Valsts prezidents Raimonds Vējonis līdzīgi kā eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvjiem nevajadzētu ieņemt abus – gan Valsts prezidenta, gan premjera posteni.
Autora ziņas
"Ja premjera amats beigās nonāk Zaļo un zemnieku savienības rokās, tas valstij var kļūt bīstami." Tā atzīst eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Tādā gadījumā ZZS pārstāvji būtu abos – gan Valsts prezidenta, gan premjera posteņos. Un tas var izjaukt politisko līdzsvaru. Eksprezidente norāda arī, ka Aivars Lembergs tad būtu pārņēmis varu visos svarīgākajos līmeņos.
Kā daudzkārt pierādījies – pat gadiem senas problēmas var risināt, ja atrodas cilvēki, kuri par to neklusē. Tā vienā no “Panorāmas” šā gada stāstiem Kembridžas universitātes studenti pievērsa uzmanību netaisnībai, ka atšķirībā no citu Eiropas Savienības valstu Latvijas vidusskolu absolventu diplomi netiek atzīti prestižākajās britu augstskolās. Tagad izglītības ministre saka puišiem paldies.
Turpinās nesaskaņas Solvitas Āboltiņas vadītās "Vienotības" rindās. Daļa biedru nav apmierināti, kā notiek partijas viedokļa formulēšana par to, kurš vadīs nākamo valdību un kāds būs tās sastāvs. "Vienotībā" pat tiekot veidots saraksts ar biedriem, kuri ir un kuri nav lojāli partijas vadībai.
Mūsu valsts amatpersonas regulāri pārkāpj Interešu konflikta likumu. Tā atzīst gan Valsts kontrole, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), norādot, ka valsts, valdības un pašvaldību vadītāji, deputāti, ministri un daudzi citi ikdienā izmanto privilēģiju tikt pie bezmaksas biļetēm uz nodokļu maksātāju rēķina.
Vienu no Igaunijā bagātākajiem cilvēkiem Oļegu Osinovski Latvijā tur aizdomās par pusmiljona eiro liela kukuļa došanu valsts kompānijas "Latvijas dzelzceļš" bijušajam valdes priekšsēdētājam Uģim Maģonim, atsaucoties uz laikrakstu "Eesti Paevaleht", vēstī Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.
Krievijas gāzes monopolists “Gazprom” samierinājies ar to, ka gāzes tirgus Latvijā tiks atvērts un uzņēmums “Latvijas Gāze” sadalīts līdz 2017.gada aprīlim, tomēr turpinās cīņu par gala termiņu, līdz kuram ir jāpabeidz “Latvijas gāzes” reorganizācija, informē ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība). Līdzšinējā pieredze gan liecina, ka “Gazprom” allaž centies bremzēt Latvijas mēģinājumus atbrīvoties no Krievijas gāzes cenu un piegāžu diktāta.
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa līdz nākamā gada martam nolēma atlikt Zolitūdes traģēdijas krimināllietas iztiesāšanu. Otrdien, 8.decembrī, tiesa vēl nesāka izskatīt lietu pēc būtības. Gan atsevišķi cietušie, gan viņu pārstāvji un arī valsts apsūdzības uzturētāji nelolo lielas cerības, ka Zolitūdes traģēdijas krimināllietas izskatīšana noritēs ātri.
Zolitūdes traģēdijas krimināllietas izskatīšanas pirmajā sēdē apsūdzētie un viņu aizstāvji otrdien neatbalstīja tiesnešu atstatīšanos no šīs lietas izmeklēšanas. Tāpat tiesa otrdien nolēma nesadalīt Zolitūdes krimināllietu sīkākās lietās un nolēma, ka tās nākamās sēdes būs marta sākumā, kad "Maxima" būs atradusi citu pārstāvi tiesas procesā.
