Pāle – Vidzemes lībiskās kultūrtelpas centrs
Ziņas, faktus par šejienes lībiešiem un arī dzimtu ciltskokus glabā Pāles novadpētniecības muzejs. Aizvadītajā gadā izveidota arī folkloras kopa. Pāle šobrīd ir Vidzemes lībiskās kultūrtelpas centrs.
"Viss sākās jau deviņdesmitajos gados, kad ļoti aktīvi darbojās mūsu vēsturniece, novadpētniece Rasma Noriņa. Viņa strādāja ar bērniem, mūsu bērni brauca uz nometnēs regulāri uz Mazirbi, kur tiek organizētas lībiešu pēcteču nometnes. Rasma sāka arī pētījumus par lībiešu dzimtu vēsturi, un tādā veidā veicināja mūsu identitātes apziņu, no kurienes mēs esam cēlušies," stāsta Pāles pamatskolas angļu valodas skolotāja Margita Kārnupe, kura ir aktīvi iesaistījusies arī Vidzemes lībiskās kultūrtelpas darbā.
Viņa norāda, ka Pālei ir vēsturiska saikne ar lībiešiem: "Senās Metsepoles zemes stiepjas jau no Igaunijas gar jūras malu līdz pat Rīgai, līdz Kurzemei un arī dziļāk iekšzemē. Mums ir skaidri zināms, ka šeit lībieši ir dzīvojuši, jo senais Pāles nosaukums ir radies no lībiešu vārda "sepkuel", kas lībiski nozīmē Kalējciems."
"Šeit visiem kaut kur dzimtas kokā var atrast [lībiešu saknes]. Tālu, tālu, bet saknes taču mums šeit visiem ir," piebilst Kārnupe.
Skolas slēgšana apdraudot lībiešu kultūrvēsturisko mantojumu
Pālē uzskata, ka, slēdzot pamatskolu, apdraudēta ir turpmākā lībiskā kultūras mantojuma izpēte, saglabāšana un arī tālāk nodošana.
"Skola ir mūsu pagasta centrs un no tā šobrīd ir atkarīga arī mūsu kultūras dzīve. Sāpe mums ir liela. Lai mēs varētu nest to visu tālāk un cilvēkos saglabāt identitātes apziņu un saprašanu, no kurienes mēs nākam, nu kā var bez jaunās paaudzes?!" viņa pauž.
Pāles pamatskolai situācija šobrīd ir līdzīga, kā daudzām mazajām skolām Latvijā. Te mācās tikai 59 bērni, bet zem viena jumta ir arī divas pirmsskolēnu grupas – 32 bērni. Pāles un Viļķenes pagastu pakalpojumu sniegšanas centru vadītāja Gita Karnupe, vispirms uzsverot skolas nozīmību lībiskā kultūras mantojuma saglabāšanā, min arī citas vērtības, kas ir šai mazajai skolai.
"Mazā skolā tiešām ne vienmēr var teikt, ka ir slikta kvalitāte, jo šeit ar bērniem notiek individuāls darbs. Arī no Salacgrīvas mums brauc padsmit bērni, viņi ir izvēlējušies šo skolu tieši kā mazo skolu, jo bērniem šeit ir mājīgāka vide un viņiem tiek veltīta īpaša uzmanība. Katrs bērns ir kā personība," skaidro Karnupe.
Satraukumu par skolas turpmāko likteni pauž arī četru bērnu tēvs Jānis Barbalis, viņa divi bērni jau ir skolu absolvējuši, bet divi vēl te mācās. Viņš norāda, ka skolai ir viss, par ko savās rekomendācijās runā arī Eiropas Komisijas ekspertu grupa. "Izskata bērnu labklājību, bērnu labbūtību, individuālo pieeju – šobrīd mūsu skolā viss tas ir. Un lībiskais – mēs ar to lepojamies, tā ir mūsu identitāte," viņš piebilst.
Pamatojot atklātajā vēstulē pausto aicinājumu saglabāt Pāles pamatskolu, Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vadītāja Lolita Ozoliņa uzskata, ka skolas slēgšana apdraudētu iesākto vietējās kultūridentitātes veidošanā.
"Vidzemes lībiskās kultūrtelpas kontekstā ir ļoti sensitīvi saglabāt esošo cilvēku, bērnu, arī jauniešu iespējas būt, atrasties vietā, kur ir šīs vēsturiskās liecības un kļūt par šīs lībiskās identitātes un kultūras pārmantotājiem," teic Ozoliņa.
Pāles pamatskolas skolotāja Margita Kārnupa stāsta, ka skolā arī ir iecerēts padziļinātāk pievērsties lībiešu vēsturei un valodai:
"Mūsu atbalstītāji – jaunieši – ir sasparojušies un palīdz mums rakstīt programmu, sākot ar senvēsturi. Ja būs interese, varam apgūt arī kaut ko no lībiešu valodas, pētīt dzimtas."
Skolas pārstāvji jau iesnieguši Valsts Kultūrkapitāla fondam projekta plānu, un, ja viss izdosies, tad jau nākamgad skolā būs papildu mācību programma.
Pašvaldība skolu slēgt negrib
Vidzemes lībiskās kultūrtelpas aicinājumu atbalsta arī desmit Limbažu novada deputāti, taču viss atduras naudā, jo jau šobrīd ap 50% novada budžeta atvēlē izglītībai.
Novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs, kurš pārstāv Latvijas Reģionu apvienību, uzskata, ka skola ir jāsaglabā, bet svarīgs ir arī valsts atbalsts. Lielākā daļa deputātu ir parakstījuši vēstuli, apliecinot apņēmību finansēt šīs skolas uzturēšanu. "Neviens deputāts skolu slēgt negrib. Mēs vēl ļoti ceram, ka varētu tieši šai skolai panākt pieejamības statusu – tad ir citi kritēriji. Jā, mēs savu finansējumu saglabājam, lūdzu, lai valsts no savas puses pasaka savu vārdu," skaidro Straubergs.
Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vadītāja Ozoliņa vērtē, ka šī atklātā vēstule ir ne tikai par Pāles skolas saglabāšanu, bet aicinājums izvērtēt arī citu mazo, vietējām kopienām svarīgo skolu likteni.
Pāles pamatskolas likteni izšķirs tas, kāda būs atbilde no valsts puses.
