Ekonomika
Lai nodrošinātu efektīvu universālā pasta pakalpojumu pieejamību dažādām Latvijas iedzīvotāju grupām, Latvijas Pasts saglabās maksimāli plašu pasta nodaļu tīklu – 155 pasta nodaļas, informēja uzņēmumā. Vienlaikus Latvijas Pasts izstrādājis un iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) jaunu pasta pakalpojuma tarifu projektu, kas nozīmētu atsevišķu pakalpojumu sadārdzināšanos.
Valsts meža dienests (VMD) maijā piemērojis 10 000 eiro naudas sodu uzņēmumam, kurš plānojis bērza saplākšņa importu no Turcijas, kam, iespējams, patiesā koksnes izcelsmes valsts varētu būt Krievija, informēja VMD.
Pēdējās dienās daudz diskusiju raisījuši ierosinājumi mazināt darba devēja izmaksas par slimības lapām. Lai kāds kompromisa variants tiktu izstrādāts, galavārds būs Saeimas deputātiem. Šobrīd atbalsta Saeimas atbildīgajā komisijā nav.
Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut vides apsaimniekotājam SIA "Latvijas Zaļais punkts" gūt vienpusēju izšķirošu ietekmi pār atkritumu apsaimniekotāju SIA "Eko osta". KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.
Līdz otrdienas, 9. jūlija, pusdienlaikam uzņēmēji var pieteikties Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Iniciatīvu veic Attīstības finanšu institūcija "Altum", un pieejamais finansējums ir 20,8 miljoni eiro ar fiksētu procentu likmi 1,9% gadā. Realizētajiem projektiem ir iespēja arī saņemt dāvinājumu – kapitāla atlaidi līdz 30% apmērā no veikto investīciju apjoma bez PVN. Programma šogad paplašināta, nosakot, ka atbalstu var saņemt arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības komersanti, kā arī elektroauto var iegādāties visu programmai atbilstošo nozaru uzņēmumi.
Eiropas Komisija trešdien apstiprināja Vācijas aviokompānijas "Lufthansa" un Itālijas aviokompānijas "ITA Airways" daļēju saplūšanu. "Lufthansa" iegādāsies 41% Itālijas aviokompānijas akciju.
Radiofrekvences, kuras izmanto mobilo sakaru operatori, būs vieglāk nododamas citiem uzņēmumiem. Satversmes tiesa lēmusi, ka Satversmei neatbilstoša ir norma, kas pašlaik liedz radiofrekvenču lietošanas tiesību nodošanu, ja tiesības uz konkrēto frekvenci iegūtas bez maksas. Tagad regulējums būs jāpārskata Saeimai. Vai iedzīvotājiem no tā kas mainīsies, un vai izmaiņas var ietekmēt tirgus konkurenci?
Testa režīmā Kuldīgā darbu sākusi akciju sabiedrības "Latvijas finieris" koksnes pirmapstrādes rūpnīca. Tajā bērza finierkluču lobīšanai izgatavota unikāla iekārta, kas atstāj mazāk atlikumu un apstrādā zemākas kvalitātes materiālu. Kokapstrāde joprojām ir viena no svarīgākajām nozarēm Latvijas attīstībā, un šī tehnoloģija ļaus no tā paša apjoma saražot vairāk produkcijas.
Pasaulē tāda tehnoloģija ir reti sastopama, arī zinātnieki ir apstrīdējuši, vai tas maz ir iespējams, ka no vistu kūtsmēsliem var ražot biometānu. Bet ražotne Iecavā "Bovo Gas" jau vairāk nekā trīs mēnešus pierāda, ka var, un Latvijas kopējā dabasgāzes tīklā pumpē biometānu – zaļas izcelsmes dabasgāzes analogu.
Eiropas Savienība (ES) plāno stingrāk vērsties pret tādām Ķīnas interneta tirdzniecības platformām kā "Temu" un "AliExpress". Tiek plānots, ka nākotnē muitas nodeva būs jāmaksā arī par sūtījumiem, kuru vērtība ir zem 150 eiro.
Konkurētspējas un ilgtspējas trīspusējās sadarbības apakšpadomes sanāksmē apspriestas iespējamas izmaiņas slimības lapu apmaksā, taču pilnībā nav izdevies panākt kompromisu.
