Ekonomika
Martā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policija apturēja noziedzīga grupējuma darbību, kurš nodarbojās ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu taksometru pakalpojumu jomā, nodarot zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā 367 000 eiro apmērā. Šajā lietā uzlikti aresti 58 automobiļiem.
Valsts parāda attīstība nākamajos gados uzrāda augošu tendenci, turklāt diezgan strauji pieaug arī valsts parāda procentu maksājumu apmērs – no 0,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2023. gadā līdz 1,4% no IKP 2027. un 2028. gadā, informējusi Fiskālās disciplīnas padome (FID), mudinot turpmākajos gados īpaši izvairīties no parāda apmēra kāpināšanas.
Rīgas Centrāltirgū brīvi strādā divi uzņēmumi, kuri vairāku gadu garumā pieķerti tirgojam pārtikas preces ar viltotiem derīguma termiņiem. Par spīti regulāriem sodiem, ko par pārkāpumiem piemēro Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), Centrāltirgus pārvaldnieks "Rīgas nami" uzņēmumiem piešķir arvien jaunas tirdzniecības vietas.
Par mājsaimniecību ekonomisko situāciju liecina arī parādu apjoms par komunālajiem pakalpojumiem. Rīgā informācija par daudzdzīvokļu māju kopējiem parādiem ir publiski pieejama gan uzņēmuma "Rīgas siltums", gan "Rīgas ūdens" mājaslapās. Kāpēc publiskotā informācija atšķiras no reālās, un cik korekti ar iedzīvotājiem par parādiem komunicē namu apsaimniekotāji?
Neskatoties uz to, ka finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") jau vairākas reizes publiski paudis bažas par nepietiekamiem nodokļu ieņēmumiem šogad un draudējis pat ar izdevumu samazinājumu, pašreizējie dati par šī gada pirmajiem trim mēnešiem ļoti kritisku situāciju nerāda, jo no plānotajiem ienākumiem atpalicība ir salīdzinoši neliela. Turklāt ekonomisti pieļauj, ka nodokļu ieņēmumi palielināsies līdz ar iespējamo ekonomikas straujāku attīstību gada otrajā pusē.
Savas rekomendācijas, kā uzlabot Latvijas ekonomiku, sniegusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD. Plašā pārskatā norādīts, ka Latvijai ir jāuzlabo fiskālā politika, jāpārskata nodokļi, jāstiprina publiskā sektora spējas un jāpiesaista investīcijas. Lai nodrošinātu izaugsmi, valstī vajadzētu reformēt nodokļu sistēmu, tostarp samazinot darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un paaugstinot nodokļus par īpašumu, intervijā Latvijas Televīzijai sacīja OECD ģenerālsekretārs Matiass Kormans.
Liepājas lidostā nākotnē ražos un testēs firmas "Fokker Next Gen" ūdeņraža dzinēja lidmašīnas, dodot darbu aptuveni 800 darbiniekiem. Par to uzņēmums jau vienojies ar Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi. Uzņēmums Latvijā plāno izveidot arī ūdeņraža lidmašīnu inženierzinātņu centru, kopumā ieguldot vairākus miljardus eiro. Šonedēļ firmas pārstāvji kopā ar vēl dažiem Nīderlandes uzņēmējiem Liepājā klātienē apskatīja investīcijām vēl brīvās teritorijas.
Valdība vērtē vairāku valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā, lai veicinātu kapitāla tirgus attīstību, un daļai iedzīvotāju būtu interese iegādāties valsts uzņēmumu akcijas, ja tās piedāvātu, liecina pētījumu centra "Norstat" sadarbībā ar LSM.lv veiktā iedzīvotāju aptauja. Ieguldījumu eksperts, "INVL pensiju fondu" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs portālam LSM.lv pauda, ka aptaujas rezultāti ir pārsteidzoši pozitīvi un varētu būt iedvesmas avots politiķiem, lai aktīvāk spertu soļus un dotu iespēju cilvēkiem ieguldīt valsts uzņēmumos.
Apkures iekārtu piegādātājs "Vilpra", kas pieder Lietuvas prezidenta amata kandidāta Igna Vēgēles ģimenei, varētu būt caur Kirgizstānu piegādājis preces Krievijai, tādējādi apejot Eiropas Savienības (ES) sankcijas Krievijai un Baltkrievijai, liecina pētnieciskās žurnālistikas centra "Siena", televīzijas kanāla "Laisves TV" un partneru Baltkrievijā veikts pētījums.
Pārtikas tirdzniecības vietās cenu zīmēs vai pie tām no 1. septembra būs jānorāda valsts, kurā prece ir ražota. Valsti varēs norādīt ar karodziņu vai rakstveidā, bet, ja prece ražota agresorvalstī Krievijā vai Baltkrievijā, tas būs jānorāda tikai rakstiski, paredz Saeimā ceturtdien, 25. aprīlī, trešajā galīgajā lasījumā atbalstītās likuma izmaiņas.
Viens no Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa stūrakmeņiem ir energoefektivitātes veicināšana, lai samazinātu enerģijas patēriņu un dažādotu energoapgādes avotus. Šiem centieniem būs nepieciešams ievērojams finansējums, ko nevarēs nodrošināt tikai no ES un dalībvalstu budžetiem, tāpēc tiks piesaistīti arī privātie līdzekļi. Eiropas Komisija (EK) šonedēļ paziņoja par Eiropas Energoefektivitātes finansēšanas koalīcijas izveidi. Ar tās palīdzību Brisele cer veicināt sadarbību starp dalībvalstīm, EK un finanšu iestādēm saistībā ar energoefektivitātes finansēšanu.