorupcijas biroju. Netiek izslēgts, ka tas varētu būt pašreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks vai viņa vietniece Juta Strīķe, starp kuriem ilgstoši notiek konflikts.
Eiropas Savienības (ES) un Ukrainas samitā, kas šajās dienās notiek Kijevā, Ukraina atkārtoti paudusi vēlmi ievest valsts austrumos miera uzturētājus. Taču ES pārstāvji atzina, ka tas nav reālistisks plāns.
Latvijas ekonomikas uzlabošanā ir daudz darāmā – tā secina ekspremjers Valdis Dombrovskis, kurš Eiropas Komisijas viceprezidenta statusā piedalījās Rīgā notikušajā Savienības finansistu un ekonomistu neformālajā apspriedē. Dombrovskis uzskata - Latvijai jāmazina nodokļu slogs darbaspēkam, pārliekot to uz patēriņu un īpašumiem.
Jēkabpilī notikušas sabiedriskās diskusijas par to, kādam ir jābūt nākamajam Valsts prezidentam, nu jau ir iespējams nofiksēt virkni tādu prasību, kas iezīmējušās arī vairākās citās iepriekšējās apspriešanās.
Padomju Latvijas Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu pētniecība joprojām bremzējas arī pēc nodošanas Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). Šī ministrija lemšanu par VKD dokumentu pētniecības komisijas sastāvu grib pāradresēt Latvijas Universitātei, bet tā aizbildinās, ka pagaidām neko par to nezina.
„Nākamajam prezidentam ir jābūt tādam, kurš saprot, kas notiek Latvijā un ap Latviju. Ja to nezina, tad ir ļoti grūti saprast, kā rīkoties,” tā atzinis Valsts prezidents Bērziņš, piektdien viesojoties Bauskas novadā, kur tikās ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem un novada deputātiem.
Valsts prezidentam Andrim Bērziņam vajadzētu beigt prezidenta gaitas, nepretendējot uz otru amata termiņu. To atzīst inteliģences pārstāvji, kuri piedalījās Nacionālās apvienības rosinātajās sabiedriskajās diskusijās par to, kādam jābūt nākamajam Valsts prezidentam. Inteliģence priekšplānā izvirzījusi trīs kandidātus – Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu, "Vienotības" politiķi Sandru Kalnieti un Latvijas Universitātes rektoru Mārci Auziņu.
Jaunas grūtības skārušas speciālistus, kuri plāno izpētīt padomju laiku Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus. Lai gan tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs vēl nesen sacīja, ka pētnieku komisijas sastāvā izmaiņu vairs nebūs, otrdien Ministru kabinets lēmis par vēsturnieka Bonifācija Daukšta izslēgšanu no komisijas.
Vismaz daļai Latvijā dzīvojošo Krievijas pensiju saņēmēju iekavējusies pensiju saņemšana, tā Latvijas Radio uzzināja no vairākiem iedzīvotājiem.
Nākamajam Valsts prezidentam jābūt godīgam, taisnīgam, mērķtiecīgam un izlēmīgam patriotam, ne vecākam par 70 gadiem un arī - kā karalienei Viktorijai, kas ar savu iekšējo starojumu spēj aizraut un vienot sabiedrību. Tā ir tikai daļa no parametriem, kas izskan sabiedrības diskusijās par to, kāds prezidents Saeimai būtu jāspēj atrast turpmākajos divos mēnešos līdz gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām.
Kamēr tiek meklēti kandidāti Valsts prezidenta amatam, prezidents Andris Bērziņš neatklāj, vai pretendēs uz otro amata termiņu. Sižetā Latvijas Televīzija apkopojusi vairākus Bērziņa prezidentūru raksturojošus faktus. Sižetā arī par to, kas notiek Jūrmalas rezidencē - ēkā, ko prezidents neapdzīvoja.
Aptuveni 300 parlamentārieši no Eiropas Savienības (ES) valstīm ceturtdien pulcējās Rīgā, lai spriestu par ES ārpolitiku, kā arī drošības un aizsardzības problēmām. Liela daļa diskusiju bija veltītas Krievijas agresijai un Eiropas iespējām to apturēt.
Igaunijas premjera Tāvo Reivasa vadītā Reformu partija svētdien ir uzvarējusi Igaunijas parlamenta vēlēšanās, tādējādi saglabājot varu Igaunijas politikā, vēsta Igaunijas sabiedriskā televīzija.
Svētdien Igaunijā notiek parlamenta vēlēšanas, un šoreiz tās ir neprognozējamākas nekā iepriekšējās. Bez četrām vadošajām partijām parlamentā var iekļūt vēl kāda, un koalīcijas izveidei ar diviem politiskiem spēkiem tad diez vai pietiktu. Bet debašu centrā ir bijusi drošība un sociālā ekonomika, demogrāfija un emigrācija.
Latvijas mediju uzraugi ieinteresējušies par Krievijas propagandas radio „Sputņik” raidījumu saturu, kas, kā noskaidrojies, nu jau piekto mēnesi tiek izplatīts Latvijā. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pieprasījusi ēterā skanējušos ierakstus. Tas noticis pēc Latvijas Televīzijas raidījuma „De facto” sižeta par „Sputņik” iecerēm attīstīties Latvijā.
