Latvijas Televīzijai neoficiāli zināms, ka naudas trūkumu sporta budžetā izraisījis pērnā gada lēmums Latvijas Olimpiskās vienības sportistiem turpmāk maksāt darba algas un nodokļus, nevis pabalstus, kā tas bija iepriekšējos 15 gadus. Tādējādi sporta budžetā radies simtiem tūkstošu eiro liels robs, kura aizlāpīšanas nolūkos viens no īstenotajiem pasākumiem varētu būt valsts finansējuma samazinājums atsevišķām sporta federācijām.
Autora ziņas
Latvijas sportisti Parīzē tikai otro reizi kopš valsts neatkarības atjaunošanas palika bez godalgām vasaras olimpiskajās spēlēs. Ja TOP10 izdevās iekļūt astoņiem Latvijas sportistiem, tad salīdzinoši mazākajā Igaunijas delegācijā dažādos sporta veidos 10 labāko atlētu vidū ir 13 olimpieši. Tomēr arī igauņi otro reizi kopš neatkarības atjaunošanas mājās pārradās bez izcīnītām medaļām, bet pirmoreiz tukšā palika viņu kaimiņi somi.
Iecere Rīgā būvēt Paralimpisko sporta centru varas gaiteņos cirkulē kopš 2017. gada, un par valsts budžeta finansēm ir iegādāta zeme Bišumuižas apkārtnē, arī izstrādāts biznesa plāns, veikta būvniecības priekšizpēte un izstrādāts arhitektoniskās vīzijas mets. Celtniecība tā arī nav uzsākta, tomēr Latvijas Paralimpiskā komiteja iecerei nav atmetusi ar roku.
Unikāla situācija – tā Starptautiskās Boksa asociācijas izslēgšanu no olimpiskās saimes raksturo Latvijas Sporta federāciju padomē. Šim Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmumam ir tālejošas sekas arī Latvijā, jo apdraudēta valsts finansējuma saņemšana. Par Latvijas boksa tālāko likteni būs jālemj politiķiem, paturot prātā arī riskus valsts drošībai.
Biedrība "Cerību spārni" jau 20 gadu sniedz atbalstu cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, veicinot iesaistīšanos arī kustīgā dzīvesveidā. Biedrības dienas centri darbojas Siguldā, Cēsīs, Smiltenē, Bauskā un Iecavā, drīzumā tāds tiks atvērts Krimuldā. Nodrošināt apmeklētāju pastāvīgu sportošanu biedrība nespēj ierobežoto finanšu dēļ, bet visi projekti līdz šim bijuši ar ierobežotu termiņu un resursiem.
Situācija 2025. gada valsts budžeta tapšanā nesola vieglas dienas augstākā līmeņa sportistiem, jo, valsts prioritātēs priekšplānā izvirzot bērnu un jauniešu sportu, elites atlētu finansēšanā varētu būt ne mazums izmaiņu. Tas nozīmē, ka arvien lielāka loma turpmāk būs pašu atlētu un viņu atbalsta personāla spējām piesaistīt individuālus atbalstītājus.
Latvijas Boksa federācijā (LBF) 23. jūlijā plānota biedru kopsapulce, kur varētu mainīt LBF vadību. Vairākus federācijas biedrus neapmierina LBF ilggadējā prezidenta Nila Žuravļova darbs – sūdzību loks ir plašs, sākot ar naudas trūkumu startiem starptautiskajā arēnā, beidzot ar informācijas trūkumu par lēmumu pieņemšanu un naudas izlietojumu.
Latvijas Olimpiskā vienība (LOV) ir valstī viens no augstu sasniegumu sporta stūrakmeņiem, pulcējot visus spēcīgākos un perspektīvākos sportistus individuālajos sporta veidos. LOV augstākā līmeņa sportisti saņem gan algu, gan medicīnisko aprūpi, tomēr sporta sabiedrībā izskan viedokļi, ka atbalsts būtu jākoncentrē tikai vislabākajiem.
Olimpiskās spēles var lepoties ar vienu no efektīvākajiem biznesa modeļiem mūsdienu pasaulē. Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) pārskats liecina, ka iepriekšējā vasaras olimpisko spēļu ciklā ienākumi sasniedza 7,6 miljardus ASV dolāru (7,1 miljardu eiro), taču nemaksājot par dalību vai sasniegumiem spēļu galvenajiem darbiniekiem – sportistiem.
Latvijas Televīzijā ierasto rubriku "Kas jāmaina Latvijas sportā?" no 29. jūnija līdz pat olimpisko spēļu sākumam kopā ar kolēģiem pārkristīsim par "Kas jāmaina olimpiskajās spēlēs?". Pirmās nedēļas tēma, ko liksim galdā – nauda. Lai cik ierasta būtu Latvijas sporta funkcionāru sūkstīšanās, ka Latvijas sportā tās trūkst, salīdzinot ar sporta lielvalstīm, Latvijas olimpieši var justies visnotaļ priviliģēti.
Kristaps Porziņģis ir kļuvis par pirmo latvieti – Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) čempionu. Pērn Nacionālajā hokeja līgā (NHL) čempiona gredzenu ieguva Teodors Bļugers, bet šogad NHL triumfēja Uvja Balinska pārstāvētā Floridas "Panthers". Pēc Ministru kabineta noteikumiem tādas uzvaras neatbilst izciliem sasniegumiem, bet sporta vidē atšķiras viedokļi, vai par tām būtu piešķiramas naudas balvas.
