Ekonomika
Valsts AS "Latvijas Gaisa satiksme" (LGS) saņems aizdevumu 25 miljonu eiro apmērā no Ziemeļu investīciju bankas (NIB) gaisa satiksmes vadības sistēmu modernizācijai un paplašināšanai. Līdzekļi tiks izmantoti jaunā gaisa satiksmes vadības torņa un modernas aeronavigācijas sistēmas izbūvei, informēja LGS.
Pavasaris ir laiks, kad meža īpašnieki stāda mežus. Kokaudzētavas aicina pircējus par skujkoku un lapu koku stādu iegādi paziņot savlaicīgi, pat gadu iepriekš, jo visiem stādu nepietiek. Joprojām Latvijā nepietiek bērzu stādu.
Finanšu ministrijas izstrādātais finanšu izlīdzināšanas plāns radīs vēl lielāku plaisu starp Latgali un attīstītākajiem novadiem – bagātais kļūs bagātāks, bet nabagākais vēl nabagāks, uzskata Latgales pašvaldībās. Bet kopumā jaunais modelis, salīdzinot ar pašreizējo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu, ir labāks, pēc tikšanās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu ("Jaunā Vienotība") atzina Latgales pašvaldību vadītāji. Tomēr viņi cer, ka šis nav gala variants un jauno modeli vēl pilnveidos.
Saeima februārī nolēma aizliegt Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanu Latvijā. Aizliegums bija domāts tikai tiem produktiem, ko patērē Latvijā, jo apturēt importu uz citām Eiropas Savienības valstīm Latvija nav tiesīga. LTV raidījums "de facto" noskaidroja, ka nacionālajās sankcijās apzināti atstāti vēl citi caurumi.
Kamēr Ukraina jau trešo gadu ik dienas kara laukā cīnās ar Krievijas militāro mašinēriju, Latvijas tranzīta bizness un politiķi nav aizvēruši vārtus mangāna rūdas kravu plūsmām uz agresorvalsti. Šo izejmateriālu Krievija pielieto kara tehnikas ražošanai. Tranzīta jomā strādājošie uzņēmēji saka, kamēr mangāna rūda nav iekļauta sankciju sarakstā, tikmēr tranzīts ir legāls bizness.
Ja no Bērnu pasaules pa Barona ielu iet uz Vecrīgas pusi, pa ceļam dažkārt var dzirdēt visai ekspresīvu bungu ritmu. Mūziķa Andžeja Grauda dibinātajā Bungu skolā ir sākušās nodarbības buņģieriem. 2008. gadā Andžejs izveidoja uzņēmumu un savu sirdslietu pārvērta veiksmīgā biznesā.
Skaidrajai naudai ir daudz lielāka loma, nekā varēja šķist vēl pirms dažiem gadiem, atzinusi Latvijas Banka. Tādēļ ir izstrādāts likumprojekts, kas paredz stiprināt skaidrās naudas pieejamību Latvijā.
Pagājušajā darba nedēļā Tallinā degvielas cenas palielinājās, kamēr Rīgā un Viļņā novērotas nelielas cenu izmaiņas, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.
"Ķer sapņus un mākoņus!" – topošajām uzņēmējām iesaka uzņēmuma "Cloudberry" dibinātāja Linda Ķuze. Viņa pirms dažiem gadiem uzdrīkstējās spert pirmo soli pati savā biznesā, un nu ir veiksmīga uzņēmēja, kuras radītos produktus – stilīgus laika plānotājus un fotoalbumus – pērk ne vien Latvijā, bet daudzviet Eiropā un ASV.
Eiropas Centrālā banka jūnijā sāks stabilu, bet nesteidzīgu un pakāpenisku procentu likmju samazināšanu. Tā gaidāmos bankas lēmumus vērtē aģentūras "Bloomberg" aptaujātie ekonomisti. Tikmēr ASV prognozes par likmju samazinājumu nav tik optimistiskas.
Latvijas Bankas uzraudzības komiteja lēmusi piemērot "Baltic International Bank" bijušajam valdes priekšsēdētājam Viktoram Bolbatam soda naudu 31 731 eiro apmērā, savukārt valdes loceklim Edgaram Voļskim un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas jomas pārraudzību atbildīgajai valdes loceklei Andai Saukānei izteikt brīdinājumu, informēja centrālajā bankā.