Konkurss "Jaunais vilnis” šogad notiks Krievijā, Sočos. To Latvijas Televīzijai apstiprināja komponists un mūzikas producents Igors Krutojs. Krievijas estrādes slavenība ceturtdien bija ieradies Rīgā uz savu jubilejas koncertu. Janvāra pirmajā pusē par konkursa pārcelšanu uz Sočiem vēstīja arī Krasnodaras gubernators Aleksandrs Tkačovs.
Par Ukrainā izsludinātā pamiera ievērošanu faktiski runāt nevar, ar šādiem apgalvojumiem šodien nākuši klajā gan prokrievisko kaujinieku pārstāvji, gan Ukrainas armijas vadība, apsūdzot viens otru pamiera pārkāpšanā.
Minskā parakstītais pamiers Austrumukrainā oficiāli stājies spēkā, taču visi stobri nav apklusuši. Lai gan apšaudes ir ievērojami mazāk, Ukrainas pretterorisma operācijas štābs ziņo, ka prokrieviskie kaujinieki vairāk nekā desmit reizes atklājuši uguni uz Ukrainas spēku pozīcijām, izmantojot arī raķešu palaišanas sistēmas “Grad”. Ir arī jaunas ziņas par bojāgājušajiem karavīriem un civiliedzīvotājiem.
Sestdien pirms noteiktā termiņa, kad saskaņā ar Minskas vienošanos pusnaktī ir jāsākas pamiera Ukrainas austrumos, kaujas visu dienu turpinājušās. Kijeva un ASV apsūdz Krieviju par separātistu bruņošanu pie Debaļcevas, bet Maskava apsūdz Ukrainas valdību un rietumvalstis par Minskas vienošanās sagrozīšanu. Tikmēr analītiķi norādījuši, ka ceturtdien Minskā parakstītajā līgumā, acīmredzot, kļūdas pēc, ietvertas liecības, kas norāda uz Krievijas līdzdalību un ieroču piegādēm Ukrainas austrumos.
Lielas cerības uz to, ka īstenosies Minskas vienošanās par konflikta atrisinājumu Ukrainas austrumos, nevajadzētu lolot, paudis Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Jau pirmajā dienā pēc Minskas vienošanās panākšanas gan Ukrainas, gan Krievijas pusē izskan arvien lielākas šaubas par to, vai puses tiešām savas saistības izpildīs.
Gandrīz 15 stundās ilgušajās sarunās Minskā valstu līderi panākuši vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredz ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem.
Trešdienas vakarā Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā gaidāmas sarunas par konflikta noregulējumu Ukrainā. Tās jau nodēvētas par pēdējo iespēju, kad Krievijas un rietumvalstu pārstāvji varētu panākt diplomātisku risinājumu. Ja sarunas izgāzīsies, mazākais ļaunums, ko varētu gaidīt, ir iesaldēta konflikta izveidošanās - kā Piedņestrā Moldovā vai Gruzijas separātistu reģions.
Jau pirmās piektdien Rīgā notikušās diskusijas par Eiropas Savienības (ES) enerģijas savienību apliecina, ka Eiropas līderi ir uzņēmušies visai sarežģītu uzdevumu, jo daudzas no iecerēm sevī slēpj pretrunas un arī var nepatikt Eiropas valstu stratēģiskajiem sadarbības partneriem.
Satversmes tiesas (ST) izskatītā lieta par vēlētāju apvienību piedalīšanos pašvaldību vēlēšanās vedinās uz to, ka partijām vairāk jādomā par savu iekšējo demokrātiju, intervijā Latvijas Radio raidījumam „Pēcpusdiena” sacīja Latvijas Universitātes docente Inga Vilka.
Vācija un Latvija nebūtu gatavas atbalstīt lēmumu par ieroču piegādi Ukrainai tās cīņā ar prokrieviskajiem separātistiem. Ieroču piegāde valdības spēkiem Ukrainā nenesīs mieru kara plosītai valstij, tā ceturtdien, uzturoties vizītē Rīgā, pauda Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers.
Stipri samazinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri atbalsta tautas vēlēta Valsts prezidenta ideju, apliecina Latvijas televīzijas rīcībā esošie jaunākie socioloģisko pētījumu firmas SKDS dati.
Gaidāms, ka jau šonedēļ Briselē tiks pieņemts lēmums par NATO štāba elementu izvietošanu Austrumeiropā, arī Latvijā. To Latvijas Televīzijai otrdien prognozēja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru neformālās padomes noslēgumā tieslietu ministri Rīgā piektdien pārrunāja terorisma apkarošanas tiesiskos aspektus. Līdzīgi kā iekšlietu ministrs ceturtdien, arī tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) uzsvēra, ka, strādājot pie izmaiņām personu datu aizsardzības jomā, ir jāatrod līdzsvars starp sabiedrības drošību un cilvēktiesībām.
Pēc ceturtdienas debatēm neformālajā sanāksmē Rīgā Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministri pieņēma kopīgo paziņojumu par terorisma draudu novēršanu. Terorisms atzīst par galveno draudu, tomēr cīņā pret to būtiski ir saglabāt līdzsvaru starp drošību un pamattiesībām.
Zolitūdes lielveikala "Maxima" traģēdijas lietā tiesa atbrīvoja no apcietinājuma aizdomās turētos būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi un būvinžinieri Ivaru Sergetu, ziņo LTV korespondente Odita Krenberga.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
