Prioritāro sporta veidu noteikšanas process Latvijā ir raisījis plašas diskusijas sporta sabiedrībā, jo pieņemtie lēmumi var būtiski ietekmēt attīstības iespējas. Savu alternatīvo piedāvājumu prioritāro sporta veidu noteikšanas kritērijiem izstrādāja Latvijas Motosporta federācijas (LaMSF) prezidents Mārtiņš Lazdovskis, kura veiktajos aprēķinos iekļauti sporta veidu sasniegumi un aktivitātes, taču ar atšķirīgiem akcentiem nekā par nozari atbildīgās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajā darba variantā.
Autora ziņas
Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) pārvaldību 2021. gadā sagaida lielas izmaiņas – 1994. gadā darbību sākušais uzņēmums pārtaps par Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) dibinātu nodibinājumu. LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks gan nespēja atbildēt uz Latvijas Televīzijas jautājumu, vai reorganizācijas rezultātā izdosies ietaupīt valsts budžeta līdzekļus.
Ieilgušais prioritāro sporta veidu noteikšanas process raisa sporta sabiedrībā arvien lielāku ažiotāžu. Diskusiju galvenā tēma ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātās kritēriju un to izpildes darba versijas, kas visus sporta veidus sarindo rangā no basketbola līdz pat beisbolam. Saasinātās diskusijas par formu novārtā atstājušas daudz būtiskāku tēmu – saturu.
Lielajam hokejam līdzvērtīgas kaislības ir ne tikai uz ledus, bet arī risinot cita veida jautājumus, piemēram, par pāriešanu uz citu komandu. Tā juridiskos strīdos tika ierauta kāda topošā hokejista ģimene, kura mainīja dzīvesvietu un vēlas bērnu sūtīt trenēties citā hokeja klubā. Noslēgtie līgumi par pāreju liek maksāt brangu rēķinu, raisot jautājumu, vai bērniem sportā var piemērot tādus pašus saistību noteikumus kā profesionāļiem.
Valdības noteiktie pulcēšanās ierobežojumi ir sāpīgi skāruši sporta nozari – grupu treniņi un sacensības iekštelpās atļauti vien augstāko līgu sportistiem, bet liegti bērniem un jauniešiem, kā arī amatieriem. Tieši amatieri ir sporta sistēmas mugurkauls, kas no savas kabatas uztur gan bērnu un jauniešu, gan profesionālo sportu, un smagākajā situācijā nonākuši privāto ledus haļļu uzturētāji.
Latvijas prioritāro sporta veidu projekcijas tabulās dambrete stabili atrodas TOP 10, kas daudziem sporta sabiedrības pārstāvjiem šķiet neatbilstoši. Latvijas Dambretes federācijas prezidents Vladislavs Vesperis sarunā Latvijas Televīzijas "Sporta studijā" gan uzsvēra, ka 6. vieta rangu tabulā uzreiz pēc hokeja nav nekas pārsteidzošs, ja nevadās pēc stereotipiem par "īstiem" sporta veidiem.
Latvijas Sporta deju federācija (LSDF) visās prioritāro sporta veidu projekcijas tabulās stabili atrodas TOP 10, par ko pukojas daudzi sporta sabiedrības pārstāvji. LSDF valdes loceklis Aigars Svars sarunā ar Latvijas Televīzijas "Sporta studiju" gan uzsvēra, ka arī iepriekš sporta dejas pēc kritērijiem allaž ierindojās augstās vietās un ir gatavas jauniem izaicinājumiem.
Vairākas sporta veidu federācijas paudušas sašutumu par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajiem prioritāro sporta veidu noteikšanas kritērijiem, jo par to tapšanu neko neesot zinājušas. Latvijas Sporta federāciju padomē (LSFP) paskaidroja, ka tā nereaģēja, jo priekšlikums nav ticis prezentēts. Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" rīcībā nonākusī e-pasta sarakste gan liecina pretējo.
