270 miljoni cilvēku Ķīnā dzīvo uz strauji iegrimstošas zemes, savukārt 67 miljoni cilvēku dzīvo uz zemes, kas katru gadu iegrimst vairāk par 10 milimetriem.
Pētnieki uzskata, ka viens no galvenajiem zemes nosēšanās faktoriem ir Ķīnas straujā gruntsūdeņu ieguve. Pilsētas ir izsūknējušas ūdeni no pazemes ūdens slāņiem ātrāk, nekā tas var atjaunoties.
Situāciju saasinājis arī klimata pārmaiņu izraisītais sausums, atsaucoties uz pētījuma datiem vēstīja amerikāņu medijs CNN. Pārmērīga ūdens sūknēšana pazemina gruntsūdens līmeni un izraisa zemes virskārtas iegrimšanu. Zeme grimst arī pilsētu pieaugošā svara dēļ.
Šāda zemes iegrimšana nav tikai Ķīnas problēma. ASV pamazām grimst desmitiem piekrastes pilsētu, tostarp Ņujorka. Nīderlandē 25% zemes ir iegrimusi zemāk par jūras līmeni.
Savukārt Meksikas galvaspilsēta Mehiko atzīta par, iespējams, visstraujāk iegrimstošo pilsētu pasaulē. Tā grimst ar ātrumu līdz 50 cm gadā.
Zemes noslīdēšanas ietekme parasti ir spēcīgāka piekrastēs, kur laika gaitā arī paaugstinās jūras līmenis.
Pētījumā norādīts, ka aptuveni ceturtā daļa Ķīnas piekrastes nosēšanās un prognozētā jūras līmeņa paaugstināšanās dēļ būs zemāka par jūras līmeni. Šo iemeslu dēļ iespējami milzīgi postījumi un apdraudēta cilvēku dzīvība.
Visaugstākajam riskam pakļautas Tjaņdziņa, Šanhaja un apvidi ap Guandžou.
Taču dažās Ķīnas piekrastes teritorijās jau ir izbūvēta fiziska aizsardzība pret pieaugošo applūšanas risku, un pētījumā šī aizsardzība nav ņemta vērā. Šanhajā, piemēram, uzbūvētas iespaidīgas vairākus metrus augstas dambju sistēmas.
Ķīnas valdība arī pievērsusies šīs problēmas risināšanai dažādos veidos, tostarp pēdējos gados ieviešot stingrus likumus, lai kontrolētu gruntsūdeņu sūknēšanu. Šanhajā un apkārtējos apgabalos ir ierobežota gruntsūdeņu ieguve, kas ir palēninājusi reģiona iegrimšanas ātrumu.