Pastāv augsta iespējamība, ka pirmajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietas izskatīšanas sēdē otrdien, 8.decembrī, lietā apsūdzētie un viņu aizstāvji atbalstīs tiesnešu atstatīšanos no apjomīgās krimināllietas iztiesāšanas, to intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" teica ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Lai gan Laimdota Straujuma (“Vienotība”) demisionējot, atzina, ka valsts atstāta labā stāvoklī, ir ļoti daudz darbu, kur nepieciešama enerģiska valdības rīcība. Jāvirza uz priekšu iestrēgušās reformas izglītības, veselības un pašvaldību jomā. Tomēr, lai šos darbus paveiktu, nākamajam premjeram ļoti būtisks būs atbalsts paša partijā.
Partijas “Vienotības” līderei Solvitai Āboltiņai nevis jātiecas pēc premjera posteņa, bet jānoliek partijas vadītājas pilnvaras. Tā pirms nedēļas nogales gaidāmā partijas kongresa saka bijušais finanšu ministrs Andris Vilks (“Vienotība”).
Valdībā tapis plāns, kā nepieļaut iespēju, ka Latvijas nacionālā lidsabiedrība “airBaltic” iepērk Krievijā ražotās “Sukhoi Superjet 100” lidmašīnas. Premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”) pieļauj, ka “nē” šo lidmašīnu pirkšanai valdība varētu pateikt jau otrdien, 1.decembrī.
Viens no skolu direktoriem Madonā nācis klajā ar skarbu salīdzinājumu – viņa skolēni no skolu reformas cietīšot gluži kā sīriešu bēgļi. Tā ir reakcija uz Madonas pašvaldības ieceri apvienot divas vidusskolas ar dubultu cerību: gan uzlabot mācību kvalitāti, gan ietaupīt līdzekļus.
Saistībā ar “Ventspils naftas” (VN) akciju darījumiem gaidāmas divas tiesvedības. Vienu no tām rosina Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tai ir aizdomas, ka nelikumīgi izmantota iekšējas lietošanas informācija un ar VN akcijām notikusi manipulēšana.
Ne tikai tiem, kuri zaudēja tuviniekus, bet arī tiem, kuri tiek vainoti notikušajā, ir nācies iziet cauri sāpju ellei. To atzīst apsūdzētā arhitekta Andra Kalinkas ģimenē un tai piederošajā firmā "Kubs".
Uzņēmums “Maxima Latvija” pēc traģēdijas joprojām savu vainu neatzīst. ,,Pat ļaunākajos murgos nevarējām pieļaut, ka jauna ēka, kas atbilstoši visām normām nodota ekspluatācijā, var sabrukt.” Tā apgalvo “Maxima” vadība. Tomēr tā uzsver, ka jūt morālu atbildību par notikušo. Rūgtās mācības viesušas virkni izmaiņu uzņēmumā, piemēram, nevienā veikalā vairs nepastāvot jēdziens “viltus trauksme”.
Eiropas Savienības (ES) fondi ir viens no būtiskiem resursiem, kas baro Latvijas tautsaimniecību. It īpaši tagad, kad uzņēmējiem grūtāk tikt pie banku kredītiem. Tomēr – lai gan Eiropas fondos nauda Latvijai rezervēta, paši nespējam tikt tai klāt. Temps ir nožēlojami lēns – to atzīst gan Latvijas Bankā, gan Finanšu ministrijā, gan uzņēmēju un ekspertu vidū.
Visā Latvijā trešdien, 11. novembrī, atzīmē Lāčplēša dienu, kad tiek pieminēti un izrādīta cieņa neatkarīgās Latvijas armijas karavīriem, kuri izcīnīja uzvaru pār Bermonta karaspēku pirms 96 gadiem – 1919. gada 11. novembrī. Brīvības cīnītāji pieminēti dievkalpojumos, parādēs un viņu atdusas vietās. Tāpat risinās tradicionālā svecīšu nolikšana Rīgā, 11. novembra krastmalā.
