Uzziņa:
Aptaujā no 07. līdz 16.maijam piedalījās 1008 respondenti.
Maija sākumā notikušajā aptaujā uz jautājumu "vai savā ikdienas dzīvē saredzat kaut vienu ieguvumu no novadu reformas?" tikai 2% respondentu atbildēja "noteikti jā". Vēl 7% atbildēja, ka drīzāk saredz kaut vienu ieguvumu no reformas savā ikdienā.
Savukārt 36% pauda, ka drīzāk nesaredz nevienu ieguvumu, un vēl 34% noteikti neredz nevienu ieguvumu.
21% nevarēja atbildēt uz šo jautājumu.
Visskeptiskāk noskaņoti bija vecākā gadagājuma cilvēki (virs 60 gadiem) – šajā grupā 45% atzina, ka noteikti nesaredz nevienu ieguvumu no reformas. Bet vispozitīvāk bija noskaņoti cilvēki vecumā no 30 līdz 39 gadiem – šajā grupā 4% noteikti redz ieguvumu no reformas, bet 8% – drīzāk saredz kaut vienu ieguvumu.
KONTEKSTS:
Trīs gadus pēc reformas un gadu pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām aizvien skaļāk dzirdamas balsis, kas vēlas reformu pārskatīt. Priekšlikumu birums par novadu reformu gan politisku, gan ikdienā vērojamu pretenziju dēļ par iespējamām izmaiņām novadu sadalījumā sagaidāms pēc Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma atvēršanas Saeimā.
Gan Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, gan, piemēram, "Jaunās Vienotības" un "Progresīvo" frakcijas uzskata, ka jānostrādā vienam vai pat diviem domes sasaukumiem, lai izvērtētu reformas trūkumus. Pretējās domās ir "Apvienotais saraksts" un Zaļo un Zemnieku savienība, kas uzskata, ka tik ilgi gaidīt būtu liela kļūda.
2021. gada 5. jūnijā pašvaldību vēlēšanas notika jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 43. Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notika 2021. gada 11. septembrī.
