Raidījuma “De facto “stāsts par bijušo finanšu policistu Robertu Dirnēnu un viņa ģimeni, kas tikusi pie miljoniem vērtiem īpašumiem, sākotnēji raisīja sašutuma vētru un arī prasības pēc izmaiņām, lai nodrošinātos, ka Valsts policijā un Valsts ieņēmumu dienestā (VID) zem valsts amatpersonas mundiera nestrādā cilvēki, kuri patiesībā paši kļuvuši par noziedzniekiem. Latvijas Televīzijas veiktais pētījums liecina - Saeima nav gatava plašām amatpersonu kontroles sistēmas izmaiņām.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis vairākus priekšlikumus, kā ierobežot amatpersonu iespējas nelikumīgi tikt pie naudas un mantas, izmantojot dienesta stāvokli.
Par to, cik brīvas nelikumību veikšanā var justies negodīgas valsts amatpersonas, liecina kaut vai tikai viens fakts – vēl arvien neviens likums nevienai iestādei neliek pārbaudīt, cik patiesas ir ziņas, ko valsts amatpersonas ik gadu ieraksta savās deklarācijās.
Nīderlande oficiāli apstiprinājusi, ka 6.aprīlī notikušajā referendumā vēlētāji noraidījuši Eiropas Savienības sadarbības līgumu ar Ukrainu. Pēc šī Ukrainai pateiktā “nē” Nīderlande konsultēsies par tālākajiem soļiem. Diskusijas notiks gan iekšpolitiski, gan ar Eiropas partneriem un arī ar Ukrainu.
Sasāpējušo bēgļu problēmu atšķirīgi risina Igaunijā. Tur katru imigrantu grupu nolemts turēt atsevišķās vietās valstī. Tos, kuri pretlikumīgi šķērsojuši robežu bez nodoma lūgt patvērumu, ievieto Igaunijas ziemeļos izveidotā nelegāļu centrā. Savukārt pirmie septiņi šonedēļ no Eiropas bēgļu nometnēm pārvietotie dzīvos speciāli sameklētos dzīvokļos lielākajās pilsētās - Tallinā un Tartu. Bet atsevišķi citā vietā uzturas tie, kuri atbraukuši ar mērķi iegūt patvērumu un bēgļa statusu.
Uz Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekļa amatu satura jautājumos virza trīs kandidātus, no kuriem vienu Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) varētu ievēlēt ceturtdien. Latvijas Radio ir zināms, ka izvirzīts pašreizējais valdes loceklis programmu attīstības jautājumos Sergejs Ņesterovs, LTV Programmu daļas direktore Jana Semjonova un izklaides šovu producents komerctelevīzijās Kristaps Valdnieks.
Arī dzīvojot ārpus Latvijas, katram latvietim jārada iespēja tālmācībā apgūt latviešu valodu. Par to spriests jau gadiem ilgi. Pasaules brīvo latviešu apvienībai konkrēts projekts ir jau gatavs. Taču nekādi neizdodas to īstenot.
Pēdējos 10 gados Eiropas Savienībā notikuši 18 smagi terora akti. Tajos bojā gājuši 252 cilvēki, ievainoti - 1282. Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) atzina, ka terorisma problēma pēdējā laikā Eiropā ir samilzusi un diemžēl ir vērojama tendence, ka daudzi Eiropas Savienības (ES) pilsoņi radikalizējas.
No darba tiks atlaists policists, kurš nepieņemami izteicies par bojāgājušajiem Krievijā notikušajā aviokatastrofā, Latvijas Televīzijai apstiprināja Rīgas pašvaldības policijā.
Izmaksātu valsts garantētās atlīdzības licenci zaudējušās "Trasta komercbankas" noguldītājiem, nepieciešami apmēram 64 miljoni eiro. Savukārt bankā noguldījumos piesaistīti 276 miljoni eiro. Līdz ar to valsts budžeta nauda nebūs nepieciešama. Garantētās noguldījumu izmaksas vēlākais varētu sākt 16.martā, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).
Zolitūdes traģēdijas prāvā aktualizējušās daudzu cietušo bažas, ka turpmākās sēdes var notikt aiz slēgtām durvīm, tā liedzot sabiedrībai iespēju sekot tiesas procesa norisēm un patiesības noskaidrošanai apjomīgajā krimināllietā. Par iemeslu tam var izrādīties apsūdzētās SIA “Maxima” darba aizsardzības speciālistes Innas Šuvajevas tiesai iesniegtais lūgums nodrošināt viņai aizsardzību.
Zolitūdes krimināllietā visiem deviņiem apsūdzētajiem arī turpmāk būs jāpiedalās tiesas sēdēs. Tā otrdien, 1.martā, lēma tiesas sastāvs. Tiesas sēdes joprojām būs visiem atvērtas. Vēl pirms tiesas sēdes atklāšanas cietušie protestēja iepretim Ķīpsalas izstāžu hallei, vēršot uzmanību uz iespējamu lietas novilcināšanu un vēlmi to slēgt. Tāpat tiesa šodien izskatīja vairāku desmitu cilvēku lūgumus par cietušā statusa piemērošanu un morālās kompensācijas piedziņu.
Dzīve starp divām valstīm – Latviju un Igauniju ir Ievas Ilvesas ikdiena jau vairākus mēnešus. Kopš laulībām ar Igaunijas prezidentu viņa turpina arī darbu Aizsardzības ministrijā Latvijā.
