Ekonomika
Vērienīgā dzelzceļa projektā "Rail Baltica" Latvijas posma pamattrases būvniecības izmaksas ir kāpušas septiņas reizes līdz 8,7 miljardiem eiro, secinājusi Valsts kontrole. Tāpat revidenti atklāja, ka "Rail Baltica" lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets (MK). Tas attiecas arī uz Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla projektu, kas būtiski mainījies.
2023. gadā Latvijā ēnu ekonomika ir mazinājusies par 3,6% procentpunktiem, laužot vairāku gadu negatīvu tendenci. Tiesa, šis sarukums lielā mērā ir dabisks un iepriekš prognozēts, intervijā Latvijas Radio pastāstīja augstskolas "SSE Riga" profesors un Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.
"Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma, secinājušas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes savā kopīgajā ziņojumā. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
Jaunais Kriptoaktīvu pakalpojumu likums, ko Saeima galīgajā lasījumā varētu skatīt rīt, 13. jūnijā, noteiks galveno kriptovalūtas tirgus uzraugu un arī regulēs līdz šim neregulēto tirgu. Tirgus dalībniekiem arī būs nepieciešama tā saucamā baltā grāmata, lai varētu nodrošināt tirgus pārskatāmību.
Šogad gaidāma laba medus raža, prognozē Biškopības biedrība. Jau sezonas pirmajā mēnesī izdevies pietuvoties teju visas sezonas vidējam saražotā medus apjomam. Tradicionāli intensīvākais medus ražošanas mēnesis ir jūlijs, bet šogad ziedēšanas procesi jau maijā ir bijuši straujāki siltā laika dēļ. Netipiski agri ziedēšanu palēnām sāk arī liepas pilsētā.
Valdība vienojusies meklēt risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā fāzē, informēja Satiksmes ministrijā. Savienojamība ar Rīgu noteikta par prioritāti.
Baltijas valstis atslēgsies no BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, 2025. gada 8. februārī. Nākamajā dienā tās pieslēgsies Eiropas energotīklam, vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.
Satiksmes ministrija (SM) iecerējusi līdz 2030. gadam izbūvēt Bauskas apvedceļu, projekta īstenošanā izmantojot publiskās un privātās partnerības (PPP) modeli, liecina valdībā otrdien, 11. jūnijā, pieņemtais rīkojuma projekts.
Lai mazinātu pērnā gada 7. augusta vētras radītos zaudējumus, valdība otrdien, 11. jūnijā, lēma augkopju atbalstam no valsts budžeta atvēlēt 1 135 000 eiro.
Atkārtoti izsludinātajā konkursā uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu saņemti pieteikumi no 18 pretendentiem, informēja Valsts kancelejā.
10. jūnijā pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) padome uz pilnu piecu gadu pilnvaru termiņu apstiprināja divus jaunus valdes locekļus – Guntu Jēkabsoni un Mārtiņu Pauru, kurš gan iepriekš pildīja pagaidu valdes locekļa pienākumus. Jaunie vadītāji darbu uzsāks 17. jūlijā.
Pirms spriest par iespējamu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšanu, būtu jāizskata visas iespējas, kā gūt aizsardzības sektoram nepieciešamo papildu finansējumu. To intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Starptautiskās "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas projekta izmaksu pieaugums Baltijas valstīs no sākotnējiem nepilniem sešiem miljardiem eiro līdz gandrīz 24 miljardiem eiro ir pamatots un saprotams. Šādu viedokli intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" pauda Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača.
Mākslīgā intelekta uzplaukums rada arvien vairāk iespēju, taču tajā pašā laikā arvien jaunas bažas vai risināmas problēmas. Tas attiecas arī uz finanšu sektoru. Mākslīgā intelekta uzplaukums palielinās banku atkarību no lielajiem Amerikas Savienoto Valstu tehnoloģiju uzņēmumiem, radot nozarei jaunus riskus, vēsta aģentūra "Reuters". Tikmēr Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde atgādinājusi finanšu institūcijām par to pienākumu no riskiem pasargāt klientus.
No sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro līdz gandrīz 24 miljardiem eiro – aptuveni tik daudz Baltijas valstīs izmaksās vērienīgais dzelzceļa projekts "Rail Baltica". Tā pirmdien paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā 2024. gada maijā, salīdzinot ar 2023. gada maiju, palielinājās par 0,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar gada inflācijas datiem mēnesi iepriekš, gada inflācija maijā ir krietni sabremzējusies.
Rīgā 210 miljonus eiro vērtā ielu uzturēšanas konkursa norisi dome aicinās pārbaudīt Konkurences padomi (KP). Tā pirmdien, 10. jūnijā, paziņojusi pašvaldība. Piektdien Rīgā noslēdzās pieteikšanās vērienīgākajam iepirkumam. Todien atklājās, ka konkurence teju nepastāv – uz iepirkuma četrām daļām pretendē pieci uzņēmumi, turklāt tikai par vienu daļu interesējas divi komersanti.
Valsts AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) padome pirmdien, 10. jūnijā, nolēmusi veikt izmaiņas kompānijas valdē – valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Arti Grinbergu, līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Rinaldu Pļavnieku iecelt valdes locekļa amatā un līdzšinējo valdes locekli Vitu Balodi-Andrūsu no amata LDz valdē atsaukt, informēja uzņēmumā.
Latvijas Banka publiskojusi jaunākās makroekonomiskās prognozes – saskaņā ar tām 2024. gadā Latvijā prognozējama zema inflācija – 1,5% un gausa iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme – 1,8%. Salīdzinot ar iepriekšējām – šā gada marta prognozēm – 2024. gada IKP un inflācijas izaugsmes prognozi Latvijas Banka nav mainījusi. Toties mainītas 2025. gada inflācijas un IKP prognozes – ekonomika 2025. gadā augs lēnāk, bet patēriņa cenas straujāk, nekā lēsts iepriekš.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbojas ar diasporas pārstāvjiem visā pasaulē, lai veicinātu viņu iesaisti mūsu valsts tautsaimniecības attīstībā. Viņi var piedalīties īpaši diasporai radītā pirmsinkubācijas programmā, papildināt zināšanas biznesa inkubatorā un saņemt grantu biznesa idejas attīstīšanai, lai dibinātu savus uzņēmumus Latvijā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