Kādam būtu jābūt algas pieauguma tempam, lai Latvijas iedzīvotāji pārstātu aizbraukt no valsts? Ir uzņēmēji, kuri par to ne tikai domā, bet arī rīkojas un uzskata – algas Latvijā ir jāceļ. Turklāt ne tikai privātuzņēmējiem, bet arī valstij.
Zolitūdes traģēdijas krimināllietā pirmās tiesas sēdes notiks Ķīpalā – starptautiskā izstāžu centra telpās. Par to Latvijas Televīziju pirmdien, 9.novembrī, informēja Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Daina Treija.
Latvijas Televīzijas (LTV) žurnālists saņēmis draudus no Jūrmalas pašvaldības policista Inguna Piča. Tas noticis pēc tam, kad raidījums "Aizliegtais paņēmiens" operācijā "Bistro Frics" atklāja, ar kādu attieksmi un korupcijas riskiem Jūrmalā jārēķinās tiem, kuri vēlas sākt ātrās ēdināšanas biznesu.
Pēc aptuveni divus gadus ilgušām aizdomām par kukuļņemšanu lielos apmēros Rīgas dome (RD) ir nolēmusi ņemt atpakaļ darbā savulaik atstādināto Mājokļu un vides departamenta direktoru Anatoliju Aļeksejenko. Domē esot ziņas, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšana šajā lietā beigsies ar neko.
Spriežot pēc Finanšu ministrijas (FM) datiem, patlaban absolūto lauvas tiesu jeb četras piektdaļas no visas pievienotās vērtības Latvijā rada privātie uzņēmumi, kas strādā vietējam tirgum un eksportam.
Viena no atbildēm – lai būtu turīgi, vispirms ir jāgrib būt turīgiem! Tad jādomā, kā to izdarīt. Tieši tā – sēžot kartupeļu lauka malā vai jūras krastā un cīnoties ar nabadzību - savulaik rīkojās arī Dienvidkoreja un Singapūra. Tagad tās ir pasaules bagātāko valstu skaitā.
Latvijas vidusskolu beidzēji tiek diskriminēti ceļā uz prestižas izglītības iegūšanu. Ja jaunietis ir ieguvis tradicionālas vidusskolas diplomu Latvijā un grib studēt, piemēram, Kembridžā vai citās labākajās britu augstskolās, tad atšķirībā no tādiem pašiem citu valstu pretendentiem būs jārēķinās ar atteikumu.
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa apjomīgo Zolitūdes traģēdijas krimināllietu sāks skatīt decembra sākumā, liecina ieraksts Tiesu informācijas sistēmā.
Varēja novērst, vajadzēja novērst, bija pienākums novērst. Taču nenovērsa. Šie, šķiet, ir izmeklētāju visbiežāk paustie secinājumi, runājot par deviņiem Zolitūdes lietā apsūdzētajiem. Konkrēti - par ko viņus vaino, un kādu pozīciju viņi paši ieņēmuši izmeklēšanas laikā.
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā otrdien apstiprināts tiesas sastāvs, kura lietvedībā tiks nodota tā dēvētā Zolitūdes traģēdijas krimināllieta - par tiesas sastāva vadītāju nozīmēts tiesnesis Erlens Ernstsons, informēja tiesas pārstāve Jeļena Tretjakova.
Zolitūdes traģēdijas lietai nonākot tiesā, paredzams, ka to koleģiāli izskatīs trīs tiesneši un rezervē būs vēl ceturtais, lai nodrošinātos, ka apjoma ziņā vērienīgākās lietas izskatīšana noritētu raiti. Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesai nāksies arī pārbaudīt Ģenerālprokuratūras izteikto secinājumu, ka traģēdiju varēja novērst vismaz 30 reižu.
Lai cīnītos ar kontrabandu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpina aprīkot Latvijas austrumu robežu ar kravu skenēšanas iekārtām. Vienā no būvniecības punktiem – Indrā - iedzīvotāji sašutuši, ka nauda tiek izlietota nelietderīgi, jo izraudzīta vieta, kas vismaz daļai kontrabandistu nemaz netraucēs savu nodarbošanos turpināt.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
