Tiesa, kā portālam LSM.lv norādīja Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde – šobrīd jebkurā gadījumā uzmanīgi būtu jāizvērtē izdevumi un jāizvairās no nepārdomātas nodokļu reformas, kas var mazināt nodokļu ieņēmumus. Viņa uzsvēra, ka pašreizējā budžeta un nodokļu ieņēmumu situācija ir sarežģīta.
"Budžeta plānošana ir bijusi optimistiska, un nodokļu ieņēmumi nepildās, kā plānots. Augstas inflācijas, kas palielina nodokļu ieņēmumus, vairs nav, bet straujas ekonomikas izaugsmes, kas palielinātu nodokļu ieņēmumus, vēl nav," uzsvēra ekonomiste.
ĪSUMĀ:
- Finanšu ministrija un Eiropas Komisija samazina Latvijas šā gada IKP izaugsmes prognozes.
- Gada sākums ekonomikai nebija ļoti veiksmīgs; jārēķinās ar problēmām eksporta tirgos.
- Bankas ekonomists: lielākas cerības uz gada otro pusi, kad ekonomika varētu augt straujāk.
- Latvijas ekonomika attīstās lēnāk, nekā prognozēts; nodokļu ieņēmumi zemāki, nekā gaidīts.
- Darba spēka nodokļiem gada sākumā plāna pārpilde; nav izpildīts PVN ieņēmumu plāns.
- Latvijas Bankas ekonomiste: Budžeta deficīts var pārsniegt 3% no IKP; iespējamas EK iebildes.
- FM: budžeta palielināšana - slikts scenārijs, pieļauj izdevumu samazināšanu.
- Ekonomists: Dramatiska budžeta konsolidācija maz ticama.
Izaugsmes prognozes samazinās
Jāatgādina, ka pērnā gada nogalē šī gada valsts budžetu pieņēma, rēķinoties, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2024. gadā augs par 2,5%, savukārt budžeta deficītu izdosies noturēt 2,8% apmērā. Savukārt vispārējās valdības parāds tika prognozēts 18,6 miljardu eiro apmērā jeb 41% no IKP.
Februāri Finanšu ministrija (FM) aktualizēja savas prognozes, ņemot vērā ekonomikas situāciju un tās attīstības tendences. Diemžēl prognozes nācās samazināt. Atbilstoši atjaunotajām prognozēm Latvijas IKP 2024. gadā palielināsies par 1,4%, tā tagad lēš FM. Arī Eiropas Komisijas (EK) savas ekonomikas prognozes Latvijai samazināja, prognozējot, ka mūsu valsts IKP šogad palielināsies par 1,7%.
Šī gada sākums (janvāris, februāris) nav bijis Latvijas ekonomikai ļoti veiksmīgs, jo bija jārēķinās ar problēmām eksporta tirgos, kur pieprasījums samazinās.
Proti, šī gada februārī Latvijas preču eksporta vērtība samazinājās par 7,4% mazāk salīdzinājumā ar janvāri. Joprojām ir problēmas ar darbaspēku, jo bezdarba rādītāji ir zemi, tas viss rada spiedienu uz algām. Tāpat arī patērētāji joprojām ļoti uzmanīgi tērē savu naudu – mazumtirdzniecības apgrozījums gada sākuma ir samazinājies, salīdzinot ar 2023. gada sākumu. Taču martā jau situācija tomēr sāka nedaudz uzlaboties, norādīja Fiskālās disciplīnas padomes loceklis un "Citadeles" bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Viņš piebilda, ka cerības uz gada otro pusi – ka ekonomika augs straujāk – arī esot lielākas.
Taču, ja visi cer, ka vasaras sākumā Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu sākt samazināt procentu likmes, kas veicinātu arī lielāku aizņemšanos un atkal iekustinātu izaugsmi, diemžēl jārēķinās, ka nestabilitāte pasaulē nemazinās un to rada bažas par tālāko notikumu attīstību gan Ukrainā, gan arī Tuvajos austrumos. Turklāt, lai arī politiķi nebeidz atkārtot, ka Latvija ir drošībā, vairākums ārvalstu investoru, vērtējot pašreizējo investīciju klimatu Latvijā, izceļ tieši ģeopolitisko situāciju. Tiesa, kā problēmas tiek minēta arī kvalificēta darbaspēka nepieejamība, augstas darbaspēka izmaksas un nepārdomāts normatīvais regulējums.
