Ekonomika
Jau vairāk nekā divus mēnešus Latvijā nodarbinātajiem viesstrādniekiem darba devēji var maksāt vidējo samaksu nozarē, nevis valstī, kā tas bija pirms tam. Valdības pieņemto lēmumu darba devēji vērtē atzinīgi, tomēr atzīst, ka efektu varēs sajust tuvākajos mēnešos, kad ierasti viesstrādniekus piesaista vairāk, it īpaši viesmīlības, ēdināšanas un būvniecības jomās. Turklāt ne visi darba devēji par šādām izmaiņām zina.
Valsts kontrole bijušā premjerministra Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") speciālo avioreisu revīzijā konstatējusi gan nelikumīgu, gan neekonomisku rīcību. Par nelikumīgo rīcību informācija nodota Ģenerālprokuratūrai un Iepirkumu uzraudzības birojam, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" pastāstīja Valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
Līdz skolēnu vasaras brīvlaikam atlikušas nedaudz vairāk nekā 50 dienas, un daudzi jaunieši plāno vasarā atrast darbu. Šogad atalgojums jauniešiem noteikts valsts minimālās algas apmērā, kas ir 700 eiro. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) šajā gadā piedāvā 9000 vakanču, kurām varēs pieteikties maijā, savukārt pašvaldībās skolēnu pieteikšanās vasaras darbiem jau sākusies.
Valdībā ir izvērtēta vairāk nekā 20 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotēšana biržā, otrdien, 9. aprīlī, pēc valdības sēdes atklāja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"). Finanšu ministrija (FM) valdībai piedāvājusi pieturēties pie iepriekš izvirzītā mērķa – sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju 2027. gadā. Ņemot vērā to, ka uz 2023. gada beigām akciju kapitalizācijas līmenis bija tikai 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), izvirzītais mērķis ir ambiciozs.
Pirmo reizi Latvijā rūpnieciskos apmēros ražos ūdeņradi. Līdz 2029. gadam Liepājas ostā plānots uzbūvēt ūdeņraža rūpnīcu, kas spēs saražot aptuveni 150 tūkstošus tonnu ūdeņraža gadā – to paredz starp Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldi un uzņēmumu "CIS Liepāja" noslēgtais līgums. Ražošanas procesā plānots izmantot enerģiju no Baltijas jūrā iecerētajiem vēja parkiem, savukārt saražoto ūdeņradi lielākoties eksportēs uz Eiropas Savienības (ES) valstīm.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstījusi alkoholisko dzērienu tirgošanas aizliegumu darbadienās un sestdienās no plkst. 20 līdz 10. Savukārt atbalstu neguva rosinājums svētdienās liegt tirgošanu jau no plkst. 15, tā vietā paredzot liegumu pēc plkst. 18. Lai izmaiņas stātos spēkā, tās Saeimas vairākumam jāpieņem otrajā un trešajā lasījumā.
Vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā 2024. gada martā, salīdzinot ar 2023. gada martu, palielinājās par 0,9%, kas ir par 0,5% procentpunktiem vairāk, salīdzinot ar gada inflāciju mēnesi iepriekš, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Aprīļa pirmajā pusē sāksies pieteikumu pieņemšana Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētajā atbalsta programmā jaunuzņēmumiem, kas ļaus saņemt atbalstu līdz pat 200 000 eiro apmērā augsti kvalificētu darbinieku piesaistei. Atbalsta programmas kopējais finansējums ir 2 625 000 eiro, informēja LIAA.
Iedzīvotāji veikalos vēlas vairāk vietējo produktu, un uzcenojums pārtikai esot par augstu. Lai panāktu zemāku uzcenojumu vietējiem produktiem, Zemkopības ministrija (ZM) grib mainīt likumu, ieviešot tā saucamo "nulto kilometru" – noteikt, ka precēm, kas no ražotnes mērojušas īsāku ceļu, uzcenojums nedrīkst būt lielāks kā tām, kuras pārvadā tālāk. Šādu ieceri atbalsta piensaimnieki, tomēr Latvijas pārtikas tirgotāju asociācijā to vērtēja kā nesavienojamu ar brīvo tirgu.
Visdrīzāk jau pēc nedēļas Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāks pārskaitīt hipotekāro kredītu ņēmējiem pienākošos valsts atbalstu par saņemto kredītu procentu maksājumiem. Atbalstu līdz aprīļa beigām saņems aptuveni 100 tūkstoši kredītņēmēju. Summu, kas izmaksājama par pirmo ceturksni – 24,2 miljonu eiro apmērā – valdība jau nolēmusi pārskaitīt VID, kas tad reāli arī veiks pārskaitījumu uz katra hipotekārā kredītņēmēja bankas kontu.
Lielākā vecuma pensija februārī Latvijā bija 43 000 eiro, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati. Vēl 53 seniori ik mēnesi saņem virs 5000 eiro lielu pensiju, bet vairākums – katrs ceturtais Latvijas pensionārs – ik mēnesi iztiek ar 400, 500 eiro. Latvijas Televīzijas (LTV) aptaujātie seniori atzina, ka ļoti gaida apkures sezonas beigas, jo, samazinoties rēķiniem, varēs nopirkt visas nepieciešamās zāles vai veikt kādu ārstēšanas procedūru.