Panorāma

NATO militārā vadība apspriež palīdzību Ukrainai

Panorāma

Ekonomists: Saeimas debates rāda attieksmes maiņu

Baltijas ministru klātbūtne Gruzijas protestos izraisa neapmierinātību

Gruzijas valdošās partijas amatpersonas sašutušas par Baltijas ārlietu ministru līdzdalību protestos

Ar diplomātisku skandālu noslēgusies Baltijas valstu un Islandes ārlietu ministru vizīte Gruzijā. Valdošās partijas "Gruzijas sapnis" pārstāvji sašutuši par ministru pēkšņo lēmumu vakarā pēc vizītes oficiālās daļas apmeklēt opozīcijas rīkotos protesta pasākumus. Tas nosaukts pat par apvērsuma mēģinājumu.

Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi mērs, valdošās partijas "Gruzijas sapnis" politiķis Kaha Kaladze paudis neapmierinātību ar to, ka Baltijas valstu un Islandes ārlietu ministri ieradušies pie protestētājiem, kas galvaspilsētā bija sapulcējušies pie parlamenta ēkas, vēsta telekanāls "Mtavari".

"Ir mēģinājums no ārpuses valstī sarīkot apvērsumu, revolūciju. Piemērs tam ir pat tie ārzemnieki, kas ieradās un devās tieši uz mītiņu," telekanāla "Rustavi 2" ēterā pauda politiķis.

"Tā nav draudzība, tas ir tiešs naidīgums, tas ir mēģinājums valstī uzkurināt polarizāciju," sacīja Kaladze.

Nopēlumu Eiropas valstu ministriem paudis arī Gruzijas parlamenta spīkers Šalva Papuašvili, vēsta "Radio Brīvība" projekts "Eho Kavkaza".

"Vēršanās pie satrauktu jauniešu grupas, ko vada radikālās opozīcijas partijas, kas iestājas pret valdību, un saukt viņus par "visu nāciju" – tā ir uzvedība, ko varētu sagaidīt no padomju vai krievu propagandistiem, bet nevis no Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts ārlietu ministra," platformā "X" norādīja parlamenta spīkers.

"Turklāt palīdzība demokrātiski ievēlētas valdības gāšanā tāpēc, ka jums nepatīk viņu pieņemtais likums, izklausās kā kaut kas tāds, kas ir nokopēts no padomju dziesmas," piebilda Papuašvili.

Baltijas valstu un Islandes ārlietu ministri trešdien Gruzijas apmeklējuma laikā pie Gruzijas parlamenta ēkas piedalījās protesta mītiņā, kura dalībnieki protestēja pret Gruzijā pieņemto "ārvalstu aģentu" likumu, un teica runas.

Protestētāji ar vētrainiem aplausiem sveica atnākušos ministrus, kas no tribīnes paziņoja, ka vēlas redzēt Gruziju ES. 

Protesta gājienā gan nepiedalījās Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže. Viņa arī nekāpa uz skatuves, lai teiktu runu sanākušajiem mītiņa dalībniekiem, novēroja Latvijas Televīzija.

Taču brīdī, kad protesta pasākums tuvojās izskaņai, arī Braže iznāca no viesnīcas un ieradās laukumā pie parlamenta. It kā – lai paskatītos savām acīm, kā tas notiek. Bet žurnālisti viņu pamanīja, lūdza intervijas.

"Es nepiedalos mītiņā. Esmu šeit, lai izteiktu savu atbalstu Eiropas ideāliem, par ko mēs visi iestājamies," pavēstīja Braže.

"Un kā jau teicu – es atceros 1989. gada 9. aprīli, kad padomju vara uzbruka gruzīniem, kas tolaik protestos pieprasīja brīvību. Ir svarīga šī pulcēšanās brīvība, izteikšanās brīvība, biedrošanās brīvība. Un ļoti svarīgi – redzēt savu nākotni Eiropā. Tādēļ esmu šeit. Tas nav par Gruzijas iekšējo politiku. Esmu eiropiete," teica Braže.

Braže pēcāk norādīja, ka vizītes laikā ministri tikušies ar visām iesaistītajām pusēm, lai uzklausītu viņu argumentus un vērtējumu par izveidojušos situāciju. Pārrunas notikušas ar prezidenti, parlamenta priekšsēdētāju, premjeru, ārlietu ministru, opozīcijas pārstāvjiem, NVO pārstāvjiem un arī protestu dalībniekiem.

