ĪSUMĀ:
- Atkārtoti piketēja pret EP priekšvēlēšanu debatēm LTV krievu valodā; šoreiz – ap 100 piketētāju.
- Bija sanākuši arī valodnieki, mūziķi, mākslinieki un politiķi, tostarp EP vēlēšanu kandidāti.
- SEPLP jau pirms vairākām dienām lēma nemainīt regulējumu, ļaujot LTV veidot debates krieviski.
- Rinkēvičs: Publiskām priekšvēlēšanu debatēm ir jānoris latviski. Mudina uz cieņpilnu sarunu.
- Piketa iniciatori ar LTV pārstāvjiem tiksies otrdien.
Pagājušajā nedēļā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļi Jānis Siksnis un Sanita Upleja-Jēgermane balsojumā noraidīja padomes kolēģa Jāņa Eglīša mudinājumu grozīt sabiedrisko mediju sabiedriskā pasūtījuma vadlīnijas, kas nozīmētu priekšvēlēšanu debašu krievu valodā aizliegšanu. SEPLP ieskatā tas nozīmētu iejaukšanos Latvijas Televīzijas programmu veidošanā un izvēlēs.
Savukārt Valsts valodas centrs publiskā paziņojumā norādījis, ka neatbalsta Latvijas Televīzijas ieceri par Eiropas Parlamenta (EP) priekšvēlēšanu debatēm ar sinhrono tulkojumu krievu valodā. Uzskatam, ka priekšvēlēšanu debatēm sabiedriskajos medijos jānotiek vienīgi valsts valodā, publiskā vēstulē pievienojušies arī daudzi kultūras un izglītības jomas pārstāvji.
Viņu vārdā pirmdien, 20. maijā, piketā izteicās bijusī politiķe profesore Ina Druviete: "Mēs kategoriski pieprasām Latvijas Televīzijas valdi atteikties no šī pazemojošā lēmuma, kas pirmām kārtām šķeļ Latvijas sabiedrību un pazemo Latvijas politiķus."
Piketētājs Daniels piebilda – protesti turpināsies: "Nekādas atgriezeniskās saites no SEPLP mums nav. Tāpēc šis nav ne pirmais, ne pēdējais protests. Nākamais būs 28. maijā. Mēs nepadosimies."
Sanākušie gan dziedāja tautasdziesmas, gan izkliedza saukļus. Bija sagatavoti plakāti ar saukļiem: "Latvijā valsts valoda ir viena, nevis divas", "Ļaujiet krieviem domāt latviski".
Jāteic, ka liela daļa piketa apmeklētāju bija Nacionālās apvienības, Jaunās konservatīvās partijas, arī "Apvienotā saraksta" politiķi, tajā skaitā Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidāti. Viņiem līdzi savi operatori vai fotogrāfi. Šo protestu viņi izmanto, lai reklamētu sevi.
Varēja vērot daudzu video uzrunu tapšanu, atkārtoti iebilstot pret priekšvēlēšanu debašu rīkošanu arī krieviski un pārmetot valsts valodas pozīciju vājināšanu. Aktīvistu vidū arī Rīgas domes frakcijas "Kods Rīgai" deputāts Māris Mičerevskis.
Māris Mičerevskis: Visu laiku tiek piemeklēti iemesli, kāpēc tas tomēr bija pareizs lēmums rīkot priekšvēlēšanu debates gan latviski, gan krieviski. Kaitina, ka komunikācija par to izklausās pēc politiskas komunikācijas.
Latvijas Radio: Te bija redzami daudz politiķu. Vai nav tā, ka vēlēšanu tuvums pulcē arī politiķus?
Māris Mičerevskis: Skaidrs, ka politiķi to izmanto. Ja te būs vēl vairāk tautas, būs arī vairāk politiķu.
SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis piketētājiem, kuri bija atnākuši uz SEPLP, skaidroja, ka Latvijas Televīzijai jāievēro likums, kas nosaka – debatēs jābūt plašai partiju pārstāvniecībai. Jo vairāk atteikumu tajās piedalīties, jo mazāka iespēja, ka likums tiek ievērots.
