Latvijas sporta aizkulisēs aktivizējusies diskusija par profesionālu sportistu mentālo veselību, un problēmu spektrs ir ļoti plašs – kāds nespēj tikt galā ar sabiedrības spiedienu, cits ātri pazaudē karjeras laikā nopelnīto naudu, vēl kādam dzīvi plosa dažādas atkarības. Visgrūtākajā situācijā sportisti nonāk brīdī, kad karjerai jāliek punkts.
Autora ziņas
Pasaules čempionāts Rīgā 2021. gadā bija dažādu emociju ieskauts. Lai čempionātu pilnībā varētu uzņemt Rīgā, no valsts budžeta steidzamības kārtā tika atrasti nepilni četri miljoni eiro. Tas sadusmoja sporta pedagogus, kas vērsās pie valdības ar atklātu vēstuli, lai tādu pašu summu piešķirtu arī trūkstošām valsts dotācijām treneru algām.
Lai arī Latvijā azartspēļu reklāma ar likumu ir aizliegta ārpus to norises vietas, faktiski aizliegums tiek brīvi apiets, reklamējot sporta bārus, statistikas lapas vai citus azartspēļu zīmolu atzarus. Sporta nozarei ieņēmumi no azartspēļu reklāmas ir ārkārtīgi būtiski, jo sastāda lauvas tiesu privātā finansējuma. Līdzīga situācija ir novērojama visā Eiropā, un daudzviet talkā tiek ņemta arī valsts nodokļu politika.
Latvijas hokejistiem piektdien pasaules čempionāta spēlē pret sevi nopietni apliecinājušo Austrijas izlasi nepieciešama uzvara, lai nešķirtos no izredzēm vēl pacīnīties par tikšanu ceturtdaļfinālā. Latvijas valstsvienības galvenais treneris Harijs Vītoliņš pēc zaudējuma Čehijai sarunā ar žurnālistiem uzsvēra, ka jāizdara pareizi secinājumi un jāiet tālāk.
Aprīlī Sporta likumā veiktie grozījumi turpmāk liegs ieņemt amatus sporta federāciju valdē bijušajiem Valsts drošības komitejas darbiniekiem vai ziņotājiem. Likums faktiski ir nomērķēts uz vienu cilvēku – Latvijas Tenisa savienības (LTS) prezidentu Juri Savicki, kurš nekad nav noliedzis saistību ar Valsts drošības komiteju un intervijā Latvijas Televīzijai apliecināja, ka ir gatavs amatu pamest.
Aprīlī negaidīti lielu publicitāti izpelnījās Einara Fogeļa vadītās Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas (FIL) ārkārtas kongress, kur sešas dalībvalstis, starp kurām Latvija nebija, rosināja balsojumu par Krievijas amatpersonu atstādināšanu no ieņemamajiem amatiem organizācijā un Krievijas izslēgšanu no federācijas biedru vidus. Balsojumā par Krievijas izslēgšanu no FIL netika gūts pietiekams atbalsts, un situācija raisīja lielu mulsumu Latvijas Olimpiskajā komitejā, kas pēc sarunas ar Latvijas Kamaniņu sporta federācijas (LKSF) prezidentu Ati Strengu tā arī nesaprata Latvijas nostāju.
Aizvadītās nedēļas laikā netipiski liela uzmanība tika pievērsta florbolam – viens no Latvijas izlases treneriem Ingus Laiviņš tīmekļa vietnē ''Facebook'' dienu pēc Latvijas florbola Virslīgas superfināla publicēja skarbu un ļoti kritisku paziņojumu, pārmetot visdažādākās neizdarības Latvijas Florbola savienībai un tās vadītājam Ilvim Pētersonam. Laiviņa aicinājums guva milzīgu atsaucību – ar to dalījās simtiem cilvēku, savukārt florbolā iesaistītie pievienojās speciālista paustajam viedoklim, to papildinot paši ar saviem novērojumiem. Laiviņš norāda, ka savienības darbā problēmu ir atliku likām, pirmkārt jau parādi.
Darbs prioritāro sporta veidu noteikšanā sākās 2019. gada jūlijā, kad tā laika izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas vadībā tika izveidota darba grupa sporta finansēšanas modeļa pilnveidei. 2019. gada oktobrī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēstīja, ka ir izstrādājusi kritērijus un nodos tos plašākai sabiedriskai apspriešanai mēnesi vēlāk, bet pēc divarpus gadiem ir skaidrs, ka prioritāro sporta veidu noteikšanas mēģinājumi ir cietuši neveiksmi.
Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs organizācijas finansiālo stāvokli raksturo kā katastrofālu. LVS minimālo vajadzību nodrošināšanai nepieciešami 340 000 eiro, bet valsts dotācijas no Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) ir tikai 120 000 eiro.
Pekinas ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas sportisti sasniedza vēsturē labākos panākumus distanču slēpošanā. Patrīcijas Eidukas un Raimo Vīganta sasniegtās vietas trīsdesmitniekā var palīdzēt distanču slēpošanu attīstīt arī turpmāk, tomēr līdzšinējie rezultāti vairāk ir pašu sportistu nopelns, jo sporta veidos ar lielu starptautisku konkurenci ir sarežģīti pretendēt uz sistēmas atbalstu.
