Ir aizritējis pusgads, kopš tika paziņots par Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) gaidāmo reorganizāciju. Pirmo reizi LOV tika iekļauti arī neolimpisko sporta veidu pārstāvji, lai arī likumā šāda iespēja nav paredzēta.
Autora ziņas
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aprīlī aktivizēs darbu valstī prioritāri atbalstāmo sporta veidu noteikšanā. Process rit jau trešo gadu, taču līdz gala rezultātam vēl tālu. Aprīlī gaidāma straujāka virzība, jo darba grupā izskatīs ilgi gaidīto pētījumu, tiesa, neatkarīgi no tā satura, joprojām nav rastas atbildes uz daudz vienkāršākiem jautājumiem.
Valsts ir gatava piešķirt naudu atpazīstamu sporta pasākumu rīkošanai, bet gadiem nepilda apņemšanos par sporta pedagogu algām. Daugavpils olimpiskā sporta centra valdes loceklis Vladimirs Šteinbergs sarunā ar Latvijas Televīzijas "Sporta studiju" pauda pārliecību, ka bērnu sporta pedagogu atalgojuma problēmu varēti raiti atrisināt, ja vien to uzskatītu par prioritāru jautājumu.
Sporta pedagogu atalgojuma problēma ir tik sasāpējusi, ka atsevišķu sporta skolu vadītāji vairs neslēpj nelikumīgu komercpraksi darbā ar bērnu vecākiem. Valsts jau gadiem nespēj izpildīt sporta politikā plānoto un attaisnojas, ka nav juridisku pienākumu nodrošināt sporta pedagogiem minimālo darba samaksas likmi.
Latvijas biatlonā pašmāju treneri katrs velk deķīti uz savu pusi, tādēļ nacionālajā izlasē būtu nepieciešams neitrāls ārzemju speciālists, kas visus pretendentus izvērtētu tikai pēc kvalitātes kritērijiem, Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" teica bijušais valstsvienības biatlonists Jānis Pleikšnis.
Daudzi jo daudzi sporta līdzjutēji mīl gremdēties nostalģijā par laikiem, kad augstvērtīgas vietas biatlona sacensībās uzrādīja tā sauktais lieliskais četrinieks: Oļegs Maļuhins, Ilmārs Bricis, Gundars Upenieks un Jēkabs Nākums. Kvartets sāka izšķīst pēc 2002. gada Soltleiksitijas olimpiādes, kura mūsu biatlonistiem noslēdzās ar pēdējo vietu stafetē. Teju 20 gadus vēlāk situācija ir daudz dramatiskāka – stafetē reti kad latviešiem vispār izdodas finišēt, neapdzītiem par apli.
Latvijas biatlonā elites līmeņa rezultātus spēj uzrādīt tikai Andrejs Rastorgujevs un Baiba Bendika, bet citu sportistu uzvārdi Pasaules kausa sacensībās meklējami rezultātu tabulas beigās. Latvijas Biatlona federācijas (LBF) viceprezidents Gundars Upenieks uzskata, ka situāciju nosaka vairāku faktoru summa, jo trūkstot gan sportistu, gan zinošu treneru un ir nepietiekams finansējums.
Latvijas basketbolam nesokas aizstāvēt savas intereses cīņā par naudu un pašreizējie likumi neatstāj cerības uz uzņēmēju finanšu piesaistīšanu, Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" teica uzņēmējs un zēnu Baltijas basketbola līgas (BBBL) turnīra organizators Dins Stašāns. Viņš uzskata, ka basketbolam jāspēj veiksmīgāk apliecināt noderību sabiedrībai, lai pretendētu uz valsts finansējumu līdzīgi kā kultūrā.
Profesionālais basketbols Latvijā nepiedzīvo vieglākos laikus. Pēdējos 10 gados ievērojami samazinājusies gan Latvijas vadošo komandu rocība, gan vietējās publikas interese par pašmāju basketbolu. Abi faktori ir cieši saistīti. Kā viens no iespējamajiem risinājumiem basketbola aprindās cirkulē versija par Rīgā bāzēta kluba izveidi, kas tēmētu uz startu Eirolīgā.
Pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē Eiropas čempionātos basketbolā valsts nebūs pārstāvēta ne vīriešu, ne sieviešu konkurencē. Ilggadējais basketbola skolas “Rīga” vadītājs Guntis Šēnhofs par galveno iemeslu Latvijas basketbola nedienām nosauca zemo atalgojumu jaunatnes treneriem, kā rezultātā spējīgākie nemaz nesāk mācīties par treneriem, turpretim esošā darbaspēka noturēšanai lietā jāliek metodes, kas balansē uz kriminālpārkāpumu robežas.
Latvijas basketbolu strupceļā noveda daudzi iemesli, tostarp publiska spiediena trūkums, kas pārprastas iecietības dēļ ļauj viegli pieņemt zaudējumus kā normālu situāciju, Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" teica basketbola funkcionārs Mārtiņš Lauva. Valstsvienības neveiksmes savukārt mazina sabiedrības interesi un ietekmē jaunatnes basketbola attīstību.
Nākamajos Eiropas čempionāta finālturnīros nespēlēs ne Latvijas sieviešu, nedz arī vīriešu izlase. Iepriekšējais čempionāts, kurā nepiedalījās kungi, bija 1999. gadā, savukārt dāmām – 2003. gadā. Šī būs pirmā reize atjaunotās Latvijas vēsturē, kad abi finālturnīri aizritēs bez Latvijas izlašu līdzdalības.
Par spīti ražīgajai ziemai, bērnu sporta nodarbības joprojām drīkst notikt tikai ārā. Lai aktualizētu problēmu, 12. februārī iepretim Ministru kabinetam treniņus aizvadīja jaunie pludmales volejbolisti, basketbolisti, florbolisti un futbolisti. Valdības pārstāvji šo zibakciju ar savu klātbūtni nepagodināja, kas vedina domāt, ka noteiktie ierobežojumi tik drīz pārskatīti netiks.
Jau kopš oktobra vidus sportojošie bērni savas prasmes slīpē brīvā dabā. Līdz 21. decembrim vēl varēja piedalīties individuālās nodarbībās iekštelpās, taču pēdējo pusotru mēnesi liegta arī šāda iespēja. Tas novedis pie vairākām problēmām – slidenos laikapstākļos gūtiem savainojumiem, sporta nodarbību pamešanas un depresīvas uzvedības.
Augstskolas kā pārejas posms dzīvē no skolas sola līdz patstāvīgām pieaugušo gaitām Latvijas sporta sistēmā jau izsenis ir Ahileja papēdis. Uzreiz pēc vidusskolas beigšanas punktu sportošanai pieliek ļoti daudz jauniešu, kam sports ir un būs tikai hobijs, kā arī tādi, kuru potenciāla griesti sportā varētu būt augstāki.
Topošajās sporta politikas pamatnostādnēs nākamajiem septiņiem gadiem kā prioritāte izvirzīts bērnu un jauniešu sports. Tā tas bija arī aizvadītajā septiņgadē, taču vairāk uz papīra nekā reālajā dzīvē. Bērnu un jauniešu sporta finansēšanā galvenie spēlētāji ir pašvaldības un vecāki, no valsts budžeta finansē treneru darba samaksu, bet valsts līdzfinansējums nenosedz pat likumā noteikto minimālo likmi, – to kompensē pašvaldības.
Sporta sabiedrība Latvijā aktīvi strādā pie galvenā attīstības dokumenta – sporta politikas pamatnostādnēm nākamajiem septiņiem gadiem, kas, iespējams, būs detalizētākais dokuments Latvijas sporta vēsturē. Latvijas Televīzijas (LTV) uzrunātie sporta sabiedrības pārstāvji ir vienisprātis, ka pamatnostādnes ir nepieciešamas, taču līdz šim tām nav bijis tiešas ietekmes uz sporta nozares attīstību.
