Aprīļa beigās britu izdevums "The Telegraph" vēstīja par tiesu, kurā vairākas ģimenes Lielbritānijā pieprasa kompensācijas par nāvēm vai smagiem veselības traucējumiem saviem tuviniekiem. Šie gadījumi, iespējams, saistīti ar ļoti retu "AstraZeneca" vakcīnas blakni – trombozes un trombocitopēnijas sindromu. Medijs ziņoja, ka tiesas dokumentos farmācijas kompānija pirmo reizi atzinusi tās vakcīnas izraisīto reto blakusparādību.
Vairāki Latvijas portāli, ziņu pārstāstot, radīja iespaidu, ka blakne ir jaunums. Tā rezultātā sociālajos medijos virkne cilvēku steidza rakstīt par it kā jaunatklāto blakni un vainoja medijus, kas esot klusējuši.
Tā nav taisnība. Jau pirms trim gadiem Latvijas Radio par šo nopietno un reto blakni stāstījām arī mēs. Tāpat arī Latvijas Televīzija. Lūk, 2021. gada 7. aprīļa ziņu fragments: "Eiropas Zāļu aģentūra šopēcpusdien paziņoja, ka pastāv iespējama saikne starp retiem trombozes gadījumiem un "AstraZeneca" vakcīnu. Šī informācija tiks iekļauta zāļu aprakstā kā ļoti reta blakusparādība, taču pēc aģentūras domām vakcīnas priekšrocības joprojām atsver šos riskus."
Toreiz par to informēja arī citi Latvijas mediji, tajā skaitā portāls LA.lv, kur tagad tas pasniegts kā jaunums. Par to informēja arī ražotājs.
Savukārt maija sākumā Eiropas Zāļu aģentūra paziņoja, ka "AstraZeneca" vakcīna no ES tirgus izņemta. Tas darīts, nesagaidot potes autorizācijas beigu termiņu. Daži sociālajos medijos to saista ar potes bīstamību, taču noklusē, ka patiesībā lēmumu izņemt vakcīnu no tirgus pieņēmis pats ražotājs. Potes ražošana pārtraukta, jo tā kļuvusi neizdevīga. Savā paziņojumā uzņēmums skaidro, ka pasaulē esot virkne jaunu kovida vakcīnu un pieprasījums pēc "AstraZeneca" neesot pietiekams. Kāpēc pote izņemta priekšlaikus? To uzņēmums neskaidro. Taču, visticamāk, iemesli bijuši finansiāli.
Eiropas Zāļu aģentūra pārstāve Džulija Gabrielli norādīja: "Par Eiropas tirgū autorizētām zālēm Eiropas Zāļu aģentūra no atļauju turētājiem iekasē ikgadēju maksu. (..) Pēc Eiropas komisijas regulā noteiktās kārtības – pēc zāļu izņemšanas no tirgus maksa vairs netiek piemērota."
Aģentūras vietnē atrodams, ka patlaban gada maksa ir nepilni 130 tūkstoši eiro.
Tātad iemesli "AstraZeneca" vakcīnas izņemšanai no tirgus, visticamāk, saistīti ar naudu.
Taču tas netraucēja dažiem cilvēkiem sociālajos medijos vedināt domāt, ka lēmums saistīts ar vakcīnas bīstamību.
Piemēram, Eiroparlamenta vēlēšanu kandidāts no partijas "Suverēnā vara" Vjačeslavs Stepaņenko savā "Facebook" lapā krievu valodā vēršas pie Latvijas iedzīvotājiem, kas saņēmuši "AstraZeneca" vakcīnu. Viņš pauž, ka ražotājs pats atsaucis savu "šķidrumu".
"Tagad gaidām atteikumus no Pfizer’iem un citām Modernām. P.S. Draugi, bet jūs taču brīdināja – nevajag sevī ielaist nepārbaudītu šķidrumu! Klīniskie pētījumi nebija pabeigti – vienīgā šī apšaubāmā produkta "legalizācija" bija tieši tirdzniecības licence, kuru no šodienas atcēla," pauda Stepaņenko.
Šādiem apgalvojumiem nav pamata. Visas Eiropas Savienībā reģistrētās vakcīnas – arī "AstraZeneca" – bija pārbaudītas un izgājušas visas trīs vajadzīgās pētījumu fāzes. Arī Zāļu valsts aģentūra iepriekš skaidroja, ka nav pieļautas nekādas atkāpes no reģistrācijas prasībām un standartiem.
"Re:Check" telefoniski jautāja Stepaņenko, kāpēc sauc vakcīnas par nepārbaudītām un klīniskos pētījumus par nepabeigtiem. Viņš norādīja, ka priekšvēlēšanu laikā esot aizņemts, lūdza atsūtīt jautājumus e-pastā un solīja sagatavot atbildes no darba brīvajā laikā. Raidījuma tapšanas laikā viņa atbildes netika saņemtas.
Cita vakcīnskeptiķe vēstīja, ka Eiropas Komisija atsaukusi apstiprinājumu šai potei, taču noklusēja, ka tādu lēmumu pieņēmis pats ražotājs. Savam ierakstam viņa pievienoja attēlu ar iepriekš pieminēto ziņu par "AstraZeneca" blakni portālā LA.lv.
