Ārpus ētera
1934. gada 25. decembrī iznāca laikraksta "Nasze Życie" ("Mūsu dzīve") pirmais numurs, izdevums turpināja iznākt Rīgā līdz 1940. gada augustam, kad tika likvidēts. Tas ir nozīmīgs datums un simbolisks fakts, ka pirmais numurs iznāca tieši Ziemassvētkos – Latvijas poļiem Ziemassvētku vakaram un tam sekojošajiem svētkiem ir liela nozīme. Papildu reliģiskajai nozīmei tā ir arī saikne ar tradīcijām, ko uzturēja ieprieksējās paaudzes, bez kurām to uz šīs zemes nebūtu. Ik gadu 24. decembrī notiek pusnakts mise, bet zem eglītes saliktas dāvanas. Nevar iedomāties poļu svētku galdu ziemeļu pierobežā bez tradicionāliem ēdieniem un dievmaizītes dalīšanas: tradīcija, kas saglabājusies vairs tikai Polijā, Lietuvā un Slovākijā.
Ziemassvētku un Jaungada priekšvakarā es, tāpat kā daudzi citi, izvērtēju 2023. un sapņoju par 2024. gadu. Un manī rodas liela pateicība pret Latviju un tās iedzīvotājiem, kuri ir izrādījuši laipnību un sapratni un palīdzējuši daudziem bēgļiem – vispirms baltkrievu bēgļiem pēc revolūcijas 2020. gadā, bet vēlāk, kopš 2022. gada 24. februāra, arī no Ukrainas nākušajiem. Ikvienam mazajā viesmīlīgajā Latvijā pietika vietas un iespēju dzīvot mierīgi. Un, ziniet, es gribu teikt lielu paldies jums, mani lasītāji. Jūs esat mana īstā bagātība. Tieši jūsu dēļ es visu šo rakstu.
Pagājušas jau vairākas nedēļas, kopš Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) izlēma tomēr atļaut Parīzes olimpiskajās spēlēs piedalīties arī ierobežotam skaitam agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas sportistu. Daudzas demokrātiskās valstis krasi tam iebilst, bet realitātē nekas pagaidām nav manījies. SOK nostāju nemaina, un to akceptējusi arī Parīzes spēļu organizācijas komiteja. Vairākās valstīs, tostarp Latvijā, vēl diskutē par dalību spēlēs šādos apstākļos, prasot SOK papildu skaidrojumu un pieņemtās pozīcijas maiņu.
Novembra vidū Rēzeknē notikusī uzņēmēja un Ludzas novada domes deputāta Andra Ļubkas slepkavība izraisīja dažādas reakcijas. Pēc tam, kad 25. novembra LTV1 raidījumā "Panorāma" tika pārraidīts sižets "Uzņēmēja nāve Rēzeknē: strīds, kas pārauga slepkavībā", daudzi kritizēja sabiedriskos medijus un žurnālistu darbu. Vērsās arī pie ombuda. Tiesa, nevienā no trīs iesniegumiem neesmu atzinusi profesionālās ētikas pārkāpumus. Tālāk lasāms lēmuma skaidrojums.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" raidierakstā jeb podkāstā Andris Auziņš uz sarunu aicinājis volejbolisti Martu Kamēliju Levinsku, kura tikko parakstījusi savu pirmo profesionālo līgumu ar Turcijas spēcīgākās līgas klubu Ankaras "PTT".
Ziemassvētku pārdomu laikā aizkustinošas un izglītojošas labdarības akcijas šogad aicina sabiedrību sadoties rokās bērnu labā. Ļoti vērtīgi, jo tā ir lielākā atbildība – izaudzināt perspektīvu nākamo paaudzi.
Pašcenzūra un bailes paust savu viedokli – tā ir parādība, kas pēdējo gadu laikā saasinājusies visu trīs Baltijas valstu sabiedrībās.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā Reinis Ošenieks uz sarunu aicinājis reklāmas speciālistu Ēriku Stendzenieku, kurš veidojis dažādas kampaņas sportistiem un ne tikai.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā Dāvids Ernštreits uz sarunu aicinājis olimpisko čempionu bobslejā Daumantu Dreiškenu.
Žurnālisti pastāvīgi strādā ar informāciju par cilvēku privāto dzīvi un izmanto ne vien privātus datus, bet atklāj ļoti intīmas detaļas. Vispārējā dalīšanās ar datiem un to pašprezentācija tīmeklī plaši pavērusi personiskās informācijas vārtus. To sauc arī par privātuma cinisma laikmetu, kas skaidro nenoteiktības, bezspēcības un neuzticības pilnu attieksmi pret personas datu apstrādi digitālajās platformās, padarot privātuma aizsardzību subjektīvi bezjēdzīgu (Hoffmann, Lutz, & Ranzini, 2016). Tomēr Satversmē, citos normatīvajos aktos un visos profesionālās ētikas kodeksos minētais pienākums aizsargāt privātumu nav atcelts.
