Latvija nosūtīs Ukrainai humāno palīdzību – ģeneratorus un segas 100 000 eiro vērtībā, piektdien ārkārtas sēdē bez debatēm vienojusies valdība.
Autora ziņas
Saeimā šodien notika tradicionālās ārpolitikas debates, kas ir pirmās šajā parlamentā sasaukumā. Vairāki runātāji uzsvēruši drošības izaicinājumu, ar kuriem patlaban saskaras Eiropas Savienība, bieži pieminēta tika arī Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē. Savukārt par ārlietu ministra ziņojumu kritika izskanēja ne vien no opozīcijas, bet arī no koalīcijas partneriem.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība") un Saeimas Nacionālās apvienības deputāti arī pēc tikšanās aci pret aci ir palikuši katrs pie savām domām par to, kā Latvijai būtu jārīkojas, lai pretotos Krievijas propagandai. Nacionāļus neesot pārliecinājuši Rinkēviča argumenti par to, kāpēc Latvija ir atteikusies pievienoties četru ES dalībvalstu aicinājumam izstrādāt vienotu plānu cīņai ar Krievijas propagandu.
Trīs Augstākās tiesas tiesneši apsver domu vērsties Satversmes tiesā. Situācija ir neordināra – tiesneši ir iecelti savos amatos uz mūžu un joprojām saņem algu. Bet - ir palikuši bez darba tiesu reformas dēļ. Problēmu līdz šim nav spējusi atrisināt ne Augstākās tiesas vadība, nedz Saeima.
Laikā, kad Krievija turpina agresiju Ukrainā, prominenti Krievijas prezidenta Vladimira Putina kritiķi aicina Eiropas Savienību (ES) būt vienotai cīņā pret Kremli. Par to piektdien runāts Lietuvā, kur notika ārpolitikas ekspertu neformālā sanāksme “Snow meeting”.
Zolitūdes lielveikala "Maxima" traģēdijas lietā policija piemērojusi aizdomās turamā statusu divām personām, informēja Valsts policijā. Savukārt aģentūra LETA ziņo, ka apcietināts sagruvušās ēkas būvinženieris Ivars Sergets un būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis. Policija pieļauj, ka lietā turpmāk varētu būt vēl vairāki aizdomās turamie un divu mēnešu laikā tā varētu tikt nodota prokuratūrā.
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks atzina, ka arī drošība būs viens no jautājumiem, kas jārisina Latvijas prezidentūras laikā Eiropā, kā arī norādīja, ka Latvijas prezidentūras laikā būs jārisina attiecības ar Krieviju.
Neērtības būs, bet tā nebūšot elle, tā rīdziniekus mierina amatpersonas pirms gaidāmajiem satiksmes ierobežojumiem saistībā ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē pasākumiem.
Latvijas prezidents Andris Bērziņš nesteidzas atbildēt, vai brauks uz Maskavu atzīmēt Uzvaras dienas 70. gadskārtu.
Kopš Lietuva gadu iesākusi ar eiro, vieglāk kļuvis salīdzināt cenas visās trijās Baltijas valstīs. Pagaidām tie gan ir tikai pirmie iespaidi, tāpēc tālejošus secinājumus vēl izdarīt pāragri. Taču izskatās, ka Rīgā iepirkties tomēr sanāk nedaudz dārgāk nekā Tallinā un Viļņā.
Eiro ieviešana Lietuvā bija gluda un veiksmīga, neskatoties uz traucējumiem 2014.gada pēdējā dienā, ceturtdien Viļņā paziņoja Lietuvas Bankas prezidents Vits Vasiļausks.
2015.gads, kura iestāšanos svinēsim jau pēc dažām stundām, īpaši nozīmīgs būs mūsu kaimiņvalstij Lietuvai. Šī valsts gadumijā ar plašiem svētku pasākumiem pievienosies eirozonai, kļūstot par tās 19. dalībvalsti. Līdz ar to visās trijās Baltijas valstīs beidzot būs kopīga valūta.
No rītdienas, 1.janvāra Latvijas dienvidu kaimiņvalsts Lietuva ievieš eiro, kļūstot par 19. eirozonas dalībvalsti un pēdējo no Baltijas valstīm, kura atsakās no savas nacionālās valūtas – lita. Paši lietuvieši uz valūtas maiņu raugās salīdzinoši pragmatiski un optimistiski, uzsverot, ka ieguvēji no šī soļa būs arī kaimiņi latvieši un igauņi.
Kaimiņvalstī Lietuvā, kas 1.janvārī kļūs par eirozonas valsti, veidojas rindas pie naudas iemaksas bankomātiem, radot pat grūtības nodrošināt inkasāciju.
Augstākajā tiesā turpinās disciplinārlietu izskatīšana pret vairākiem tiesnešiem, kuri pēdējā laikā kritizēti par apšaubāmiem lēmumiem skandalozās maksātnespējas un kukuļošanas lietās. Divi no viņiem, protestējot pret piespriestajiem sodiem, vērsušies ar sūdzībām disciplinārtiesā.
Veselības ministram Guntim Belēvičam (Zaļo un zemnieku savienība) ir grūtības savienot ministrijas vadīšanu ar Saeimas deputāta pienākumiem. Atklāts, ka Belēvičs līdz šim nav apmeklējis nevienu Saeimas Ārlietu komisijas sēdi. Veselības ministrs ne reizi nav manīts arī Saeimas sanāksmēs, kas notikušas tieši viņa pārraudzītajai - veselības jomai - veltītajā apakškomisijā. Par situāciju solās lemt Belēviča frakcijas biedri Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS).