Indijas tehnoloģiju konsultāciju un digitālo risinājumu nodrošinātājs "Tech Mahindra" paplašina biznesa apstrādes pakalpojumu uzņēmējdarbību Baltijas valstīs, izveidojot jaunu biznesa procesu ārpakalpojumu centru Rīgā. Plānots, ka jaunatvērtajā centrā Rīgā tiks nodarbināti aptuveni 500 profesionāļi, informēja uzņēmumā.
Lai motivētu un atbalstītu jaunās māmiņas uzsākt savu uzņēmējdarbību, Siguldas novadā jau devīto gadu norisinājās biznesa ideju konkurss "Māmiņa. Uzņēmēja". Šogad atbalstītas četras idejas, kurām pašvaldība kopumā piešķīrusi finansējumu 12 000 eiro apmērā. Kādu rezultātu šis konkurss deviņu gadu laikā ir devis, un vai jaunās māmiņas, kurām pirmais darbs tomēr ir būt mammai, arī iesaistās uzņēmējdarbībā?
Rēķini par dzelzceļa projektu "Rail Baltica" līdz gada beigām varētu pieaugt līdz 43 miljoniem eiro, un šī summa valstij būs jāsamaksā būvniekiem par padarītajiem darbiem, noskaidrojis Latvijas Radio. Patlaban valsts būvniekiem ir parādā 39 miljonus eiro, kurus valdība tā arī nav apmaksājusi – pirmdien koalīcija nespēja vienoties par rēķinu samaksu, tāpēc valdības sēdē otrdien šo jautājumu ministri neskatīja. Iemesls – rēķini valdībai šķiet pārāk lieli, tāpēc jādarot viss, lai summu samazinātu. Par tādu atbildi būvnieki ir sašutuši.
Dravnieki vēl izvairīgi vērtē, kāda būs bijusi šī vasara. Pagaidām zemā medus cena radījusi bažas nozarē. Vairumtirdzniecībā tā jau ir tuvu pašizmaksai. Karstajā laikā šogad daudzi augi noziedējuši strauji un agrāk, nekā ierasts. Jau tagad izdevies pietuvoties teju visas sezonas vidējam saražotā medus apjomam.
No otrdienas, 2. jūlija, tirdzniecībā drīkstēs nonākt tikai tādas vienreiz lietojamās plastmasas dzērienu pudeles un tetrapakas, kuru korķīši vai vāciņi arī pēc atvēršanas būs piestiprināti iepakojumam. Liela daļa ražotāju uz jauno sistēmu jau pārgājuši, taču kādam tas varētu likt Eiropas tirgu pamest. Saduras vides un ekonomikas intereses – to ieviest ir dārgi, turklāt patērētājiem tas nepatīk, taču plastmasas korķu piesārņojums vidē ir vērā ņemams.
Papildu 5 miljoni eiro saules paneļu, siltumsūkņu un citu enerģiju ražojošo iekārtu iegādei – par to otrdien, 2. jūlijā, lēmusi valdība. Tas darīts, ņemot vērā iedzīvotāju aktīvo interesi iegādāties atjaunīgās enerģijas ražošanas un elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtas.
Darba devējiem un arodbiedrībām nespējot vienoties par risinājumu darbnespējas lapu apmaksas izmaiņām, ar savu piedāvājumu nākusi klajā Ekonomikas ministrija kopā ar Labklājības ministriju, rosinot samazināt summas, ko darba devēji sedz darbnespējas lapas ņēmējam. Arodbiedrības pret to kategoriski iebilst.
Aizvadītajā nedēļas nogalē Ēģiptes galvaspilsētā Kairā norisinājās Eiropas Savienības (ES) un Ēģiptes investīciju konference. Tās laikā Brisele ar Kairu parakstīja vienošanos par miljardu eiro lielām bloka investīcijām abu valstu stratēģiskās sadarbības ietvaros. Briseles mērķis sadarbībā ar Kairu ir gan cīnīties ar imigrācijas problēmām blokā, gan iegūt jaunus enerģijas avotus.
Rēķins par 39 miljonu eiro sadārdzinājumu "Rail Baltica" projektam pagaidām netiks maksāts. Valdības sadarbības sanāksmē secināts, ka vispirms jāpārskata noslēgtie līgumi un jādara viss iespējamais, lai sadārdzinājumu samazinātu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