Latvijas Nacionālajā sporta padomē (LNSP) decembra sākumā atzina skijoringu par oficiālu sporta veidu, bet gala lēmums vēl jāpieņem Latvijas Sporta federāciju padomē (LSFP), kas izvērtē vairākus aspektus. Skijoringa federācijas valdes priekšsēdētājs Ainārs Vilciņš lūdza LNSP izskatīt jautājumu par sporta veida nākotni Latvijā un nepieciešamību oficiāli atzīt Latvijas Skijoringa federāciju.
Siguldas bobsleja un kamaniņu trases vadītājs 26 gadus bija Dainis Dukurs, kam 10. decembris būs amatā pēdējā darba diena, kas noslēgs arī veselu ēru sporta objekta vēsturē. Vadības maiņa būs liels izaicinājums visiem, kas saistīti ar trases darbību, turklāt ir arī iespēja, ka pārvaldības modelis būs cits.
Dainim Dukuram 10. decembris būs pēdējā darbadiena Siguldas ledus trases direktora amatā, kur viņš ir pavadījis 26 gadus. Aiziešana gan iznākusi skaļa. Amatu pametot, Dukurs intervijā portālam mvp.lv pauda ne mazums pārmetumu Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas vadībai. Mākoņi ap Dukura krēslu savilkās jau vasarā, kad Izglītības un zinātnes ministrijā ar sūdzībām vērsās Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF), kā arī Latvijas Kamaniņu sporta federācijas (LKSF) vadība.
Diskutējot par naudas balvu piešķiršanu sportā, lielākoties diskutē par to, kam tās pienāktos, bet būtiskāk ir rast atbildi uz jautājumu, kādēļ valstij labākie sportisti būtu jāprēmē, Latvijas Televīzijai teica boksera Maira Brieža menedžeris Raimonds Zeps. Naudas balvu pasniegšanu viņš neuzskata par nepareizu risinājumu, bet rosina vispirms formulēt, kādēļ tas būtu nepieciešams.
Ministru kabineta īstenotā naudas balvu sadale par izciliem sasniegumiem sportā ik gadu raisa lielu ažiotāžu. Iemesls tai ir plašais sportistu spektrs, kas, valdības ieskatā, ir guvis izcilus panākumus. Pērn izcilnieku saraksts bija izstiepies uz trīspadsmit A4 lapām, tiesa, sistēmas maiņai plāno izstrādāt jaunus noteikumus.
Aktīvās sporta gaitas 2020.gadā noslēdza vairāki elites līmeņa Latvijas sportisti, viņu vidū titulētā svarcēlāja Rebeka Ibrahima, olimpiskais čempions Jānis Strenga un vēl viens bijušais bobslejists Helvijs Lūsis. Iemesli katram ir savi, taču tas nemaina faktu, ka tuvākajās olimpiskajās spēlēs nāksies iztikt bez vairākiem ilggadējiem Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) dalībniekiem, kuru gaitas sportā galvenokārt uzturēja nodokļu maksātāji ar konkrētu mērķi sekmēt Latvijas konkurētspēju olimpiskajās spēlēs. Tas raisa jautājumu, kāda ir LOV sportistu atbildība sabiedrībai.
Jau 50 gadu hokejs Latvijā bauda kulta sporta veida statusu. To veidojuši vairāki faktori – skaļas uzvaras, spilgtas personības un ierobežota pieejamība. Haļļu trūkuma un apjomīgo izmaksu dēļ hokejs daudziem ir nepiepildīts bērnības sapnis. Visi minētie faktori veicinājuši to, ka hokejā kā nevienā citā sporta veidā vecāku vidū ir novērojams neveselīgs fanātisms, un radikālu piemēru netrūkst.
Pieņemot valsts budžetu 2018. gadam, sporta nozarei uz trim gadiem piešķīra papildu finansējumu, bet 2021. gadā tas jau būs beidzies. Sporta sabiedrībai nāksies savilkt jostas, tiesa, 2021.gadā situāciju vēl atvieglos par nozari atbildīgās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) atrastais papildu finansējums un pandēmijas seku mīkstināšanai piešķirtā nauda, toties nākamajos gados jārēķinās ar vēl straujāk rūkošu rocību.