Pēc Padomju Savienības sabrukuma šķita, ka viss, kas ar to bija saistīts, ir beidzies. Nabadzība, standartizācija, stāvēšana rindās, varenais padomju cilvēks un valoda, kurā viņam būtu jārunā, un citādi domājošo represijas – viss bija pagātnē. Un padomju ideoloģijai neviens vairs nopietni neticēja. Tomēr padomju komunisma–sociālisma ideja izrādījās ārkārtīgi noturīga.
Ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") viedokļraksts par Ministru prezidenta lomu starptautiskajā vidē.
Šis karstuma vilnis Latvijā ir klimata pārmaiņu dēļ. Šī vētra Latvijā ir klimata pārmaiņu sekas. Šo sausumu Latvijā izraisījušas klimata pārmaiņas. Klimata pārmaiņas to un klimata pārmaiņas šito. Nu jau tās ir desmitgades, kad pat vismazākajās novirzēs no ikdienišķiem laikapstākļiem tiek vainotas klimata pārmaiņas. Un tad pienāk aukstuma vilnis, kad visi tie, kas ir plašajā klimata pārmaiņu skeptiķu spektrā, sāk dot pretī – nu, klimata pārmaiņas beigušās, kur tad ir tā sasilšana?
16 gadu ilgās valdīšanas laikā Vācijas kanclere Angela Merkele bija izslavēta kā ļoti spējīga "Krisenmanagerin", krīzes menedžere, kas sekmīgi spējusi izvest Vāciju un visu Eiropas Savienību caur vairākām krīzēm, sākot no 2008. gada finanšu krīzes līdz pat Covid–19 pandēmijai. Par šiem viņas panākumiem vēsta arī dokumentālā filma "Angela Merkele", kas bijušo kancleri pārsvarā attēlo pozitīvā gaismā.
Ziņa trešdien vakarā bija negaidīta, bet tomēr pamatota – Stokholma atkal netiks pie ziemas olimpisko spēļu sarīkošanas, un šis gods 2030. gadā pienāksies Francijai. Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) uz fināla sarunām nav uzaicinājusi arī Šveici, bet tai vismaz teju apsolīta iespēja sarīkot spēles 2038. gadā. Līdz ar SOK lēmumu atkrīt arī jebkādas diskusijas un strīdi par Siguldas trases pārbūvi un piemērošanu olimpiskajām spēlēm.
Divas melnā marmora plāksnes ar uzrakstu latviešu valodā un ivritā "Ārsta Levenšteina un citu upuru piemiņai. 29.10.1941" nesen tika noguldītas mežā netālu no Pāvilostas – līdzās pieticīgam granīta akmenim. Tās uzstādījis liepājnieks Māris Birznieks. Viņš izpildījis lūgumu, ko izteica cilvēks, kuru kādreiz izglāba dakteris Levenšteins. Ārsts vēlāk gāja bojā holokaustā.
Saeimas priekšsēdētāja, Saeimas spīkere, Saeimas prezidija vadītāja, viena no valsts augstākajām amatpersonām – tik dažādi tiek apzīmēts politiskās apvienības Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) politiķes Daigas Mieriņas ieņemamais amats, kurā viņa stājās šā gada 20. septembrī. Kā tad šo nozīmīgā amata darba saturu pirmo divu darba mēnešu laikā ir izdevies veidot esošajai priekšsēdētājai Mieriņai?
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā Andris Auziņš uz sarunu aicinājis pludmales volejbola treneri Atvaru Vildi, kura audzēkņi veiksmīgi startējuši jauniešu pasaules un Eiropas čempionātos.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā Reinis Ošenieks uz sarunu aicinājis četrkārtējo pasaules čempionu blakusvāģu klasē Kasparu Stupeli. Stupelis šobrīd trenē un strādā par mehāniķi talantīgajam motokrosa braucējam Mairim Pumpuram.
Starp demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības apdraudējumiem bieži un pamatoti tiek izcelta dezinformācija – mērķtiecīgi izplatīti nepatiesi fakti un stāsti, manipulatīvi sagatavota informācija ar apzinātiem noklusējumiem. Tomēr ne mazāks apdraudējums rodas, kad sākam dzīvot tādā informācijas telpā, no kuras ir izslēgti atšķirīgi viedokļi, un pārtraucam lietot profesionālus un kvalitatīvus medijus.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