Biatlons potenciālajā prioritāro sporta veidu rangā palicis aiz makšķerēšanas un automodelisma, ko Latvijas Biatlona federācijas (LBF) viceprezidents Gundars Upenieks uzskata par nepamatotu situāciju un viņa pārstāvētā sporta veida nenovērtēšanu. Upenieks intervijā Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" uzsvēra, ka biatlons attīstās noteiktās pašvaldībās, kas savas prioritātes sportā jau ir noteikušas.
Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) augusta sākumā apstiprināja konkursa rezultātus finansējuma piešķiršanai sabiedriski nozīmīgu tautas, skolu jaunatnes un augstskolu sporta pasākumu organizēšanai. Sporta organizācijām tika sadalīts pusmiljons eiro valsts budžeta līdzekļu, kuri tika piešķirti, lai mazinātu Covid-19 krīzes seku ietekmi uz sporta nozari. Konkursa rezultāti bija raibu raibie.
Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) prezidents Jānis Kols iznākumu prioritāro sporta veidu noteikšanas projektā uzskata par bezcerīgu. Neraugoties uz gūtajiem panākumiem, bobslejs un skeletons Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba variantā sagatavotajā sporta veidu ranga tabulā ierindojas 37.vietā.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izveidotajā Latvijas sporta veidu rangā, kas tapis, strādājot prioritāro sporta veidu noteikšanai, riteņbraukšana ieņem 42. vietu, bet autosports ir 46. pozīcijā. Latvijas Riteņbraukšanas federācijas (LRF) izpilddirektors Toms Markss Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" atzina, ka par tik zemu vērtējumu ir pārsteigts, savukārt Latvijas Automobiļu federācijas (LAF) viceprezidents Jānis Naglis prioritāro sporta veidu noteikšanu uzskata par nelietderīgu.
Sporta nozari pārraugošā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska vasarā Latvijas Televīzijai stāstīja, ka valsts noteikto prioritāro sporta veidu nosaukšana gaidāma oktobrī, kas nu ir pienācis, bet solītais gala lēmums – izpalicis. Lemšanai nepieciešamā pētījuma veicējus vēl tikai meklē, un viņiem paredzēto uzdevumu eksperti vērtē kā ļoti sarežģītu.
Valsts kapitālsabiedrības gadiem ilgi ir sniegušas nozīmīgu atbalstu Latvijas sportam, sadarbības formas ietērpjot gan ziedojumu, gan reklāmas līgumu veidolā. Ziedojumos dažādām sabiedriskajām organizācijām ik gadu atvēlē apmēram 4 miljonus eiro, un sporta nozare ik gadu saņem pusi šī pīrāga. Dāsnākie ziedotāji sportam bijuši "Latvijas Valsts meži".
Pirms diviem gadiem Latvijas sporta sabiedrība izgāja ielās un veica masīvu kampaņu “Es atbalstu sportu”. Iemesls šādai aktivitātei bija nodokļu reformas rezultātā ziedojumu kritums no uzņēmējiem. Kustības aktivitātes beidzās līdz ar valdības deklarācijas pieņemšanu. Tajā starp solījumiem ir arī sporta finansēšanas pārskatīšana.
Valsts budžeta naudas dalīšanā ļoti svarīgam kritērijam līdzās masveidībai jābūt sporta veida sekmēm privātā finansējuma piesaistīšanā, uzskata uzņēmējs un ilggadējs basketbola menedžeris Egils Lūsis, kurš ir arī Latvijas Basketbola savienības valdes loceklis. Lūša priekšlikumu intervijā Latvijas Televīzijā par labu esam novērtēja arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.
Murjāņu Sporta ģimnāzijas (MSĢ) absolventus pēc olimpiskajām spēlēm bieži sagaida ar medaļām kaklā, taču pašai izglītības iestādei iet arvien grūtāk. Tā velk dzīvību ar dažādiem kosmētiskiem remontiem ēkām un arī pašā sistēmā. MSĢ vārds jau vēsturiski izraisa sakāpinātas emocijas sporta sabiedrībā – viedokļi par tās lietderību allaž ir ļoti krasi dalījušies. Publiski Murjāņu vārds ir locīts skalā no "talantu kalves" līdz pat "Latvijas sporta sistēmas mauzolejam".
