Ārpus ētera
Atpūsties tā, lai nevajadzētu "atvaļinājumu no atvaļinājuma", un brīvdienas pavadīt bez spriedzes par to, ka tās bijušas neproduktīvas – vai tas ir viegls uzdevums? Vai brīvajā laikā spējam atslēgties un nodoties prāta un ķermeņa relaksācijai, vai tomēr atkal skaitām stundas un dienas līdz būs jādodas uz darbu? Klausies jaunāko "Darbmācības" sēriju!
"Vai es gribu iemācīties latviešu valodu? Jā. Vai viss man izdodas? Nē. Vai esmu pietiekami centīgs? Nē. Kas man traucē? Es pats, pārējais ir atrunas." Tāds iekšējais dialogs man bieži ir pašam ar sevi, kad es kārtējo reizi centīgi mēģinu savākties un pateikt sakarīgu frāzi latviešu valodā.
Daudzi no Eiropas Parlamenta (EP) lēmumiem skar mums katram ļoti aktuālus jautājumus – drošību, dzīves kvalitāti, nacionālo vērtību saglabāšanu, sociālos jautājumus, tiesības un arī to, kā turpmāk sadzīvosim ar mākslīgo intelektu. Un, ja esat nolēmuši doties uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, nereti viens no lielajiem un būtiskākajiem jautājumiem ir – kā izlemt, par kuru partiju balsot, kuram deputātam pielikt plusiņu, bet kuru no saraksta svītrot.
Svētku kalendārs.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas aizkulises" raidierakstā jeb podkāstā pie Raimonda Gekiša viesojas bijušais Latvijas basketbola izlases spēlētājs Žanis Peiners. Pēc karjeras beigām viņš pievērsies basketbola analītikai un tās pielietošanai. Pērnajā vasarā Žanis īpaši palīdzēja Kristapam Porziņgim attīstīt Kristapa spēcīgākās īpašības, lai tās pielietotu basketbola laukumā.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas aizkulises" raidierakstā jeb podkāstā pie Andra Auziņa viesojas Šveices 2. līgas čempions Toms Andersons. Toms uz Šveici aizbrauca jau 15 gadu vecumā, šobrīd viņš ir apmierināts ar savu lomu komandā: "Labāk es spēlēju un uzvaru, nekā esmu rezervists Šveices NL līgā". Pērn Andersons tika arī pie bronzas medaļas pasaules čempionātā, bet tas viņa karjerā bija tikai pirmais čempionāts, kaut pirms tam bija piedalījies jau septiņās atlasēs uz pasaules čempionātu.
Šogad Latvija atzīmē 20 gadus kopš pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO. Pusi no šī laika par būtiskākajiem notikumiem un lēmumiem no Briseles mūs informē Latvijas Televīzijas korespondente Ilze Nagla. Kāda ir Ilzes dzīve tur – prom no mājām? Kā dalība Eiropas Savienībā un NATO mainījusi Latviju? Kā ir mudinājusi sakārtot dažādas nozares un, jā, arī piemēroties kopīgai nostājai, pat ja kādam jautājumam nepiekrītam? Uz šiem jautājumiem jaunākajā podkāsta "Parunāsim" epizodē atbildes meklē Danuta Juste. Viņas sarunbiedrs – Ilze Nagla.
Aprīļa vidū kopā ar Latvijas Poļu savienības sekretāru Kristīni Kuņicku (Krystyna Kunicka) viesojāmies poļu organizācijas – Lietuvas Poļu savienības – Zarasu nodaļā, Turmantā, uz Lietuvas un Latvijas robežas. Pirms 1939. gada te darbojās Polijas valsts dzelzceļa pēdējā stacija pirms robežas ar Latviju "Zemgale".
Alkohola patēriņš Latvijā ir sasniedzis epidēmijai pielīdzināmu līmeni, tādēļ neatliekami nepieciešami vērienīgi pasākumi, lai šo rādītāju būtiski mazinātu, aprīlī secināja Nacionālās alkoholisma ierobežošanas padomes sēdē.
Parīzes olimpiskās spēles tuvojas. Katru dienu pasaules medijos, arī sociālajos, parādās arvien vairāk ziņu par gaidāmo notikumu – kā gatavojas delegācijas, par lielākajām zvaigznēm, par valstu olimpiskajiem tērpiem. Lāpas stafete 11 dienas bija Grieķijā, 27. aprīlī uguns uz senlaiku burinieka "Belem" burās uz Franciju, kur 8. maijā sāksies stafete šajā valstī. Tomēr dominē divu veidu ziņas – par drošības pasākumiem, tāpat tā dēvēto neitrālo sportistu piedalīšanos un pārējās pasaules attieksmi pret to.
