Kultūra / Kultūrtelpa
Pie Brīvības pieminekļa šonedēļ atklās izstādi "1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā". Brīvdabas izstādē ar vēsturisku attēlu palīdzību izstāstīts Otrajā pasaules karā visvairāk cietušo Latvijas pilsētu nopostīšanas stāsts. Pilsētu arhitektūra un to veidols kara rezultātā nereti mainījās teju līdz nepazīšanai. Izstādes autori ir vēsturnieki Valdis Kuzmins, Uldis Neiburgs un Jānis Tomaševskis. Veidotāji vērš uzmanību uz to, ka izstāde atgādina par kara postošo ietekmi arī pašreizējās Krievijas kara Ukrainā kontekstā.
"Kad abas jomas – arhitektūra un literatūra – vienā cilvēkā satiekas, tur nekāda jomu neatkarība nesanāk, jo es skaidri zinu – arī rakstot dzeju, joprojām palieku arhitekte... Un tas, es pat teiktu, ir mans īpašais spēks. Bet ar to nodarbošanās intensitāti ir tā, ka kaut kādos dzīves posmos rakstniecība tomēr palikusi otrajā plānā. Grūti pateikt, vai tas ir tāpēc, ka esmu bijusi ļoti noslogota arhitektes darbā, vai arī tāpēc, ka nerakstu nepārtraukti: man vajag kaut ko uzkrāt, lai varu atkal kaut ko uzrakstīt. Līdz ar to rakstīšana ir tādiem viļņiem," atzīst arhitekte, dzejniece un Atzinības krusta virsniece Gunta Šnipke.
"Idejas tiek izgudrotas auditorijās. Pēc tam tās nonāk pie cilvēkiem, kuri nav akadēmiķi, bet kuri ir ieinteresēti praktiskās un politiskās dzīves veidošanā. Protams, gandrīz vienmēr tās nonāk pie sabiedrības ļoti vienkāršotā un vulgarizētā formā. Tā, piemēram, notika cilvēku izsūtīšana uz Sibīriju," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" teic filozofe Elvīra Šimfa.
Limbažu novada pašvaldība negrasās apturēt plānu par septiņu mazo novada bibliotēku slēgšanu, pat ja Bibliotēku padome neatbalstīs šo ieceri. Eksperti brīdina, ka pašvaldībai 135 tūkstošu eiro ietaupīšana gadā ilgtermiņā var izmaksāt krietni dārgāk. Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš mudina padomāt, ka katra slēgšana ietekmē iedzīvotāju vēlmi palikt savā dzīvesvietā. Kultūras socioloģe Dagmāra Beitenere aicina vietējo varu apzināties, ka, likvidējot pēdējās kultūrvietas laukos, tiek apcirptas latviešu kā kultūras nācijas saknes.
Biļešu iegāde internetā uz teātra izrādēm, koncertiem un citiem pasākumiem ir iedzīvotāju ikdiena jau sen. Par ērtību iegādāties biļetes attālināti gan ir jāmaksā, tomēr kāda teātra cienītāja raidījumam "4. studija" pastāstīja, ka nepatīkami pārsteigta, biļetes uz Nacionālā teātra izrādi pērkot paša teātra kasē – par tām bija jāmaksā komisijas maksa. Kā norādīja teātra direktors, šāda situācija nav izprotama, tāpēc viņš to mainījis, panākot vienošanos par papildu maksas atcelšanu.
Karostas ūdenstornī izskanēs ukraiņu pavasara dziesmas – vesņankas. 4. maijā notiek "Ziedonis ūdenstornī" – šādi nodēvēts vienas dienas mūzikas, mākslas un laikmetīgā teātra festivāls. Festivāla kulminācija būs vokālā dueta Anša Bētiņa un Artūra Čukura koncertprogramma "Slāvu tautas dziedājumi. Pavasaris" pirmatskaņojums. Tas būs vienlaikus veltījums gan dabas ziedonim, gan ukraiņu tautai.
Svinot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, 4. maiju, rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti apmeklēt daudzveidīgus kultūras pasākumus – gan svinīgo ziedu nolikšanas ceremoniju pie Brīvības pieminekļa, gan svētku dienai veltītās īpašās muzikālās programmas, koncertus un radošās darbnīcas, filmu maratonu, akciju "Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai!" un citus pasākumus pilsētas centrā un apkaimēs, informēja pašvaldībā.
Līdz pat 18. augustam Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē skatāma Latvijas Nacionālā kultūras centra un Brīvdabas muzeja rīkotā tautas lietišķās mākslas izstāde "Dzintargaisma". Tas ir stāsts par Latvijas skaisto pusdārgakmeni – dzintaru. Ekspozīcija sastāv no daudzām rotām, kas veido pārskatu par dzintaru no tā vēstures līdz pat mūsdienām.
Atkārtotajā konkursā uz mākslu izglītības kompetences centra "Nacionālā mākslu vidusskola" direktora amatu astoņu pretendentu konkurencē uzvarējusi Jolanta Vjakse, informēja Kultūras ministrija (KM).
Aizvadītā gada nogalē starptautiska žūrija paziņoja, ka Rūjiena ieguvusi titulu "Baltijas jūras reģiona kultūras pērle 2024". To ieguva arī Svendborgas pilsēta Dānijā, Ķīle Vācijā un Jākobštate Somijā. Šī titula aktivitātes pamatā ir paredzētas, lai stiprinātu un saliedētu vietējo kopienu, un viena no pirmajām šīm aktivitātēm Rūjienā bija kopīga talka, lai pilsētas centrā veidotu satikšanās, koncertu un izstāžu vietu.
Cilvēks, kurš zem savām kājām nekad nav zaudējis tēvu zemi, – tā mēdz dēvēt latviešu filozofu, psihologu un parapsihologu Konstantīnu Raudivi. 30. aprīlī viņa 115. gadskārta. Pasaulē viņš pazīstams ar parapsiholoģijas pētījumiem – mirušo balss ierakstiem. Raudives vārdu ar cieņu un lepnumu ik gadu atceras novadnieki dzimtajā pusē Asūnē, savukārt skolēni cenšas izzināt viņa izpētes materiālus.
Sēlijas kultūras programmā, ko finansē valsts, apstiprināti 29 projekti par kopējo summu 84 000 eiro, informēja kopienu sadarbības tīkla "Sēlijas salas" pārstāvji.
Pagājušajā nedēļā Zemgales apgabaltiesa nolēma, ka Latvijas Zinātņu akadēmijai (LZA) būs jāmaksā kompensācija 446 551 eiro apmērā zāles agrākajam nomniekam, producentam Jurim Milleram, par koncertzāles "Rīga" atjaunošanā ieguldītajiem līdzekļiem. Šis jau ir otrs Milleram labvēlīgs spriedums. LZA spriedumu pārsūdzēs Augstākajā tiesā, kur lieta netiks skatīta pēc būtības, bet tiks vērtēts, vai nav pieļauti kādi procesuālie pārkāpumi.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