No 37 miljoniem eiro, kas 2022. gadā valsts budžetā atvēlēti sportam, puse jeb 18,6 miljoni eiro paredzēti sporta skolām. Lai gan valsts ir pildījusi apņemšanos par dotāciju palielināšanu sporta skolu treneru atalgojumam, janvāris nācis ar nepatīkamu secinājumu, ka trūkst apmēram trīs miljoni eiro. Kāpēc tā, un vai ir iespēja kaut kur rast algām trūkstošo finansējumu, nākamnedēļ runās arī Saeimas Sporta apakškomisijā.
Nedēļas nogalē apritēja divi gadi kopš Latvijas Basketbola savienības (LBS) prezidenta stūres sviras ir Raimonda Vējoņa rokās. Lielāko daļu prezidentūras termiņa ģenerālsekretārs bija Kaspars Cipruss. Zīmīgi, ka no sešiem Latvijas Televīzijas uzrunātajiem basketbola vides pārstāvjiem, tikai viens bija gatavs ar savu vērtējumu dalīties publiski.
Tieši pirms diviem gadiem 21. janvārī par Latvijas Basketbola savienības (LBS) prezidentu ievēlēja bijušo Valsts prezidentu Raimondu Vējoni. Stājoties amatā, viņš nevarēja iedomāties izaicinājumus, kādus drīz vien radīja Covid-19 pandēmija. Pēc nepilna pusgada par Vējoņa labo roku jeb LBS ģenerālsekretāru kļuva Kaspars Cipruss.
Pekinas ziemas olimpisko spēļu programmā debitēs septiņas jaunas disciplīnas, kuras Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) izziņoja 2018. gadā, un piecas no tām ir Latvijas Slēpošanas Savienības (LSS) pārziņā. Jaunajās disciplīnās Latvijā nav augsta līmeņa sportistu, kas varētu pretendēt uz dalību olimpiskajās spēlēs, un plašākie apvāršņi arī nav veicinājuši būtisku finansējuma pieaugumu, apliecina LSS gada pārskati.
Iepriekšējās ziemas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā 4. vietu ātrslidošanā izcīnīja Haralds Silovs. Tas bija otrs augstvērtīgākais sasniegums aiz bobslejistu bronzas, tomēr ātrslidošana Latvijā ir Silova monoizrāde, jo viņš ir vienīgais sportists un vienīgais sertificētais treneris, bet panākumi nebūtu iespējami ar citu valsts sporta finansēšanas modeli.
Izaicinājumi, ar kuriem 2022. gadā saskarsies Latvijas sports, būtiski neatšķirsies no pērnajiem. Karstākais jautājums joprojām solās būt bērnu sportam piemērotie ierobežojumi, jo epidemiologu prognozes turpmākajiem mēnešiem nav iepriecinošas. Tas liek ar piesardzību raudzīties uz regulējumu bērnu sportam.
Sanija Smildziņa pēc nonākšanas ratiņkrēslā savulaik bija spiesta pamest Rīgas 1. ģimnāziju, jo tā tobrīd nebija pilnībā pielāgota. Pat vēlāk, nonākot cilvēkiem ar invaliditāti daļēji pielāgotā 66. vidusskolā, skolēni ratiņkrēslos sporta stundas neapmeklēja, jo sporta zāle bija pieejama tikai ar ļoti lēna pacēlāja palīdzību, uz kuru jāgaida rindā. Bērnu ar invaliditāti integrēšana sporta stundās Latvijā līdz šim bijusi neveikla tēma.
Gada nogalē tradicionāli sadala valsts naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā. Apbalvojamo sarakstā 2021. gadā ir 66 iedaļas, lielākās summas piešķirot olimpisko un paraolimpisko spēļu izcilniekiem. Tomēr izcilības finansiālā novērtēšana Latvijas sportā raisa jautājumus par atbilstošu un vienlīdzīgu pieeju.
Kampaņā "Bērnu sporta uzrēķini", uzklausot vecāku stāstus, Latvijas Televīzija visbiežāk sastapās ar basketbola skolas "Rīga" nosaukumu. To gan daļēji var noteikt BS Rīga" mērogs - tā ir ļoti liela iestāde, apvienojot vairāk nekā 2400 audzēkņu. BS "Rīga" direktors Guntis Šēnhofs nenoliedz, ka naudas apritē skolā ir atkāpes no likumiem, bet viņš to pamatoja ar treneru nepietiekamo oficiālo atalgojumu.
Basketbola skolas “Rīga” ilggadējais direktors Guntis Šēnhofs nenoliedz, ka viņa pārraudzītajā iestādē treneri saņem skaidras naudas maksājumus no vecākiem, taču tas notiekot bezizejas situācijas dēļ. Šēnhofs sarunā ar Latvijas Televīzijas "Sporta studiju" apgalvoja, ka citādi noturēt trenerus darbā nav iespējams viņu mazā atalgojuma dēļ.