"Šīs debates nedrīkst būt tādas, kurās netiek nodrošināta politisko viedokļu daudzveidība un ka kādam tiek radītas diskriminējoša situācija pret citiem dalībniekiem," sacīja Siksnis.
Kad vairums piketa pārstāvju jau bija devušies prom, Latvijas Radio aprunājās ar SEPLP pārstāvi Jāni Eglīti. Viņš atzina, ka pašreizējā situācijā padome neko ietekmēt nevar, – lēmumi par debašu rīkošanu ir pašas LTV kompetence.
"Kā mēs zinām, Latvijas sabiedrībā daudz cilvēku nemaz nesaprot krievu valodu, tāpēc jautājums, kā šo valodu nezinošs kandidāts var piedalīties šādās debatēs. Jānodrošina tulks, lai saprastu, no krievu valodas uz latviešu valodu un tad vēl jātulko tava atbilde. Tāpēc, manuprāt, sabiedriskajā pasūtījumā iekļautais uzdevums par viedokļu atspoguļošanu [krievu valodā] nav iespējams specifiskajā debašu žanrā. Tāpēc rosināju grozīt sabiedrisko pasūtījumu, kas ir instruments, kā mēs varam kaut ko ietekmēt. Padomes vairākums gan uzskatīja, ka tagad to grozīt būtu redakcionālās neatkarības ietekmēšana. Vai varam ko darīt tālāk? Domāju, ka nē, ja vien kāds no padomes nemaina savu redzējumu," sacīja Eglītis.
Vēstules autori un piketa iniciatori ar Latvijas Televīzijas pārstāvjiem tiksies otrdien.
Par priekšvēlēšanu debašu valodu viedokli paudis arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, norādot uz Satversmē noteikto, ka sabiedrisko un politisko procesu valoda ir valsts valoda. Līdz ar to arī publiskām priekšvēlēšanu debatēm jānoris latviski. Vienlaikus prezidents aicināja uz cieņpilnu sarunu, nevis abpusēju kliegšanu.
Jāpiebilst, Latvijas Radio 4 programmā nav plānotas priekšvēlēšanu debates krievu valodā. Kanāla programmā sagatavots interviju cikls ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu dalībniekiem. Šīs intervijas sagatavotas ierakstā, jebkurš no intervējamiem varēja runāt latviski. Neviens no uzrunātajiem kandidātiem no intervijas neatteicās. Arī Rus.lsm.lv ir šāda ierakstu rubrika, kur jebkurš dalībnieks varēja izvēlēties valodu, kurā sarunāties ar žurnālistu.
Šogad veidotā plašākā pētījumā par sabiedrisko mediju labumu notikusi arī sabiedriskās domas aptauja. Tajā uz "Norstat" uzdoto jautājumu par satura veidošanu sabiedriskajos medijos krievu valodā 45% respondentu tam pauduši atbalstu, 28% teikuši nē, bet citiem respondentiem nebija konkrēta viedokļa.
KONTEKSTS:
Vairākas Saeimā pārstāvētās partijas ir nolēmušas nepiedalīties Eiropas Parlamenta (EP) priekšvēlēšanu debatēs krievu valodā. Savukārt Latvijas Televīzijas (LTV) Redakcionālā padome uzskata, ka nav pamata atcelt plānotās Rus.LSM.lv priekšvēlēšanu debates.
Rus.LSM.lv plānotas debates, kuras tiks translētas krievu valodā, bet dalībniekiem ir iespēja runāt latviski, un tam tiks nodrošināts sinhronais tulkojums.
Valsts valodas centrs (VVC) 13. maijā publiskā paziņojumā norādījis, ka neatbalsta Latvijas Televīzijas (LTV) ieceri noturēt EP priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Publisku spiedienu atcelt priekšvēlēšanu debates mazākumtautību multimediju platformā Rus.LSM.lv savu priekšvēlēšanu kampaņu ietvaros izvērsuši vairāki politiķi. LTV uzskata šīs aktivitātes par mērķtiecīgiem centieniem ietekmēt ne tikai redakcionālos lēmumus, bet arī mazināt sabiedrības uzticību sabiedriskajam medijam, publiskajā paziņojumā norādīja LTV.
