Ekonomika
Latvijā ražota munīcija, droni un pat pārveidotas amfībijas – trešdien norisinājās Nacionālo bruņoto spēku (NBS) industrijas diena, kurā Latvijas uzņēmumi un pētniecības iestādes iepazīstināja ar pašmājās ražotiem militāras un divējādas pielietojamības produktiem un pakalpojumiem. Daļa no uzņēmumiem jau sekmīgi sadarbojas ar NBS.
Lielā steigā tiek virzīti likuma grozījumi, kas paredz atļaut valstij pirkt vērtspapīrus valsts uzņēmumos. Valdība lēmumu pieņēma tikai otrdien, bet jau ceturtdien, 25. aprīlī, par to varētu lemt Saeima. Grozījumi šodien apspriesti un atbalstīti atbildīgajā Saeimas komisijā. Vai steigas pamatā varētu būt vēlme sagatavot augsni "airBaltic" atbalstam?
Pirms četriem mēnešiem atklātais vilciena maršruts Viļņa–Rīga Latvijas galvaspilsētai jau atvedis vairākus tūkstošus pilsētas viesu. Liela daļa no tiem Rīgā pavada vairāk nekā vienu dienu. Viesmīlības nozares pārstāvji atzīst, ka vilciena maršruta savienojamība ar kaimiņvalsts galvaspilsētu nesusi pozitīvu pienesumu Rīgas uzņēmējdarbības videi.
Strasbūrā līdz ceturtdienai notiek šī Eiropas Parlamenta (EP) sasaukuma pēdējā plenārsesija. Neatliekams jautājums bija par Ukrainas lauksaimniecības produktu importa atvieglojumu pagarināšanu vēl uz gadu. Ja deputātiem par to nebūtu izdevies vienoties, Ukraina zaudētu miljardiem eiro lielus ienākumus, kas kara plosītajai valstij ir ārkārtīgi svarīgi.
Finanšu eksperti rosinātās izmaiņas likumā par budžetu un finanšu vadību, kas ļautu finanšu ministram piešķirt pilnvaras izmantot valsts budžeta līdzekļus kapitālsabiedrību, kurās valstij ir izšķiroša ietekme, fiksēta ienākuma vērtspapīru iegādei, vērtē atzinīgi. Tas ļaušot pārfinansēt esošo akciju emisiju un nopirkt jaunas obligācijas, kā arī var palīdzēt citos gadījumos paplašināt iespējas, lai gūtu panākumus kapitāla tirgū.
Veicot pastiprinātu svaigu dārzeņu, augļu un ogu kontroli, mēneša laikā Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pārbaudījis vairāk nekā 390 pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, 40% gadījumu konstatējot pārkāpumus, kas galvenokārt saistīti ar patērētāju maldināšanu par produktu izcelsmes valsti, kā arī produktu kvalitāti, informēja dienestā.
Lemjot par Kohēzijas fondu sadali nākamajam periodam, pašvaldībām būtu jādod lielāka rīcības brīvība ar līdzekļiem, turklāt papildu finansējums būtu jāatvēl tiem reģioniem Eiropas Savienības (ES) austrumu robežas tuvumā, kuru attīstību patlaban bremzē Krievijas agresija Ukrainā, – to Kohēzijas forumā Briselē viedokli pauda Latvijas pašvaldību pārstāvji.
Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" šovasar īslaicīgi – no 11. jūlija līdz 5. augustam – atjaunos pasažieru pārvadājumus starp Rīgu un Liepāju, kas būs pieskaņoti Liepājā plānotā rallija un mūzikas festivāla datumiem. Pašvaldība cer, ka pasažieru interese būs pietiekama, lai ar aviokompāniju runātu par regulāru reisu atsākšanu nākamgad, tomēr uzņēmumā norāda – tas nav iespējams bez valsts vai pašvaldības finansiāla atbalsta.
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2023. gadā bija 893 miljoni eiro jeb 2,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un, salīdzinot ar 2022. gadu, tas ir mazāks par 886 miljoniem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie provizoriskie rezultāti.
Kā liecina AS "Kredītinformācijas birojs" jaunākais pētījums, Latvijas iedzīvotāji sākuši aktīvāk aizņemties finanšu līdzekļus gan pie nebanku kreditētājiem, gan komercbankās. Saglabājas tendence, ka pie nebanku kreditētājiem aizņemas vairāk, bet mazākas summas un uz īsāku periodu, savukārt, komercbankās aizņemas lielākas summas ar garāku atmaksas termiņu. Populārākais aizņemšanās veids ir kredītkarte un kredītlīnija, seko patēriņa kredīti un nomaksa.