Kopš brūnais iedegums kļuvis par modes lietu, saslimstība un mirstība no melanomas pieaug it visur pasaulē. Latvija nav izņēmums – ik gadu melanomu Latvijā atklāj gandrīz 200 cilvēkiem. Dermatologi arī šogad organizē kampaņu "Stājies saulessardzē!", kuras laikā ikviens aicināts mācīties, kā sevi un savus tuvos pasargāt no saules starojuma kaitīgās ietekmes.
Dzīve & stils / Veselība
Premenopauze un menopauze ir dabiska novecošanās daļa. Vienlaikus to simptomi var traucēt un to atvieglošanai medicīnā ir dažādi risinājumi, sākot no maigākiem, dabiskākiem līdz hormonāliem un inovatīviem līdzekļiem. Kā izmanto hialuronskābi menopauzes simptomu atvieglošanai? Kas ir nehormonāli un hormonāli līdzekļi menopauzes simptomu mazināšanai? Kāpēc, uzsākot un lietojot hormonu aizvietojošo terapiju (HAT), ir regulāri jāveic dažādas pārbaudes? Kādas dzīvesveida pārmaiņas var atvieglot menopauzi? Un kas vēl var slēpties aiz menopauzes simptomiem sievietēm?
Sirds mazspēja nekad nerodas pati no sevis, tās ir sekas citām sirds un ne tikai sirds slimībām. Protams, to ietekmē arī cilvēka dzīves bagāža, riska faktori un dzīvesveids – sirds slimību pacienti, kas rūpējas par savu veselību, līdz sirds mazspējai var nemaz nenonākt, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda Latvijas Kardiologu biedrības Sirds mazspējas darba grupas vadītāja, kardioloģe Ginta Kamzola.
Diētu ziņā ik pa laikam mainās "ēras" – vienubrīd cilvēki izvairās, piemēram, no taukiem, citkārt no ogļhidrātiem, taču svarīgi, lai organisms saņemtu visas nepieciešamās uzturvielas, uzsvēra Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas dietoloģe Laila Meija. Vienlaikus dietoloģe norādīja, ka svara samazināšana daudz ko sakārto, un rekomendēja izvēlēties sabalansētas uztura paradumu maiņas.
"Krītamā kaite" ir neprecīzs epilepsijas apzīmējums, jo lēkmes ar krišanu un raustīšanos ir tikai apmēram trešdaļai epilepsijas pacientu. Epilepsijas lēkmes var izpausties arī tikai ar sastingšanu un nereaģēšanu uz 10–20 sekundēm, tās var būt arī dīvainas sajūtas, automātiskas kustības, notirpums vai nejūtīgums, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja bērnu neirologs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra vadītājs Jurģis Strautmanis.
Mēs dzīvojam hroniski noritošā zemas intensitātes iekaisuma pasaulē, kur mūsu neveselīgais dzīvesveids aizved pie zemas pakāpes iekaisuma, kas ir kā palaidējmehānisms dažādām saslimšanām, raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" pauda kardiologs Kārlis Trušinskis, kurš arī skaidroja, no kā sastāv veselīga dzīvesveida "puzle".
Šonedēļ visā pasaulē atzīmē 50 gadus, kopš Pasaules Veselības organizācija (PVO) uzsāka vispārējo cilvēku imunizācijas kustību. Kopš 1974. gada vakcinācija no nāvējošām slimībām pasargājusi un izglābusi vairākus miljonus cilvēku. Tāpat uzlabojusies dzīvildze un dzīves kvalitāte. Infekcijas slimības gan nav zudušas, piemēram, šoziem Latvijā garais klepus gultā nolika gan pieaugušos, gan pusaudžus.
Sabiedrībā izskanot studenšu liecībām par pasniedzēju seksuālu uzmākšanos, uzbango diskusijas par akadēmisko ētiku un robežām profesionālā vidē. Tomēr cilvēku stāstos slēpjas dziļāks vēstījums par to, kā sabiedrība reaģē uz upura–varmākas dinamiku, kā tiek uztvertas varas attiecības un iespējama robežu pārkāpšana. Turpinot rakstu sēriju par vardarbības pārtraukšanu hierarhiskās attiecībās, LSM.lv uz sarunu aicināja Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas (LĀPA) prezidenti, Latvijas Universitātes docētāju, ārsti psihoterapeiti Guntu Andžāni.
Ir sinestēzijas veidi, ko ierosina smaržas, kustība vai mūzikas skaņas un kā paralēli aktivizējošas maņas ir tauste, krāsa vai garša. Runājot par mūzikas izraisītu sinestēziju, var teikt, ka dažādi sinestēti to uztver citādi. Kādam mūzikas skaņas izraisa krāsu uztveri, kur katrai notij ir sava krāsa. Citos gadījumos sinestēts, dzirdot vijoles skaņu, redz fotismu, kas atspoguļojas kā dzeltena līnija.
Cilvēkiem ar hroniskām slimībām regulāri vajadzētu atvēlēt laiku spēka treniņiem, bet tas nenozīmē, ka tūlīt jāsāk cilāt svaru bumbas un taisīt dziļos pietupienus, viss jādara saprātīgā daudzumā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente, Sporta laboratorijas vadītāja, sporta ārste Sandra Rozenštoka un sertificēts ergoterapeits, fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors veselības un sporta zinātnēs Rūdolfs Cešeiko.
Publiski izskanot studenšu liecībām par pasniedzēju seksuālu uzmākšanos, turklāt vairākās augstskolās, uzbangojušas diskusijas par akadēmisko ētiku un robežām profesionālā vidē. Tomēr cilvēkstāstos slēpjas dziļāks vēstījums par to, kā sabiedrība kopumā reaģē uz upura varmākas dinamiku, kā tiek uztvertas varas attiecības un iespējama robežu pārkāpšana. Uzsākot rakstu sēriju un pētot robežlīniju izplūšanu, kā dēļ ir tik sarežģīti pārtraukt un runāt par vardarbību, LSM.lv uz sarunu aicināja ārsti, bērnu un jauniešu psihoterapeiti Ingrīdu Ratenieci.
Jau 17. reizi pavasaris nav iedomājams bez Lielās talkas. Šogad tā norisināsies 27. aprīlī, un ikviens Latvijas iedzīvotājs aicināts tajā piedalīties, sakopjot vidi, kurā pats dzīvo. LSM.lv aptaujātie eksperti atzina, ka šādos pasākumos iegūst arī paši talkotāji, jo spēj izjust piederības sajūtu un sajusties noderīgi.
Pirmo reizi Latvijā veikta minimāli invazīva operācija, kuras laikā vīrietim izoperēts barības vada vēzis. Iepriekš šīs sarežģītās operācijas, kas skar gan krūškurvi, gan vēdera dobumu, notika tikai vaļējā metodē vai daļēji laparoskopiski. Jauno metodi ārsti apguva sadarbībā ar kolēģiem Kauņā. Bet lielākais ieguvējs ir pacients, kurš atkopsies ātrāk un kuram mazāk būs jāuzturas slimnīcā.