Kultūra / Kultūrtelpa
"Lai radītu jēgpilnus laikmetīgās mākslas produktus, kas paredz šo kopienu iesaisti vai iedzīvotāju iesaisti ar nolūku radīt kopienas, nav iespējams kādam atnākt ar savu ideju un pateikt – šito taisām. Tas ir jautājums par to, kā mēs vispār varam saprasties, vai mums ir kopīgi mērķi, ko mēs varam kopā radīt, un tas, protams, sākas ar ieklausīšanos," atskatoties uz nesen aizvadīto apkaimju biedrību tīklošanās forumu, kurā biedrību pārstāvjiem bija iespēja satikt un iepazīt kultūras profesionāļus, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" skaidro biedrības "Ascendum" valdes priekšsēdētāja Antonija Skopa.
1918. gada 7. janvārī Maskavā piedzima Mavriks Vulfsons. Vasarā tālu pāri okeāniem pasaulē nāca Nelsons Mandela un Leonards Bernsteins, bet 9. augustā Pēterburgā pasauli ieraudzīja Hermanis Brauns – tātad šogad izcilo pianistu, koncertmeistaru un pedagogu pieminēsim viņa 105. dzimšanas dienā.
Latviešu tautastērpi, kas atceļojuši no Austrālijas, no Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas, pat no Baškīrijas un Omskas. Bēgļu gaitās izdzīvojuši, ar radošu izdomu veidoti mājas apstākļos, nodoti no paaudzes paaudzē – tādi ir eksponāti, kas apskatāmi muzeja un pētniecības centra "Latvieši pasaulē" izstādē "Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē", ko 8. jūnijā atklās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un kas iekļauta arī dziesmu un deju svētku programmā.
Vasara un festivāli ir neatdalāms kopums, turklāt mūsdienās izvēle ir ļoti plaša – var baudīt mākslu brīvdabā vai arī nepamest pilsētu un apmeklēt festivālu izejamā tērpā. Jaunus iespaidus šajā vasarā varēs gūt ne vien mūzikas, bet arī dejas, kino, teātra un arī kulināro gardēžu festivālos. Laikus der ieplānot braucienu uz Lietuvu un Igauniju.
Šajā nedēļas nogalē Liepājā norisināsies jau piektais Karostas festivāls. Tā dalībnieki ir no vairākām Eiropas valstīm un pat attālākām zemēm – Indijas, Etiopijas, Pakistānas un Peru. Festivālā būs redzamas pašlaik notiekošā plenērā tapušas gleznas, kā arī instalācijas un performances. Neiztrūks arī tradicionālais seno spēkratu brauciens, kurā šogad būšot rekordliels dalībnieku skaits.
Mākslas centrs "Noass" kopā ar norvēģu mākslas studiju "Fargefabrikken" izveidojis interaktīvu ceļojošu laikmetīgās mākslas izstādi bērniem un jauniešiem, taču tā pārsteigs arī pieaugušos. Divi apgleznoti busiņi ved "Mākslu uz riteņiem" pa Latvijas skolām, lai veicinātu radošumu drošā vidē. Busos iespējams gan iekāpt un iepazīt citu realitāti, gan, iesaistoties instalācijā, pašiem uzcelt jaunu pasauli.
Tā bija egle, kas atradās pie mūsu vasarnīcas Jaundubultos, jūras pusē, kur Pētersons visu 1971. gada vasaru un vēl rudens sākumā strādāja pie Aleksandra Čaka dzejas, poēmu un stāstu dramatizēšanas, lai izveidotu dzejas drāmu "Spēlē, Spēlmani!". Jūrmalā nekad pirms tam vai pēc tam šo putnu netikām redzējuši. Vienīgais izskaidrojums bija tāds, ka pūce esot bijusi arī Čakam simboliski zīmīgs putns un dzejnieka bērēs esot sēdējusi kokā netālu no kapa.
Kultūras un mākslas festivālu "Dažādība" trešdien, 7. jūnijā, pulksten 19.00 mākslas centrā "Noass" atklās franču režisores Floransas Mieles godalgotās animācijas filmas pieaugušajiem "The Crossing" ("La Traversée") brīvdabas kino seanss, informēja festivāla rīkotāji – biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem".
Mūžībā devusies folkloriste, sabiedriskā darbiniece, lībiešu kultūras pārstāve Helmī Stalte (1949–2023), sociālajos tīklos vēsta piederīgie.
Lauras Sāns muzejam "Latvieši pasaulē" dāvinātais bērnu tautastērps tapis bēgļu nometnē Vācijā pēc Otrā pasaules kara, izmantojot dažādus neparastus audumus.
Unikāla kara laika māksla, kas līdz Līgo svētkiem apskatāma Rīgā – Ukrainas pilsētas Ļvivas mākslinieku grupa cilvēkiem Latvijā piedāvā savu darbu kolekciju, kuras nosaukums "Mēs uzvarēsim!" iemieso viņu nešaubīgo ticību kara iznākumam. Izstādi veido aptuveni 60 laikmetīgās mākslas darbu, tostarp skulptūras, kurās izmantoti kara lādiņi.
Kultūras ministrija (KM) radusi iespēju veselības nozarei novirzīt 1,2 miljonu eiro ietaupījumu, aģentūru LETA informēja kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).
"Pastāv uzskats, ka rūnu dziesmas izveidojušās pirms divtūkstoš gadiem un tā bijusi kopīga tradīcija visām Baltijas somu tautām – igauņiem, karēļiem, ingriešiem un votiem. Tām visām ir līdzīga rūnu dziesmu tradīcija un līdzīgas dziesmas. (..) Senākie izdziedātie stāsti ir par to, kā radusies pasaule, no kurienes mēs nākam, no kurienes radušās dažādas lietas. Tos uzskata par senākajiem stāstiem. Somu mitoloģijā pasaule radās no putna olas. No olas baltuma radās mēness, no dzeltenuma – saule. Un visi mazie čaumalu gabaliņi izbira pa debesīm un kļuva par zvaigznēm," Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Odiseja" stāsta somu dziedātājs, pētnieks un Rūnu dziesmu akadēmijas vadītājs Peka Hutu-Hiltunens (Pekka Huttu-Hiltunen).
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