Saeimā turpinās gatavošanās nākamā gada budžeta pieņemšanai. Valsts naudas dalīšanai ir saņemti aptuveni 460 priekšlikumi. Lai gan pieprasītās summas sveras pāri 100 miljoniem, valdošās koalīcijas pārstāvji, kuri projektu gatavo, domā, ka apmierināt varēs tikai kādu simto daļu no prasītā.
Saeimas deputāts Sergejs Potapkins („Saskaņa”) savas sievas Gaļinas Karmačas apcietināšanu „Gan Bei” lietā saista ar „politiskajām spekulācijām”.
Saeimas deputāts Veiko Spolītis ("Vienotība"), kurš iepriekš pieķerts par braukšanu dzērumā, nolēmis apturēt savu darbību partijā "Vienotība, tomēr deputāta mandātu pagaidām nenoliks.
Gandrīz puse jeb 48% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi par to ziņot. Tiesa gan, vairākums tikai anonīmi.
Latvijas arhīvos glabājas ne tikai jau leģendārie un ilgus gadus vētītie čekas maisi, bet arī daudzi citi maisi ar bijušās Padomju Savienības Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem. Tos atvērt plāno īpaša komisija, kas izveidota, lai zinātniski izpētītu VDK (čekas) darbību. Komisijas darbs var izraisīt tālākas sekas. Piemēram, represiju veicējiem – aizliegumus ieņemt amatus vai prasības atlīdzināt zaudējumus cietušajiem.
Vairs tikai pusgads palicis līdz Valsts prezidenta vēlēšanām, bet pašreizējais prezidents Andris Bērziņš aizvien neatklāj, vai varētu pretendēt uz otro termiņu. Viņš to sola atklāt ne ātrāk kā aprīlī.
Baltijas valstu un Polijas prezidenti tikšanās laikā Igaunijā vienojušies, ka jāpastiprina cīņa pret Krievijas pieaugušo propagandu un jāmeklē Eiropas Savienībā finansējuma iespējas alternatīvām programmām krievu valodā.
Gaidāms, ka amatu zaudēs abas tiesneses, kuras sprieda tiesu bijušā Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica kukuļdošanas lietā. Lai gan galīgais lēmums vēl jāpieņem Saeimai, viena tiesnese jau tagad paziņojusi, ka meklēs citu darbu.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas gan par Zolitūdes traģēdiju, gan bankas „Citadele” pārdošanu vadīs opozīcijas frakcijas „No sirds Latvijai” (NSL) pārstāvji. Abās komisijās viņu konkurenti bija citi opozicionāri, tomēr ar koalīcijas deputātu balsīm ievēlēti tika NSL pārstāvji.
Lai novērstu „Maxima” traģēdijai līdzīgu nelaimju atkārtošanos, pašvaldību būvvaldes līdz šim ir pārbaudījušas 557 būves, kas pabeigtas pēdējo piecu gadu laikā. Tas ir vien no virzieniem, kurā strādāts, cenšoties ņemt vērā Zolitūdes izgaismotās kļūdas. Jaunās Būvniecības likuma izmaiņas, kaut arī vajadzīgas, tomēr pagaidām rada jucekli, nesaprašanos un bailes no atbildības.
Lai gan pēc Zolitūdes traģēdijas būvniecības jomas sakārtošanā ir darīts daudz, joprojām vēl palicis daudz nepadarītā - to atklāj būvlaukumu un būvniecības materiālu pārbaudēs konstatētie fakti. Pagaidām nobremzēta arī Ekonomikas ministrijas iecere Latvijā izveidot laboratoriju, kur būtu iespējams objektīvi notestēt dažādus celtniecībā lietojamus izstrādājumus.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki Rīgas apgabaltiesā kratījuši ne tikai tiesneses Ivetas Bērziņas, bet arī vēl kāda tiesneša kabinetu, Latvijas Radio apstiprināja tiesas pārstāve Inta Šaboha.
Drošības policija sākusi pārbaudi, lai noskaidrotu vai nav noticis Krimināllikuma pārkāpums un valsts simbola zaimošana, izveidojot un publicējot sociālajos tīklos attēlu, kurā sarkanbaltsarkanas krāsas simbolu nēsāšana laikaposmā no 11.novembra līdz 18.novembrim nodēvēta par lipīgu sērgu. Neoficiāli pieļauts, ka šo plakātu varēja izplatīt ar organizāciju "Par dzimto valodu!" saistīti cilvēki, kā arī vēl neidentificēta organizācija "Sociālistiskā jaunatne".
Patriotu nedēļas ieskaņā savdabīgu dāvanu Latvijai sarūpējuši valsts spožākie juridiskie prāti – klajā nākuši Satversmes komentāri. Ikvienam, kurš to vēlēsies, jaunais izdevums var kļūt par vērtīgu rokasgrāmatu savu tiesību apzināšanā – tā uzskata autori.
Trešdien Saeimā akceptētā valdības deklarācija vēl nedod atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem, kas ietekmēs, piemēram, iedzīvotāju elektrības un gāzes rēķinus, iespējas tikt pie kredītiem vai izglītoties. Tie ir palikuši kā bīstami zemūdens akmeņi partiju attiecībās, tai skaitā arī jaunās valdības iekšienē.
12.Saeima savu darbu sāka neierasti – svinīgo solījumu deva 101 deputāts, jo viens no mandāta atteicās jau pirmajā dienā. Tāpat pirmo reizi tika dots un arī pieņemts deputāta solījums latgaliski. Otrdienas vakarā pēc gandrīz 12 stundām pirmā sēde beidzās un 12.Saeima jau sasauca pirmo ārkārtas sēdi – trešdien no rīta plānots balsot par nākamo, otro Laimdotas Straujumas vadīto („Vienotība”) valdību.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
