Kultūra / Mūzika
Ar vairāk nekā 30 latviešu komponistu opusu atskaņošanu Rīgā norisinās Komponistu savienības rīkotais festivāls "Latvijas Jaunās mūzikas dienas".
Šonedēļ pirmatskaņojumus piedzīvos divi komponista Ērika Ešenvalda jaundarbi. 9. maijā jauno komponista simfoniju "Tā upe ir sākusi palot" atskaņos Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), bet 11. maijā jauno koncertu klavierēm un korim "Vēstules" – Valsts akadēmiskais koris "Latvija" un pianists Reinis Zariņš, Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Pārmijas" stāstīja Ešenvalds.
Rīgas koncertzālēs un Dzintaru koncertzālē no 7. līdz 20. jūnijam norisināsies "Rīgas festivāls", kura viesu rindās šogad būs kubiešu džeza dziedātāja Daimē Arosena, vērienīgu koncertu piedzīvos "Sinfonietta Rīga" kopā ar pianistu Georgiju Osokinu, savukārt festivālu atklās īpašs notikums – astoņi pasaules pirmatskaņojumi, latviešu komponistu jaundarbi, informēja festivāla rīkotāji – VSIA "Latvijas Koncerti".
Patriotisks, muzikāls un neaizmirstams notikums – tā var teikt par nupat svētkos aizvadīto koncertuzvedumu "Daugava". To radījuši četri latviešu kori – no Latvijas, Somijas, Dānijas un Luksemburgas, tiekoties Helsinkos. Uzveduma tapšanu emocionāli iespaidojis Krievijas sāktais karš Ukrainā. Kā stāsta koristi – šķitis svarīgi aktualizēt Raiņa dzejā ietverto nācijas atmodas un valstiskuma veidošanās tēmu ar brīvības cīņu attēlojumu Čaka poēmā "Mūžības skartie". Tas sapludināts kopā ar Brauna muzikālo ciklu "Daugava".
Ir daudz faktoru, kas ietekmē mūzikas instrumenta tembra individualitāti. Noteikti ir vērts pievērst uzmanību skaņā esošajām virsskaņām, gan tām, kuras ir izteiktākas, skanīgākas un tām, kuras mazāk dominē, citiem vārdiem sakot, to savstarpējai attiecībai.
Ar Kārļa Vērdiņa dzejoļu muzikālu interpretāciju debitē dziesminieks Aldis Kolosovs, no Latgales mežiem senatnīgi dārd "Varang Nord", bet ārzemju mūzikas topā ienāk Dublinas dzejnieki "Fontaine D.C.", liriskie franču metālisti "Alcest" un grupas "Foals" līdera kopdarbs ar Toniju Allenu, kurš jau kādu laiku viņā saulē. Tikai matemātiķis Caribou ir nerunīgs, kā allaž.
"Es nevaru sūdzēties, es nevaru teikt, ka mans darbs ir fiziski grūts. Mentāli – jā, tur ir savi izaicinājumi, kā tikt galā ar daudzām lietām, bet to jau ar laiku iemācās," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja mūziķis Artūrs Šingirejs jeb Dons. Viņš atzina, ka arī savā karjerā ir piedzīvojis brīžus, kad izdegšanas robeža ir pārkāpta. Tad ir jāapstājas un jāapdomā nākotne, jo cilvēka ķermenis tomēr ir trausls.
Pianists Reinis Zariņš, kurš šopavasar spēlēja komponista Riharda Dubras pirmatskaņojumu "Krusta ceļa vīzijas. Gaisma", mūziķus uzskata par vidutājiem, kas komponista sarakstītajai, mēmajai nošu lapai dāvā dzīvību, lai nodotu to klausītājam. Raidījumā "Kultūrdeva" viņš stāsta, ka pats lielākais gandarījums, viņaprāt, ir "savstarpējās attiecības ar cilvēkiem visās dzīves jomās. Arī mūzikā."
Kultūras ministrija apstiprinājusi populārās mūzikas stratēģiju 2024.–2027. gadam, kuras virsmērķis ir Latvijas populārās mūzikas attīstības nacionālā un starptautiskā līmenī veicināšana. Stratēģiju izstrādājusi neformāla darba grupa, populārās mūzikas nozares profesionāļi divdesmit cilvēku sastāvā, informē "Latvijas Mūzikas attīstības biedrības/Latvijas Mūzikas eksports" izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke.
"Man nav šaubu, ka ir mūžīga dzīvošana. Par to mani katru mīļu dienu pārliecina mūzika" – tā savās atmiņās rakstījusi leģendārā pianiste Jautrīte Putniņa. Šogad viņai būtu apritējuši 95 gadi, pirms septiņiem gadiem viņa devās mūžībā. Pieminot pianistes lielo ieguldījumu Latvijas kultūras dzīvē un viņas īpašo pedagoģes talantu, viņas audzēkņi un domubiedri šo svētdien, 5. maijā, Mazajā ģildē aicina uz koncertu "Saules mūzika". Koncertā būs dzirdams Jautrītes Putniņas personīgais un nule restaurētais "Bechstein" flīģelis, līdzās mūzikai koncerta dalībnieki dalīsies arī atmiņu stāstos, kādu ir ne mazums, jo pianiste bija arī ļoti spilgta, fascinējoša un neordināra personība.
1. maijā pulksten 16.00 tiešraidē LTV1 un LSM.lv skatāms svētku koncerts "Tu esi mājās. Tu esi ES. Latvija – 20 gadus ES".
"Dziesmusvētkos kopš seniem laikiem mums viens no tiem kritērijiem ir bijis a cappella skanējums. Es gribētu tā apgalvot, ka latviešiem tomēr ir tāda īpašāka sadzirdēšana un īpašāka prasme a cappella dziedāšanā," Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda diriģents Jānis Erenštreits. Viņš skaidroja, ka strīdi par Dziesmusvētku repertuāru un formātu ir bijuši visos laikos, un tie nebeigsies nekad, taču savā sirdī viņš mūžīgi aizstāvēs a cappella sadaļu, lai šīs prasmes un mentalitāte saglabātos, jo tādu skanējumu citur atrast nevar nekur.
"Radio Naba" sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Studentu padomi aicina jaunos mūziķus spert pirmos nopietnos soļus vērienīgajā mūzikas pasaulē – attīstīt skatuves prasmes, uzstāties festivālos un veikt ierakstu profesionālā studijā. Šādas iespējas paveras, piesakoties jauno mūzikas grupu un izpildītāju konkursam "Hadrons 2024".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