2014. gada Saeimas vēlēšanu laikā toreizējais "Vienotības" ģenerālsekretārs Artis Kampars esot aicinājis vēlēšanu programmatūras nodrošinātāja – informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma "SOAAR" – vadītāju viltot partijas rezultātus, Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" apgalvoja "SOAAR" vadītājs Renārs Kadžulis.
Kad pienāk tādas gadadienas kā šī – 20 gadi kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) 2004. gada 1. maijā –, ir pieņemts izvērtēt, kas ticis sasniegts un kas ne. Tipisks kritērijs ir aplūkot ienākumu uz cilvēku līmeni Latvijā kā daļu no ES vidējā, un tas ir būtiski pieaudzis – 40% no vidējā ES līmeņa toreiz līdz 71% šodien.
Saeima šā gada 18.aprīlī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem tiks kriminalizēta dziļviltojumu izmantošana vēlēšanās. Likumprojekta autori, apelējot pie iedzīvotāju tiesībām piedalīties godīgās un brīvās vēlēšanās, vēlas kriminalizēt dziļviltojuma tehnoloģiju radītos foto, video un audio materiālus, kuri būs radīti ar mērķi izplatīt nepatiesu informāciju, diskreditēt vai graut politisko partiju, Saeimas, pašvaldības domes vai Eiroparlamenta deputātu kandidātu reputāciju.
Iepazīsties, Žanis! Jeb iesaukts arī par "Burbuļtējas karali". Aiz karaliski saldās fasādes slēpjas rūgta patiesība – burbuļtēja ir atstājusi viņa bankas kontu tukšāku par pēdējo izdzerto burbuļtējas glāzi.
Kāda vaina perfekcionismam, apņēmībai un aizrautībai? Kādas funkcijas mūsu iekšpasaulē pilda strādāšana? Un kā pateikt "nē" jauniem projektiem un kolēģu lūgumiem? Raidieraksta "Darbmācība" jaunākā sērija veltīta darbaholismam un izdegšanai.
Manā dzimtajā Baltkrievijā 12. aprīlī atzīmē Vispasaules aviācijas un kosmonautikas dienu. Bet vēl pavisam nesen bija epohāls notikums – mana valsts kļuva par… kosmosa lielvalsti! Šis stāsts, ja to aplūko sīkāk, ir no tiem, par kuriem manā tautā saka – gan jāraud, gan jāsmejas. Jo skarbāka valstī ir diktatūra, jo ciešāk tā "pievelk skrūves", jo augstāk, augstāk un augstāk tās propaganda sūta lidojumā savus putnus. Vai priesterienes. Vai verdzenes?
Nesen kopā ar meitu apciemojām Irinu. Viņa ir ukrainiete, atbraukusi uz Latviju no Luhanskas apgabala pēc kara sākuma, arī kopā ar 15 gadus vecu meitu. Īrē dzīvokli un lūdza palīdzēt, jo sabojājusies griestu lampa. Diemžēl nevarēju salabot. Tā ir lietuviešu projekta ēka, elektroinstalācija ir veca, un gan Irinai, gan man ir bail no elektrības. Jāizsauc elektriķis. Apsēdāmies un sākām runāties.
Mēs dzīvojam ideālos apstākļos, lai ievērotu veselīgu dzīvesveidu, un tomēr... Raidieraksta "LSMnīca" cikla "Labākās zāles" ceturtās epizodes viesis ir kardiologs Kārlis Trušinskis, kurš skaidroja, vai visi cilvēki drīkst sportot, un sprieda, cik viegli "dārzeņu karaļvalstī" Latvijā ir ievērot veselīgākus uztura paradumus.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas aizkulises" raidierakstā jeb podkāstā diskusija – vecāki bērnu sportā.
Ir gana daudz skolas vecuma latviešu bērnu, kas dzīvo ārzemēs – gan gadījumos, kad tikai viens no vecākiem nāk no Latvijas, gan tad, kad visa ģimene devusies dzīvot citviet. Daļai šo cilvēku šķiet būtiski, lai bērns iemācītos latviešu valodu. Katram ir sava stratēģija. Vieni lasa latviešu komiksus, otri pasakas. Citi katru sestdienu vairākas stundas pavada tiešsaistē ar latviešu valodas skolotāju. Vēl citi meklē vēl kādu latviešu ģimeni savā mītnes valstī, ar kuru kopā pavadīt laiku.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
