Ziņas
Izraēlas triecienā pa skolu Gazas joslā nogalināti seši ANO palestīniešu bēgļu aģentūras darbinieki. To apstiprinājis arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs. Ārvalstu mediji ziņo par dažādu kopumā šajā triecienā bojāgājušo skaitu – līdz pat 34.
Pieprasītākā un iecienītākā ārvalstu studētgribētāju vidū Latvijā ir Rīgas Stradiņa universitāte ar medicīnas jomas profesijas apguvi, bet pārējām augstskolām jārod citi unikāli piedāvājumi un mācību programmas, ar ko piesaistīt studentus no ārzemēm. Daugavpils Universitātē tā ir krievu valodas apguve – šī augstskola ir vienīgā valstī, kas Humanitāro un sociālo zinību fakultātē piedāvā krievu valodas filoloģiju un viena semestra garu valodas apmācību Eiropas savienības "Erasmus+" programmas studentiem. Interese liela, tāpat kā topošajiem doktorantiem, kuriem studiju maksa Daugavpilī ir pa kabatai un ir iespēja apgūt tieši to nozari, kas interesē un būs noderīga, atgriežoties savā dzimtenē.
Vācijas pilsētas Drēzdenes centrālajā daļā daļēji sagruvis tilts pār Elbu. Vietējais glābšanas dienests ziņo, ka negadījumā neviens cilvēks nav cietis.
Itālijas veselības aprūpes nozares darbinieki aicinājuši valdību piesaistīt armijas spēkus slimnīcu drošības uzlabošanai. Medicīnas darbinieki vērsās pie Itālijas valdības pēc tam, kad Itālijas dienvidu pilsētas Fodžas slimnīcā strādājošam personālam vairākas reizes nācās saskarties ar vardarbību no pacientu un viņu tuvinieku puses.
Ziņas vieglajā valodā 11. septembrī.
Francijas tiesībsargājošās iestādes novērsušās trīs teroraktus, ko džihādisti plānojuši īstenot Parīzē un citās pilsētās olimpisko un paralimpisko spēļu norises laikā, trešdien paziņoja Francijas pretterorisma prokuratūras vadītājs Olivjē Kristēns.
Latvijas gaisa telpā ielidojušais Krievijas drons bija Maskavas provokācija – veids, kā pārbaudīt, cik asi šajā situācijā reaģēs NATO, to intervijā Latvijas Televīzijai trešdien sacīja Ukrainas prezidenta administrācijas padomnieks Mihailo Podoļaks, uzsverot – šādās situācijās jāreaģē ļoti asi, jo Krievija saprot tikai tādu reakciju. Podoļaks aicināja Latviju un citas NATO dalībvalstis Eiropā līdzīgās situācijās rīkoties skarbi un notriekt jebkādus militārus objektus, kas ielido alianses gaisa telpā.
Vai uz strādājošo pensionāru rēķina plānots lāpīt caurumu "Rail Baltica" budžetā – šādu retorisku jautājumu uzdod Rīgas aktīvo senioru alianse "Rasa". Viņi ir vieni no daudziem senioriem, kas, sekojot līdzi plānotajām izmaiņām darbaspēka nodokļos, aprēķinājuši – daļai pensionāru ienākumi pēc nodokļu reformas varētu sarukt, bet jo īpaši varētu samazināties strādājošo pensionāru ienākumi. Tas, ka plānam ir brāķis, pamanīts arī nozaru ministrijās. Tur apgalvo, ka tiek strādāts, lai iespējamo kļūdu labotu.
Vācija no 16. septembra uz sešiem mēnešiem ieviesīs pārbaudes uz visām savām sauszemes robežām, tā cenšoties samazināt nelegālo migrāciju. Vācijas plāns jau izraisījis rezonansi pārējā Eiropā, lai gan precīzi pasākumi vēl nav paziņoti. Arī pašā Vācijā reakcijas ir pretrunīgas.
