Kultūra / Kultūrtelpa
Ceturtdien, 13. jūlijā, Rīgas domes sēdē deputāti ilgi diskutējuši par nepieciešamību finansiāli atbalstīt festivālu "Positivus", tomēr nolēmuši piešķirt festivāla rīkošanai Lucavsalā 200 000 eiro.
No 9. līdz 16. jūlijam Ludzā uz pasaules latviešu ģimeņu saietu "3x3" sabraukuši gandrīz 400 dalībnieki. Mācīties latvisko dzīvesziņu un stiprināt kopības izjūtu vistālāko ceļu uz Ludzu mērojuši latvieši no Austrālijas, Amerikas un Kanādas. "3x3" kustība radusies astoņdesmitajos gados Amerikā, un tagad šādas nometnes notiek arī citviet pasaulē, bet liela daļa ārzemēs dzīvojošo latviešu "3x3" vēlas piedzīvot tieši Latvijā.
Radošajā kvartālā "Provodņiks" sestdien, 15. jūlijā, no pulksten 12.00 līdz 19.00 par godu bijušās gumijas izstrādājumu rūpnīcas "Provodņiks" 135. gadadienai norisināsies daudzveidīga pasākuma programma. Radošā kvartāla pārstāvji aicina pasākuma dienā iepazīt "Provodņika" vēsturi un redzēt, kā mākslinieki un rezidenti iedzīvina radošo garu vēsturiskajā ēkā.
Latvijas Radio interviju sērijā par Eiropas nākotni šoreiz paraudzīsimies uz kultūrvēsturiskā mantojuma jomu. Kopš pavasara Latvijas Piļu un muižu asociāciju vada Lielvircavas muižas pārstāvis Roberts Grinbergs.
Višķi Augšdaugavas novadā līdz Otrajam pasaules karam bija viena no ebreju apdzīvotākajām vietām Latvijā. Ebreji veidoja ap 70% no Višķu ciema iedzīvotājiem un bija nozīmīga šī vēsturiskā apvidus kultūras sastāvdaļa. Par ebreju dzīvi Višķos liecināja veikali, kuros saimniekoja tieši ebreji, sinagoga un ebreju kapi. Taču kā smags trieciens šai tautai bija 1941. gads, kad ciemu ieņēma vācu nacisti. Daļu no ebrejiem tie aizsūtīja uz geto Daugavpilī, bet ap 100, sadzenot uz klaja lauka, nošāva.
XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku noslēdzošajā dienā – 9. jūlijā – piecu valstu kultūras ministri parakstīja vienotu deklarāciju par Latvijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas atbalstu Ukrainas kultūras mantojuma atjaunošanai, informēja Latvijas Kultūras ministrijas pārstāve Lita Kokale.
Kāpēc tieši kokle latviešiem ir tik svarīgs simbols? Atbildi uz šo jautājumu var atrast jaunajā izstādē "Dvēseles stīgas", kas par godu Dziesmu svētkiem atvērta Brīvdabas muzejā. Izstāde izseko kokles ceļam Latvijas teritorijā cauri laiku laikiem, sākot ar vissenākajiem atradumiem līdz pat mūsdienām. Izstādes iedvesmas avots bijis kāds ļoti īpašs instruments, kas nesen nonācis muzeja krājumā un kura atrašanas stāsts ir gana brīnumains.
Jūlija beigās Talsu novada muzejs svinēs savu simts gadu jubileju. Par godu tam no 25. līdz 27. jūlija muzeja pagalmā – "Villā Hochheim" – tiek rīkoti trīs svētku vakari, informē muzejā.
"Mēs atceramies tā, kā mums patīk atcerēties. Mūsu atmiņa visu laiku maina stāstu," spriež Baņuta Rubess – teātra māksliniece, režisore un rakstniece, kura Kanādā un Latvijā ir kļuvusi gan par feministiskā teātra, gan par diasporas teātra un laikmetīgās operas celmlauzi. Viņa ir dzīvojusi četrās valstīs, raksta divās valodās un šobrīd strādā pie jaunas grāmatas par savām atmiņām, kas saucas "Nevienam neko nesaki". Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" Rubess sarunājas par atcerēšanos un aizmiršanu un par totālās uzraudzības izpausmēm mūsdienās.
Kultūrvēsturiskais suitu novads jeb suitu kultūrtelpa atrodas Kurzemes vidusdaļā, Baltijas jūras piekrastē. Teritorija ietver trīs pagastus – Alsungas un Gudenieku pagastus Kuldīgas novadā un Jūrkalnes pagastu Ventspils novada pašvaldības teritorijā. Sākot ar 18. gadsimta otro pusi suitu novadā veidojušās atšķirīgas tērpa iezīmes salīdzinājumā ar pārējo Kurzemes daļu.
Latvijas Okupācijas muzejs, sagaidot 30. gadadienu, aicina apmeklēt izstādi "Nacionālā svētnīca", informēja muzeja pārstāvji.
Veksiloloģija ir disciplīna, kas attīstījusies 20. gadsimta 60. gados Amerikas Savienotajās Valstīs. Tā pēta karogus, to izcelšanās un lietošanas vēsturi, kā arī karogu veidojošo elementu struktūru un kompozīcijas noteikumus. Protams, ka Dziesmu svētkiem ir vistiešākais sakars ar karogu zinātni, jo jau kopš svētku pirmsākumiem dziedātāji centās pagādāt katrs sava kora vai dziedāšanas biedrības karogu, kas simbolizē kora dalībnieku vienotību, kā arī kopīgas dziedāšanas nozīmi un svaru.
Kultūras mantojuma jomas praktiķi savos pētījumos analizējuši plašu un šobrīd aktuālu problemātikas spektru – glābēju fenomenu holokausta atmiņas konstruēšanā, skaņu mantojuma lomu ekspozīcijā, sarežģītā kolhozu mantojuma un koloniālā mantojuma pārinterpretācijas iespējas, teksta un multisensoras pieredzes lomu un nozīmi muzejos, cilvēku mirstīgo atlieku muzealizācijas un eksponēšanas pamatojumu un ētiku, autentiskuma arhitektūras mantojumā izpēti, suitu kultūrtelpu un kultūras piedāvājumu veselībai un labbūtībai, informēja Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA).
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
