Pedagogi cer, ka rudenī mācības klātienē varēs atsākties un turpināties visu nākamo mācību gadu, jo no attālinātā darba Covid-19 pandēmijas laikā visi ir ļoti noguruši. To intervijā Latvijas Radio raidījumā “Labrīt” norādīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
Imunizācijas valsts padome jūnija sākumā Veselības ministrijai (VM) rekomendējusi Covid-19 vīrusu izslimojušajiem cilvēkiem potēt tikai vienu Covid-19 vakcīnas devu, jo jaunākie pētījumi rāda, ka šāda kombinācija veido pietiekamu aizsardzību, un VM plāno ieteikumus ņemt vērā, tomēr var rasties problēmas ar Covid-19 digitālā sertifikāta atzīšanu dažās Eiropas Savienības (ES) valstīs.
Beļģijā ar tās 11 miljoniem iedzīvotāju vakcinācijas kampaņā pret Covid-19 sākums bija smags un lēns, jo bija problēmas ar vakcīnu piegādēm, bet tagad viss notiek daudz raitāk. 60% beļģu jau ir saņēmuši pirmo vakcīnas devu, bet 33% ir pilnībā vakcinēti, liecina aģentūras “Bloomberg” apkopotā informācija.
Pedagogu vakcinācijas pret Covid-19 aptvere būs būtisks faktors, lai atgrieztos mācīties skolās. Šobrīd vakcinēti 52% pedagoģisko darbinieku. Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija) uzskata, ka obligāta pedagogu vakcinēšana būtu pēdējais rīks, lai septembrī varētu mācīties klātienē, bet, ja tas būs nepieciešams, šāds lēmums valdībai būs jāpieņem. Jārēķinās, ka piespiedu vakcinēšanās dēļ skolas var zaudēt labus pedagogus.
Pandēmijas sākumā tika uzskatīts, ka koronavīruss bērnus praktiski neapdraud. Tagad, pēc pusotra gada, situācija mainījusies. Covid-19 "kļūst jaunāks" – pandēmijas pacēlumos, kurus izraisījušas vīrusa jaunās mutācijas, saslimušo vidējais vecums samazinās, un starp hospitalizētajiem ir arvien vairāk bērnu un jauniešu. Dažas valstis jau sākušas vecuma grupas no 12 līdz 15 gadiem vakcināciju, bet daudzas to plāno sākt vēl līdz jaunajam mācību gadam.