Igaunijā ar militāru parādi un citiem pasākumiem trešdien, 24.februārī, svin neatkarības 98. gadadienu.
Lielbritānijas valdības vadītājs Deivids Kemerons, Vācijas kanclere Angela Merkele un Itālijas premjers Mateo Renci būs tie, kuros ceturtdien un piektdien gaidāmajā Eiropas Savienības (ES) līderu sanāksmē Briselē ieklausīsies visvairāk, lēš izdevums „Politico”.
Reaģējot uz „Panorāmā” rādīto sižetu, labklājības ministrs Jānis Reirs („Vienotība”) sola labot situāciju, ka ģimenes valsts pabalsta palielinājums neviļus ir iegrūdis ģimenes vēl lielākā trūkumā. Ministrs aicina pieteikties Labklājības ministrijā visas tās ģimenes, kurām radusies līdzīga situācija.
Jaunā premjera Māra Kučinska (ZZS) jaunās valdības deklarācijā, atšķirībā no iepriekšējās, atklāti pateikts, ka ,,Veselības aprūpes sistēma Latvijā no valsts budžeta saņem ievērojami mazāk, nekā citās ES valstīs, tādēļ pacientu līdzmaksājumu īpatsvars par veselības aprūpes pakalpojumiem ir viens no augstākajiem Eiropā”.
Prezidenta nominētais premjera amata kandidāts, "zaļzemnieks" Māris Kučinskis un izraudzītie ministru amatu kandidāti no Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), "Vienotības" un Nacionālās apvienības (NA) ceturtdien, 11.februārī, guva 12.Saeimas deputātu atbalstu.
Lasi Saeimas deputātu un ekspertu viedokļus un vērtējumus par Kučinska valdību.
Pēc Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumos vēstītā par bijušā Finanšu policijas darbinieka Roberta Dirnēna ģimenes aizdomīgajiem īpašumiem Nacionālās apvienības biedrs Jānis Dambis, kurš saistīts ar šīs ģimenes uzņēmumu, nolēmis atstāt partiju. Intervijā LTV viņš arī pauda, ka pārtrauks sadarbību ar firmu “Skulte Real Estate”.
LTV turpina izvērtēt pašreizējās valdības ministrus. Šoreiz – par Nacionālās apvienības politiķiem. Un arī kopsavilkums – kurš no ministriem visā līdzšinējā Ministru kabinetā tiek vērtēts visatzinīgāk.
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), Nacionālā apvienība (NA) un "Vienotība" piektdien, 29.janvārī pabeidza darbu pie nākamās valdības deklarācijas, un sarunās piedalījās arī iespējamie nākamās valdības ministri. LTV izraudzītā sabiedriskā žūrija, vērtējot “Vienotības” pašreizējos ministrus, par labāko atzina ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, bet lielākas šaubas bija par finanšu ministra Jāņa Reira darbību.
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), Nacionālā apvienība (NA) un "Vienotības" trīspusējās sarunās ceturtdien, 28.janvārī, vienojās par atbildības jomu un ministru portfeļu sadali jaunajā valdībā, un var noprast, ka jaunajā valdībā darbu turpinās vairāki pašreizējie ministri. LTV izraudzītā sabiedriskā žūrija, vērtējot Zaļo un Zemnieku savienības pašreizējos ministrus par labāko atzina ekonomikas jomas pārraugošo Danu Reiznieci-Ozolu, bet par sliktāko – labklājības ministru Uldi Auguli.
Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Okupācijas muzeja piebūves lietā saskata politisku un finansiālu zemtekstu.
Šī diena nenesa būtiskus jaunumus topošās valdības veidošanas procesā. Politiķu sarunās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība (NA) negrasās piekāpties “Vienotības” prasībām. Spēku izkārtojums arī liecina, ka "Vienotībai" nav cerību iegūt Satiksmes un Tieslietu ministriju.
Valdības aicinājumam dalīties savās individuālajās vai tuvinieku un draugu atmiņās par barikāžu laiku atsaukušies 167 iedzīvotāji. Daļa barikāžu dalībnieku un toreizējo politiķu otrdien, 19.janvārī, bija sastopami Ministru kabineta ēkā, kur atcerējās notikumus pirms 25 gadiem.
No pašreizējiem kopumā 23 partijas "Vienotības" Saeimas deputātiem Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvja Māra Kučinska veidoto valdību jau tagad sliecas atbalstīt 13 "Vienotības" deputāti.
Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga aicina Satversmes aizsardzības biroju (SAB) un Drošības policiju pievērst uzmanību tam, kā tiek glabāti arhīvu materiāli, kas saistās ar bijušās PSRS Valsts drošības komiteju (VDK). Mūsu slepenajiem dienestiem gan pagaidām nav skaidra risinājuma, kā novērst gadījumus, kad no tā sauktās čekas mantotās vēstures liecības tiek iznīcinātas.
Ja viss noritēs gludi, jau nākamgad Latvijas Televīzija (LTV) un Latvijas Radio (LR) varētu aiziet no reklāmas tirgus. Tā Saeimas deputātiem otrdien prognozēja Kultūras ministrijas mediju politikas veidotāji.
Viena no perspektīvām ražošanas nozarēm Latvijā, kam prognozē veiksmīgas izaugsmes iespējas nākotnē, ir farmācija. Tās pārstāvji norāda – nozares veiksmīgākai attīstībai trūkst atbalstoša lobisma no Latvijas valdības.