Sporta skolu sistēmas līdzfinansēšana patērē pusi Latvijas sporta budžeta. Lai arī Latvijā ir vairāk nekā 90 atzītu sporta veidu federāciju, sportu skolu sistēmā ir pārstāvēti 38 sporta sporta veidi, kopējam audzēkņu skaitam pārsniedzot 40 000 bērnu un jauniešu. Tomēr gribētāju skaits iekosties valsts maizē ir vēl lielāks.
Valsts amatpersonas un sporta funkcionāri pie katras iespējas cenšas atgādināt, ka valsts prioritāte sportā ir vesela nācija un maksimāli liela tautas iesaiste fiziskās aktivitātēs. Šī doma nostiprināta pat dokumentāli – Sporta politikas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam. Latvijas Televīzijas uzrunātie eksperti gan ir vienisprātis, ka apņēmība attīstīt tautas sportu izrādījusies lozungs, nevis reāla rīcība.
Sporta stundas izglītības sistēmā nepieciešams pacelt jaunā un augstākā līmenī, lai motivētu bērnus un ļautu viņiem vienkāršajā sportošanā saskatīt ko pilnīgi jaunu un fantastisku, Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" teica treneris un lektors Helmuts Rodke. Viņš atzina, ka tiekšanās uz masveidību nenozīmē kvalitāti, palaižot garām iespēju izmainīt bērnu uztveri un raisīt interesi par fiziskām aktivitātēm.
Diskusija par prioritārajiem sporta veidiem rit jau otro gadu un izpelnījusies plašu rezonansi sporta sabiedrībā. Tās ēnā palikusi būtiskāka diskusija – kādi ir valsts prioritārie mērķi jeb valsts pasūtījums sportā? Advokātu biroja „Sorainen” partneris Jānis Taukačs uzskata, ka valstij vispirms vajadzētu noteikt stratēģisko virzienu sporta budžeta izlietošanā un tikai pēc tam sākt diskusiju par prioritārajiem sporta veidiem.
Latvijas sporta pārvaldība ir pietiekami sarežģīts rēbuss. Līdz šim Latvija gāja ceļu, ka sporta federācijas veido pamatu Latvijas Sporta federāciju padomei (LSFP) un Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK), kas ir galvenās noteicējas tālākā valsts budžeta līdzekļu pārdalē federācijām. Koronavīrusa krīze iedzīs pamatīgu robu valsts maciņā, un ir tikai loģiski, ka vieni no pirmajiem cietējiem būs izklaides industrijas pārstāvji, pie kā pieskaitāms arī sports.
Vismaz 20 gadu notiek diskusijas par valsts noteiktiem prioritārajiem sporta veidiem, kas ļautu racionālāk tērēt valsts piešķirto sporta budžetu. Prioritārie sporta veidi gan tikai pērn ieguva oficiālas aprises – divos gados Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veidotā darba grupa ir tikusi līdz kritēriju izstrādei.
Maija sākumā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde sāka kriminālprocesu par aplokšņu algu izmaksu kādā futbola virslīgas klubā Kurzemes reģionā. Zināms, ka oficiāli nenosauktā komanda ir FK "Ventspils”, - tās bijušais futbolists Jevgeņijs Kazačoks Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" pastāstīja par darba apmaksas īpatnībām klubā. Futbola vidē aplokšņu algu maksāšana Ventspilī nebija noslēpums, tomēr Latvijas Futbola federācijā (LFF) informēja, ka to šādas runas nesasniedza.
Nesenā Jūrmalas basketbola kluba izjukšana tikai skaidrāk iezīmēja gadiem ilgi novērotu tendenci - profesionālas basketbola komandas Latvijā nevar lepoties ar noturību. Pēdējos 10 gados Latvijas Basketbola līgā (LBL) nemainīgas vērtības ir tikai BK "Ventspils” un "VEF Rīga". Uz kartes palikušas arī Valmiera un Liepāja, taču jau citu klubu pārstāvniecībā.