Lai arī dabasgāzes cenas Eiropā samazinās jau kopš 2022. gada vasaras, iepriekšējos mēnešus sasniedzot zemo pirmskara līmeni – 25 līdz 30 eiro par megavatstundu (eiro/MWh), siltumenerģijas tarifs Rīgā nemazinās. Ekonomisti uzskata, ka pašreizējais apkures tarifs Rīgā ir ļoti augsts – tam nākamajā apkures sezonā būtu jāsarūk par vismaz 10-20%, sprieda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Latvijā turpina pieaugt elektroenerģiju ražojošu mājsaimniecību skaits, galvenokārt uzstādot saules paneļus. 2024. gada pirmajā ceturksnī AS "Sadales tīkls" pieslēgto mikroģeneratoru skaits sasniedzis 20 000, bet to kopējā ražošanas jauda – 168 megavatus (MW). Ar šādu jaudu saulainā pavasara vai vasaras dienā ir iespējams saražot no 20% līdz pat 40% no visai sabiedrībai nepieciešamā elektrības apjoma, paziņojumā medijiem informēja "Sadales tīkls".
Latvijā pēdējos 10 gados elektroenerģijas vidējais patēriņš gadā ir bijis 7 teravatstundas (TWh). Straujāks elektroenerģijas patēriņš tiek prognozēts no 2030. gada, bet līdz 2035. gadam tas varētu palielināties pat par 100%. Patēriņu stimulēs elektroenerģijas izmantošana transportā un apkurē, kā arī vispārējs labklājības pieaugums, savukārt patēriņu bremzēs energoefektivitātes uzlabošanās, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās un mikroģenerācijas attīstība.
Vēja enerģijas attīstībā Kurzeme ir valstiski nozīmīgs reģions – tā uzskata Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM). Šobrīd to pierāda arī attīstītāju lielā interese par šo pusi. Tomēr ne visi ir vienisprātis, ka Kurzemes ainavā vēja ģeneratoriem būtu jāienāk kā dominējošiem elementiem. Kādi ir argumenti par vēja parku izveidi, kādi pret, kādi ierobežojumi jau noteikti to attīstībā – šie bija galvenie sarunas temati Kuldīgā rīkotajā diskusijā.
Satversmes tiesas spriedums, ar kuru Rīgas pašvaldības azartspēļu ierobežošanas plāns nav atzīts par pienācīgi pamatotu, ir tiesiskuma uzvara pār populismu, uzskata Spēļu nozares asociācija. Tikmēr Rīgas domē pauž apņēmību turpināt darbu, lai panāktu ierobežojumus.
Krievijā darbību joprojām turpina virkne Rietumu uzņēmumu. To vidū – arī Lietuvas pārtikas produktu ražotājs "Vičiūnu grupe", kas ir zīmola "Viči" īpašnieks. Šīs grupas uzņēmumi pērn Krievijas valsts budžetā iemaksāja vairāk nekā 55 miljonus eiro. Lai gan uzņēmums jau pirms daudziem mēnešiem solījis Krieviju pamest, tomēr vārdi, šķiet, nesaskan ar darbiem.
SIA "Rīgas meži" ceturtdien, 4. aprīlī, parakstījusi līgumu ar SIA "Stiga RM" par kokzāģētavas "Norupe" pārdošanu. Darījuma summa ir seši miljoni eiro (bez PVN), un pašvaldības uzņēmums pārdevis visu kokzāģētavas biznesu, nedalot to daļās. Darījums stāsies spēkā pēc tam, kad tiks saņemta Konkurences padomes atļauja.
Latvijas likumdošana attiecībā uz koku ciršanu mežā ir diezgan stingra, jo daudzās valstīs mežu īpašnieki paši var izvēlēties, kad kokus cirst, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība), norādot, ka viņš pats atbalstītu vēl jaunāku koku ciršanu, nekā pašreiz noteikts likumā.
Zemkopības ministrija apsver izmaiņas likumdošanā, lai panāktu zemāku uzcenojumu vietējiem pārtikas produktiem mazumtirdzniecības veikalos, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība). Ministrija gribētu panākt, lai precēm, kas pārvadātas mazāku attālumu, nebūtu augstāks uzcenojums par tām, kas līdz veikala plauktiem nonākušas, mērojot tūkstošiem kilometru.
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