Līdz šim Ukrainas sabiedrotie vilcinājās atcelt tālas darbības rādiusa ieroču izmantošanas ierobežojumus, baidoties karā pret Krieviju ievilkt arī NATO alianses valstis. Tomēr gan ziņas par Irānas raķešu piegādēm Krievijai, gan ASV vēlēšanu tuvums liek sabiedrotajiem šo jautājumu pārdomāt.
Latvijas šogad trešā militārā atbalsta pakotne Ukrainai būs aptuveni 40 miljonu eiro apjomā, to vizītes laikā Ukrainas galvaspilsētā Kijivā paziņoja Latvijas premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), uzsverot, ka Latvija saglabā nemainīgu atbalstu Ukrainai cīņā pret agresoru.
Pagājušonedēļ notikušais incidents ar Latvijā nokritušo kaujas dronu ir vērtējams kā Krievijas mēģinājums pārbaudīt NATO reakciju un arī izdarīt psiholoģisko spiedienu uz Baltijas valstu iedzīvotājiem. Šādu viedokli intervijā LTV raidījumam "Pasaules panorāma" paudis Ukrainas Militāro un juridisko pētījumu centra vadītājs Oleksandrs Musijenko.
Liepājā sesto gadu turpinās pakāpeniska pāreja uz centralizētās siltumenerģijas apgādi, gāzes katlumājas aizstājot ar katlumājām, kurās tiek izmantota krietni lētāks,videi draudzīgāks kurināmais – šķelda. Ja vēl 2019. gadā šķeldas kā kurināmā īpatsvars pilsētā bija 61%, sākoties šī gada apkures sezonai, šis skaitlis būs jau aptuveni 90%. Attiecīgi turpina kristies arī apkures tarifi – arī šosezon tie varētu būt par aptuveni 10% zemāki, nekā iepriekšējā apkures sezonā.
Meksikas Senāts apstiprinājis pretrunīgi vērtēto tieslietu reformu. Tā paredz tiesnešu ievēlēšanu nodot vēlētāju ziņā un atteikties no līdzšinējās kārtības, kad tiesnešus ievēlēja parlaments.
Krievijas okupētajai Krimai jāatgriežas Ukrainas sastāvā atbilstoši starptautiskajām tiesībām, uzrunājot Krimas platformas dalībniekus, videovēstījumā paziņojis Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
Valmierā aktīvi turpinās darbi pie divām zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājām, ko būvē ar valsts atbalsta programmu. Būvnieki sola, ka līdz gada beigām mājas jau būs zem jumta. Pašvaldībā atzīst, ka interese par dzīvokļiem ir liela, un jau tiek plānota nākamo projektu īstenošana.
Rīgas apgabaltiesa apelācijas instancē trešdien atcēla attaisnojošo pirmās instances spriedumu, bijušo VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" valdes priekšsēdētāju Vladimiru Kononovu atzīstot par vainīgu pienākumu nepildīšanā, un piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz 2 gadiem un sešiem mēnešiem.
Vācijas valdība darīs visu iespējamo, lai galēji labējā partija "Alternatīva Vācijai" (AfD), kas nesen notikušajās Tīringenes un Saksijas landtāgu vēlēšanās sasniedza savus līdz šim labākos rezultātus, zaudētu politisko ietekmi valstī. Tā trešdien rīkotajās debatēs Bundestāgā izteicies Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
Patlaban vairs nav ziņu, ka kādai pašvaldībai Latvijā aizvien būtu spēkā sadraudzības līgums ar vietvaru Krievijā vai Baltkrievijā. Tas izriet no apspriedēm Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Tematu aktualizējis Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols. Nozaru ministrijas sola situāciju vēlreiz pārbaudīt.
Vladimira Putina mēģinājumi atjaunot Padomju Savienību ir lemti neveiksmei, vēl jo vairāk, tie agri vai vēlu novedīs pie pašas Krievijas Federācijas kraha, intervijā LSM+ sacīja Ratgersa universitātes Ņūdžersijā (ASV) profesors Aleksandrs Motiļs.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