Finanšu ministrs Ašeradens portālam LSM.lv atzina, ka šobrīd ekonomika attīstās lēnāk, nekā prognozēts.
"Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu pirmā ceturkšņa izpildes dati liecina, ka tie no plānotā atpaliek par 35,6 miljoniem, līdz ar to izpilde ir teju 99%," sacīja ministrs.
Viņš arī piebilda, ka precīzākus makroekonomikas rādītājus un atjaunotās prognozes šim un nākamajiem četriem gadiem Finanšu ministrija iesniegs valdībā piektdien, 26. aprīlī.
Valsts ieņēmuma dienesta (VID) administrētie nodokļu ieņēmumi 2024. gada 1. ceturksnī ir vairāk nekā 3,2 miljardi eiro, kas ir par 4% vairāk nekā 2023. gada pirmajos mēnešos. VID administrēto nodokļu ieņēmumu plāns ir izpildīts par 99,3%.
Pēc VID datiem, darbaspēka nodokļiem gada sākumā ir vērojama plāna pārpilde, savukārt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu plāns nav izpildīts.
Tabula. VID adminstrētie nodokļi.
(Klikšķināt, lai palielinātu):
VID uzskaitīja galvenos iemeslus, kas ir ietekmējis nodokļu ieņēmumus. Proti, bijis nodarbināto vidējo darba ienākumu pieaugums (+12,1%), tāpat dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšana, arī vidēji viena uzņēmuma deklarēto dividenžu vai dividendēm pielīdzināmo izmaksu apmēra pieaugums (+19,5%), uzņēmumu skaita kritums, kas deklarējis ieturēto uzņēmumu ienākuma nodokli (-11,8%), kopējās darījumu vērtības straujš kritums nodokļu maksātājiem – energouzņēmumiem (-30,6%), samazinājies aprēķinātais muitas nodoklis, tur lielākais kritums vērojams par mēslošanas līdzekļiem (-520,59 tūkst. eiro).
Lielākos nodokļu ieņēmumus ir nodrošinājuši vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumi, kā arī valsts pārvalde un aizsardzība.
Situācija nav kritiska
"Katrā gadījumā mēs nevaram runāt par to, ka būtu jānotiek tādai budžeta konsolidācijai kāda Latvijai bija jāpiedzīvo globālās ekonomiskās krīzes laikā vairāk nekā pirms desmit gadiem," uzsvēra Āboliņš.
Viņš norādīja, ka sliktākais scenārijs, kas varētu notikt šogad, ir tas, ka budžeta ieņēmumi nebūs tik lieli, kā plānots, visdrīzāk nebūs iespēja iekasēt vairāk nodokļos, nekā plānots, un tā visa rezultātā būs jāpalielina budžeta deficīts, kas varētu pārsniegt 3%.
"Protams, tas viss varētu arī atsaukties uz nākamā gada budžeta veidošanas procesu.
Vajadzību ir daudz, bet papildu naudas, ko varētu sadalīt, varētu arī nebūt. Tas politiski būs smagi," piebilda ekonomists.
Latvijas Bankas ekonomiste Brusbārde atzina, ka centrālās bankas vērtējumā budžeta deficīts šogad un nākamgad pārsniegs 3% no IKP, ņemot vērā pieticīgu ekonomikas izaugsmi un apjomīgas valsts vajadzīgas. Ekonomiste gan brīdināja: "Ja neievērosim Eiropas jaunos fiskālos noteikumus, Eiropas Komisija varētu iejaukties, samazinot mūsu politikas izvēles iespējas un prasot budžeta konsolidāciju, kas ierobežotu iespējas piešķirt papildu finansējumu, piemēram, veselības nozarei."
Savukārt FM budžeta defiicīta palielināšanu min kā vienu no sliktākajiem scenārijiem un tieši tāpēc pieļauj arī izdevumu samazinājumu, ja tas tiešām būs nepieciešams.
Ašeradens medijos norādījis, ka svarīgi pieturēties pie plānotā budžeta deficīta 2,8% apmērā no IKP, jo EK eirozonas finanšu pārvaldīšanai ir ieviesusi jaunu ekonomiskās pārvaldes mehānismu, kas koncentrēsies ne tikai uz deficīta jautājumu, bet arī noteiks valstīm jaunu pārvaldes mehānismu, nosakot tiesības valstīm palielināt vai samazināt izmaksas nākamos četrus gadus.