Braže uzsvēra, ka Baltijas valstis kopš neatkarības atgūšanas pirmās dienas vienmēr ir bijušas un joprojām ir Gruzijas draugi.

"Mēs esam ļoti daudz investējuši politisko, finansiālo un citu kapitālu, lai palīdzētu un atbalstītu Gruziju ceļā uz Eiropas Savienību un NATO," viņa teica. "Izveidojušās situācijas risinājums jāmeklē konstruktīvā un demokrātiskā dialogā, kā arī konsultējoties ar starptautiskiem, neatkarīgiem ekspertiem."

Ārlietu ministre arī norādīja, ka starptautiskie partneri ir ieinteresēti, lai Gruzijas uzņemtais kurss ceļā uz Eiropas Savienību un arī NATO paliktu nemainīgs.

Tāpat viņa atzīmēja, ka nav pamata uzskatīt, ka ārvalstu ministru tikšanās ar protestētājiem radīs kādas sekas ES valstu attiecībās ar Gruziju.

"Mēs protestā nepiedalījāmies, bet tikāmies ar visām pusēm. Turklāt cilvēkiem ir tiesības organizēties un paust savus uzskatus demonstrācijās – tās ir viņu pamattiesības, un valstij ir pienākums tās aizstāvēt. To arī uzsvēru es, tiekoties ar valdības pārstāvjiem," teica Braže.

Latvijas ārlietu ministre šajā situācijā rīkojusies visdiplomātiskāk, jo ministru kvartetā ir pieredzes bagātākā diplomāte. Viņa nepiedalījās pašos protesta gājienos un nekļuva par dalībnieci, nekāpa uz skatuves un neteica runas.

Braže vizītes laikā arī uzsvēra, ka ministri nav ieradušies Gruzijā, lai iesaistītos Gruzijas iekšpolitiskajos procesos. Iespējams, šie vārdi bija domāti ne tik daudz Gruzijas amatpersonām un žurnālistiem, bet gan pārējiem delegācijas ministriem. Jo īpaši krietni jaunākajam Lietuvas ārlietu ministram Gabrieļum Landsberģim, kurš, kā noprotams no neoficiālas informācijas, bija galvenais iniciators ministru dalībai protestā.

Latvijas vēstniece Gruzijā Edīte Medne vēsta, ka pagaidām ne viņu, ne arī citu Baltijas valstu vēstniekus Gruzijas Ārlietu ministrija nav izsaukusi uz pārrunām, nekādas oficiālas protesta notas nav saņemtas, bet vēstniece neizslēdza iespēju, ka tuvākajā laikā tas varētu notikt.

Gruzijas parlaments otrdien, 14. maijā, pieņēma pretrunīgi vērtēto likumu par ārvalstu ietekmi, kas izraisījis nedēļām ilgus masu protestus. Likumdevēji nobalsoja ar 84 balsīm "par" un 30 balsīm "pret", pieņemot likumu trešajā un galīgajā lasījumā. ES otrdien brīdināja Gruziju, ka likuma pieņemšana kavēs tās centienus pievienoties blokam.

"ES dalībvalstīm ir skaidrs, ka, ja šis likums tiks pieņemts, tas būs nopietns šķērslis Gruzijai tās Eiropas perspektīvā," sacīja ES augstākā pārstāvja ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Žuzepa Borela preses sekretārs Pēters Stano.

Gruzijā kopš 9. aprīļa, kad valdošā partija "Gruzijas sapnis" atkārtoti iesniedza parlamentā šī likuma projektu, notiek plaši protesti. Pirms gada valdība protestu dēļ bija spiesta atsaukt gandrīz identisku priekšlikumu.

Likums paredz, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būs jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs".

Šī frāze ir vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar pagājušajā gadā atsaukto projektu, kurā bija teikts, ka šīm organizācijām jāreģistrējas kā "ārvalstu ietekmes aģentiem".

Likuma pretinieki dēvē to par "Krievijas likumu" un norāda, ka likuma pieņemšana kavētu Gruzijai realizēt mērķi pievienoties ES, kas pagājušajā gadā piešķīra valstij sen kāroto kandidātvalsts statusu. ES, ASV un ANO bija aicinājušas Gruziju nepieņemt šo likumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti