Ārpus ētera
Tūlīt pēc Triju Karaļu svētkiem Polijā sākas karnevāls, kas vienmēr tiek svinēts ar lielu entuziasmu (protams, atkarībā no garastāvokļa un finansiālajām iespējām). Drīz pie poļu konditorejas veikaliem būs rindas pēc virtuļiem, jo 8. februārī svinēsim Tłusty Czwartek – Trekno ceturtdienu. Arī Latvijas poļi pirms Otrā pasaules kara prata izklaidēties – karnevāla ballēs un Latvijas Poļu savienības rīkotajos pasākumos.
Laikā, kad norēķiniem aizvien vairāk izmantojam bezskaidro naudu un pamazām apgūstam tādas tehnoloģijas kā mobilie maksājumi, Latvijas Banka aprēķinājusi iedzīvotāju Digitālās finanšu pratības indeksu. Tā rezultāti neiepriecina un liek jautāt, kādas sekas rada nezināšana un vieglprātība drošības jautājumos. Trauksmes zvanu ik mēnesi zvana krāpšanas apmēri. Pērn četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti 12,7 miljoni eiro.
Aukstā ziemas vakarā iegāju sasildīties kafejnīcā Rīgas Klusajā centrā. Līdz intervijai ar manu varoni bija palikusi vēl pusstunda. Viņa, tāpat kā es, ir bēgle, tikai es par Baltkrieviju rakstu tekstus, bet Volha Jakubouska glezno. Mēs abas neinteresējāmies par politiku, bet vienkārši gribējām nodoties daiļradei. Taču tad pienāca 2020. gads.
Gandrīz divu gadu laikā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā agresorvalsts kaimiņiem nācies nopietni izvērtēt, cik gatavi esam tam, ka Kremlis varētu mēģināt "aprīt" arī citas Eiropas valstis. BBC dokumentālā filma "Kaimiņos Putinam" aizved ceļojumā pa valstīm, kas dažādi reaģējušas uz Krievijas draudiem. Savukārt vācu dokumentālā filma "Bruņojums pret Putinu. NATO spēki Baltijas jūrā" apliecina, ka Rietumu militārais potenciāls ir pietiekami liels, lai krievu lācis neriskētu aplauzt zobus pret NATO rungu.
17. janvārī Latvijas Radio 1 raidījumā "Krustpunktā" notika diskusija par to, vai Latvijai vajadzētu caur medijiem uzrunāt auditoriju Krievijā. Šajā raidījumā izskanēja neprecīza un sagrozīta informācija par Latvijas Radio 4, tādēļ vēlos to precizēt.
Intervija ir iecienīts, bet sarežģīts žurnālistikas žanrs. Katram no intervijas dalībniekiem ir savi mērķi un idejas, ko teikt un ko nepateikt, tādējādi dažkārt pastāv bažas par objektivitāti. Bet neviena no pusēm – žurnālists un intervētais – nespēj kontrolēt visu. Interviju skatītāji, klausītāji vai lasītāji sagaida daudz – kvalitatīvu saturu, dziļas domas un žurnālista meistarību. Tā ietver arī profesionāli ētisku uzvedību – cieņu, drosmi, spēju dzirdēt atbildes, nozīmīgus faktus un skaidrus viedokļus.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā Reinis Ošenieks uz sarunu aicinājis bijušo Latvija florbola izlases vārtsargu Andi Blindu, kurš šobrīd aktīvi attīsta sevis izveidotu sporta apģērbu kompāniju. Zīmols sadarbojas ar daudziem pasaules spožākajiem atlētiem, viens no kompānijas līdzīpašniekiem ir Kristaps Porziņģis.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" raidierakstā jeb podkāstā Raimonds Gekišs uz sarunu aicinājis sporta fotogrāfu Miku Kļaviņu. Nesen izdotās "Latviaaa" autors ieskicē grāmatas tapšanas aizkulises, fotografējot Latvijas basketbola izlases startu Pasaules kausā Indonēzijā un Filipīnās.
Es jau rakstīju par to, ka, atbraukusi uz Latviju, praktiski uzreiz pamanīju baltkrievu un latviešu nacionālo raksturu līdzību. Un es to nenoguršu atkārtot, jo mūsu vēsturiskā kopība ir daudzšķautņaina un absolūti acīmredzama, bet runā par to maz. Mūsu tautas ir visai savdabīgas, un tikai ar ģeogrāfisku atrašanos kaimiņos to nez vai var izskaidrot. Taču ilgus gadu desmitus, ja ne simtus, mums mēģināja iedvest trīsvienības ideju, ka krievu "vecākajam brālim" baltkrievi un ukraiņi esot "jaunākie brāļi", ka tā, lūk, arī ir vienīgā patiesā vēsturiskā un kultūras kopība.
Publisks viedoklis ir kā abpusgriezīgs zobens, tas skaidro faktus, uzsver vērtības un ietekmē. Tas var "atvērt acis" un vienlaikus būt nepieņemams, uzskatīts par neatbilstošu un bīstamu. Viedoklim ir spēks!
Ziemassvētki un Jaunais gads, nav iespējas parakstīties elektroniski, vilšanās politikā un vēl citi mītiski argumenti ir pieminēti, mēģinot attaisnot ļoti zemo aktivitāti parakstu vākšanā saistībā ar partnerattiecību regulējumu. Vai opozīcija pārrēķinājās, rosinot parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai, vai tomēr šo var uzskatīt par opozīcijas fiasko?
Jaunais gads sagaidīja poļus ar fotogrāfijām no izpostītās Ukrainas un ar infekciju epidēmiju. Vieni priecājas par jaunievēlēto valdību un jauno sabiedrisko televīziju, citi palikuši neapmierināti. No otras puses – Polijā jau ir zināmi 2024. gada patroni, šogad, kā apgalvo literatūras eksperts Vojcehs Šots (Wojciech Szot) laikrakstā "Gazeta Wyborcza" ("Vēlēšanu laikraksts"), tie būs vienīgi vīrieši, kaut gan mēs dzīvojam "herstory laikmetā". Jaunajā gadā ieiesim kopā ar Mareku Hlasko (Marek Hłasko), Česlavu Milošu (Czesław Miłosz), Vitoldu Gombroviču (Witold Gombrowicz) un Kazimiru Vižiņsku (Kazimierz Wierzyński). Kuri šo ļoti labi pazīstamo rakstnieku darbi agrāk tulkoti latviešu valodā?
"Australian Open" tenisā ir gada pirmais "Grand Slam" turnīrs, un Latviju pieaugušo konkurencē šoreiz pārstāvēs vienīgi Aļona Ostapenko, jo Darjai Semeņistajai neizdevās Melburnā pārvarēt kvalifikāciju. Pirmā kārta sāksies jau svētdien, 14. janvārī, jo ieviesta jauna sistēma, lai pirmajās kārtās spēles tik ilgi naktī neievilktos, tādēļ turnīrs kļuvis vienu dienu garāks un aizritēs 15 dienas.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā Andris Auziņš uz sarunu aicinājis Latvijas futbola izlases uzbrucēju Vladislavu Gutkovski. Pērn Vladislavs noslēdza karjerā lielāko līgumu ar Dienvidkorejas līgas komandu Tedžonas "Hana Citizen". Diemžēl viņš komandā nospēlēja tika vienu mēnesi, līdz guva smagu ceļgala traumu, bet rehabilitācija tuvojas beigām, un Vladislavs cer atgriezties laukumā jau 2024. gada martā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien ieradās Latvijā pēc vairāk nekā četru gadu pārtraukuma. Viņa pirmā vizīte Rīgā notika 2019. gada oktobrī, tikai dažus mēnešus pēc ievēlēšanas amatā. Un, atskatoties pagātnē, rodas iespaids, ka šoreiz uz Latviju atbraucis pavisam cits cilvēks, arī tīri vizuāli.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā Dāvids Ernštreits uz sarunu aicinājis Latvijas labāko daiļslidotāju Denisu Vasiļjevu. Deniss Latvijā ieradies uz pāris dienām, lai piedalītos Latvijas čempionātā, bet jau janvāra sākumā viens no gada svarīgākajiem startiem – Eiropas čempionāts, tepat Lietuvā.
Kad 2020. gada janvārī izcilais ASV basketbolists Kobe Braients un vēl deviņi cilvēki, kuru vidū bija viņa trīspadsmitgadīgā meita, gāja bojā helihoptera avārijā, mediju praksē notika negaidīts pavērsiens.
Latvijā ar eiro dzīvojam jau 10 gadus. Nostalģija pēc "latiņiem" dzirdama arvien retāk, un daudzi novērtē ērtības, ko sniedz Eiropas vienotā valūta, – ceļojot, uzkrājot, norēķinoties, salīdzinot cenas. Cik daudz Tu zini par Latvijas ceļu uz eiro un kopumā eirozonas vienoto valūtu? Noskaidro to portāla LSM sadarbībā ar Latvijas Banku izveidotajā testā!
Mēs gaidām Jauno gadu, cerot uz brīnumu. Brīnumi diemžēl notiek reti, bet viens no tiem ir noticis pirms 10 gadiem. 2014. gada 1. janvārī Latvija ir pievienojusies eirozonai, kļūstot par astoņpadsmito valsti, kas pārgāja no nacionālas valūtas uz eiro. Lai gan ne visi cilvēki Latvijā bija sajūsmināti par atteikšanos no nacionālās neatkarības simbola – lata, pārliecinošs vairākums (83%!) Latvijas iedzīvotāju toreiz atbalstīja eiro ieviešanu, kas ir neparasti augsts atbalsts.
Kā un vai rakstīt par izcilu mākslas notikumu, (ne)ievērojot mākslinieka dzīves pretrunīgo izvēļu radītos morāles jautājumus? Kā ieraudzīt kultūras norisēs politisku un ekonomisku lēmumu sekas? Kā skaidrot mākslas valodu un mākslinieka meklējumus, izmantojot spilgtu kritiķa stilu, kas var izraisīt sašutumu par autora ētiku? Šie ir svarīgi kultūras žurnālistikas jautājumi. To krustpunktos varam pārdomāt kultūras žurnālistikas profesionālās ētikas kontekstus.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