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta vēlēšanās otrdien, 4. jūnijā, kļūs zināms organizācijas jaunais vadītājs. Uz amatu ir pieci pretendenti – Ansis Dāle, Viesturs Koziols, Arnis Lagzdiņš, Raimonds Lazdiņš un Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība"), lai arī kandidātu redzējums sporta politikas virzībā atšķiras vien niansēs.
Latvija pasaules čempionātā hokejā elites divīzijā debitēja 1997. gadā, kad ar 8:0 sagrāva Vācijas izlasi. Gadu vēlāk Latvijas valstsvienība svinēja vēl vienu iespaidīgu panākumu ar 5:0, bet kopš tā laika Vācijas izlase lielākoties sagādājusi ciešanas vien. Arī šopavasar pasaules čempionātā Čehijā, kur vācieši bija pārāki ar iespaidīgu rezultātu 8:1 un jau var gatavoties ceturtdaļfinālam.
Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK) maijā noslēdzās kandidātu izvirzīšana organizācijas jaunās vadības vēlēšanām, kas notiks 4. jūnijā. Latvijas Televīzija (LTV) aptaujāja lielu daļu olimpisko sporta federāciju vadītāju, kas par savu favorītu LOK prezidenta amatam biežāk nosauca Raimondu Lazdiņu un Jāni Reiru ("Jaunā Vienotība"), bet daudzi pauda apņēmību nobalsot ar tukšu aploksni.
Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir teju trīskāršojies to jauniešu skaits, kas pēc tīša paškaitējuma izdarīšanas ir nonākuši Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. 2022. gadā pašnāvības Latvijā veica trīs skolas vecuma jaunieši, kuri mācījās vienā ģimnāzijā. Kāpēc Latvijā tik ļoti pieaudzis paškaitējumu skaits jauniešu vidū? Vai tas, ka skola ir elitāra, negatīvi ietekmē pusaudžu mentālo veselību?
Par sportu atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šogad pārņēma valsts finansējuma aprēķināšanu sporta federācijām. Par pamatu tika ņemti pašu federāciju iesniegtie dati par masveidību, īstenotajām aktivitātēm un sportiskajiem sasniegumiem. Pati ministrija vairākkārt uzsvērusi, ka federāciju iesniegtos datus ir pārbaudījusi, taču šāda versija ir maz ticama. Latvijas Televīzija vairākkārt ir vēstījusi par dažādiem kāzusiem federāciju iesniegtajos un ministrijas apstiprinātajos datos. Sevišķi spilgts ir Latvijas Golfa federācijas (LGF) piemērs.
Latvijas Futbola federācijā (LFF) organizācijas prezidenta vēlēšanās 26. aprīlī uz amatu atkārtoti pretendēs pašreizējais LFF vadītājs Vadims Ļašenko, bet viņam izaicinājumu metis virslīgas valdes priekšsēdētājs Maksims Krivuņecs. Pirms četriem gadiem Krivuņecs vēlējās kopā ar Ļašenko strādāt LFF valdē, taču nerada tam pietiekamu atbalstu federācijas biedru vidū, un bijušie sabiedrotie tagad iet katrs savu ceļu.
Noteiktu cilvēku atlaišana un pieņemšana darbā, kā arī sadarbības līguma slēgšana ar konkrētu izdevniecību – tā Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Jānis Buks raksturo ultimātus, kādus viņam izvirzījušas par sportu atbildīgajai izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai ("Jaunā Vienotība") pietuvinātas personas. Ministre noliedz, ka būtu devusi šādus rīkojumus, bet – saskaņā ar Olimpisko hartu – LOK prezidenta apgalvojumiem varētu būt ļoti nopietnas sekas.
Mākslīgi savā ceļā radīt grūtības un pēc tam varonīgi censties tās pārvarēt – tā īsumā var raksturot par sportu atbildīgās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbu 2024. gada valsts finansējuma sadalē sporta organizācijām. Acīmredzot secinājuši, ka tuvāku un tālāku mūsu reģiona valstu prakse Latvijai neder, politiķi un ierēdņi meklēja jaunu ceļu, kas noveda pie tā, ka viens pulciņš federāciju tagad mēģina apvienoties, lai sūdzētu IZM tiesā, bet citi vispirms grib saņemt kontā naudiņu un pēc tam ar iesniegumu uzrīdīt ministrijai Valsts kontroli.
Latviešus mēdz dēvēt par arāju tautu, tomēr pēc Padomju Savienības sabrukuma aizvadītā gadsimta 90. gadi lauksaimniekiem nebija viegli. Graudkopības nozare piedzīvoja pakāpenisku sarukumu, taču tas nenozīmēja, ka latvieši sliktāk artu zemi. 1999. gadā Latvijas Televīzijas "Panorāma" un tās leģendārais korespondents Jānis Dimants vēstīja par arāju sporta sacensībām Daugavpils rajonā.
Pēc sarežģījumiem valsts finansējuma piešķiršanā sportam vairākas federācijas apsver domu naudas sadalījumu apstrīdēt tiesā, bet Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") radikālus soļus spert neplāno. Lai gan finansēšanas kritērijos lielāka loma piešķirta masveidībai, lielo tautas sporta pasākumu rīkotāji savā rocībā izmaiņas nesaskata.
Latvijas hokeja izlasei 1999. gada nogalē nācās cīnīties par atgriešanos augstākajā divīzijā. Pārspēļu turnīrā Šefīldā komandu pirmoreiz cīņā veda treneris Haralds Vasiļjevs, un viņa pirmais lēmums vairs komandā neņemt ilggadējo kapteini Oļegu Znaroku raisīja pamatīgas kaislības.