Pasaules Veselības organizācijas eksperti plāno spriest par kompānijas “AstraZeneca” izstrādātās vakcīnas efektivitāti un turpmāku izmantošanu. No šī sprieduma ir atkarīgs tas, kā turpmāk attīstīsies vakcīnu sadales programma nabadzīgākajās pasaules valstīs. Tikmēr Dienvidāfrika uz laiku apturējusi “AstraZeneca” vakcīnas izmantošanu, savukārt Igaunija gaida papildu datus, lai lemtu, vai vakcīna būtu izmantojama arī gados vecākiem cilvēkiem.
Svētdien, 7. februārī, Latvijā tika piegādāta pirmā “AstraZeneca” Covid-19 vakcīnu krava, kas nonāca loģistikas pakalpojuma sniedzēja SIA “Vakcīna” noliktavās. Izrādījās, ka tās glabātas vēsākā režīmā, un tagad tiek gaidīts ražotāja atzinums par vakcīnu izmantošanu, paziņojumā medijiem informēja Zāļu valsts aģentūra.
Latvija sākusi saņemt “AstraZeneca” ražotās vakcīnas pret Covid-19. Paredzams, ka tās arī būs pirmās, kuras nonāks pie sociālās aprūpes centru klientiem un darbiniekiem. Lielāka daļa klientu ir pauduši vēlmi vakcinēties, un Labklājības ministrija sola viņus īpaši informēt par konkrētā ražotāja vakcīnām.
Svētdien, 7. februārī, Latvija saņēmusi ražotāja “AstraZeneca” vakcīnas “Covid-19 Vaccine AstraZeneca” pirmo daļu - 7200 devas, informēja Nacionālajā veselības dienestā (NVD). Ar šīm devām pietiks 3600 cilvēku vakcinācijai. Vakcīnas paredzētas gan mediķiem, gan sociālo aprūpes centru darbiniekiem un klientiem. Vakcinācijas projekta birojs norāda, ka “AstraZeneca” vakcīnas varētu sākt izmantot parīt.
Jaunākie pētījuma dati liecina, ka uzņēmuma „AstraZeneca” un Oksfordas Universitātes izstrādātā vakcīna ir mazāk efektīva pret Dienvidāfrikas koronavīrusa paveidu. Tomēr klīniskie pētījumi vēl neļauj saprast, kā šī vakcīna var palīdzēt pret smagām saslimšanas formām, jo testos pārsvarā ir piedalījušies jauni un veseli cilvēki.
Dānija un Zviedrija paziņojušas par plāniem izsniegt digitālus sertifikātus, kas apliecina, ka persona ir vakcinējusies pret Covid-19 – tā dēvētās Covid-19 vai vakcinācijas pases. Tās primāri būtu paredzētas ceļošanas atvieglošanai. Piemēram, Igaunija jau tagad ļauj iebraucējiem nedoties pašizolācijā, ja ir potēšanos apliecinošs dokuments. Eiropas valstu nostāja pret ideju gan nav viennozīmīga – diskusijas turpinās par dažādiem jautājumiem, tostarp privātumu un personas datu aizsardzību.