Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākamnedēļ piedāvās risinājumus, kas pavērtu iespēju arī 12 gadu vecumu nesasniegušiem bērniem pandēmijas apstākļos iesaistīties sporta nodarbībās telpās, Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" teica ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija). Ierobežojumi bērnu sportam tikuši noteikti pēc veselības ekspertu ieteikumiem, tomēr ministre saskata nepieciešamību kompromisiem, kas respektētu visu iesaistīto intereses.
Autora ziņas
Latvijas Televīzijas (LTV) kampaņā "Bērnu sporta uzrēķini" izkristalizējās gan problēmas bērnu sportā, gan iespējamie risinājumi. Viens no pētniekiem – jurists un LTV sporta ziņu vadītājs Juris Valdovskis – norādīja, ka daudzu problēmu sakne ir meklējama pārāk vispārīgā sporta nozares darbības regulējumā.
Spēkā esošie ierobežojumi pamatīgi satricinājuši bērnu sporta sistēmas pamatus. Laikā, kad ir aizliegti jebkādi treniņi pat ārā, vecāki izmisīgi meklē iespējas bērniem turpināt sportot. Basketbola treneri Agris Galvanovskis un Kristaps Kozlovskis sarīkoja nepilnu nedēļu ilgu nometni Igaunijā, treniņu grupu nokomplektējot pāris stundās.
Vislielākās izmaksas sportojošo bērnu vecākiem rada izdevumi par nometnēm, sacensībām un inventāru - valsts budžets netiek tieši novirzīts izdevumu mazināšanai šajās pozīcijās. Lielākais valsts atbalsta mehānisms bērnu sportā ir dotācijas treneru algām – aptuveni 17 miljoni eiro, kas katru gadu veido teju pusi Latvijas sporta budžeta.
Dažādos sporta veidos ierastā prakse prasīt nodarbībās iesaistīto bērnu vecākiem samaksu skaidrā naudā bez skaidra un saprotama pamatojuma, kā arī nereti bez darījumu apliecinošiem dokumentiem, raisa ģimenēs neapmierinātību. Vairāki sportā iesaistītu bērnu vecāki Latvijas Televīzijas Sporta redakcijai pauda satraukumu par nesaprotamiem maksājumiem.
Vecāku finansiālās dalības apmērs bērnu sportā galvenokārt ir atkarīgs no treneru atalgojuma. Valsts nepietiekamās dotācijas treneru algām veido apburto loku - Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēlas celt kritērijus finansējuma piešķiršanai, tikmēr sporta skolām par esošo samaksu ir arvien grūtāk piesaistīt darbā jaunus cilvēkus.
No 13. oktobra līdz pat 10. novembrim Latvijas Televīzija īstenos sociālo kampaņu “Bērnu sporta uzrēķini”. Kārtējie valdības ierobežojumi ir iesituši pa pašiem sporta sistēmas pamatiem. Sistēmas, kura galvenokārt turas uz jauno sportistu vecāku pleciem, izmantojot viņu labticību, naivumu, fanātismu… Šīs un vēl citas neuzskaitītās īpašības tiek ekspluatētas, kad bērnu sporta apguves nodrošināšanai nepieciešams atvērt vecāku naudas maku.
Deviņdesmito gadu sākumā volejbols no visām sporta spēlēm bija vispateicīgākajā pozīcijā, lai kļūtu par Latvijas sporta karali. Demokrātisks izmaksās, populārs sabiedrībā, un svaigā atmiņā vēl bija “Radiotehniķa” panākumi PSRS čempionātā. 90. gadu vidū tapa pirmā Latvijas sporta superkomanda “Vildoga/Ventspils nafta”, kas ar ļoti labiem panākumiem startēja Eiropas mērogā un 1996. gadā pat palika soļa attālumā no iekļūšanas Čempionu līgas labāko četriniekā.
Latvijas volejbolam būtu grēks sūdzēties par valsts atbalsta trūkumu - tas ir ceturtais masveidīgākais sporta veids sporta skolu sistēmā, kuru galvenokārt uztur valsts un pašvaldību finanses. 2021./2022. mācību gadā volejbolu profesionālās ievirzes programmās apgūst vairāk nekā 3000 bērnu un jauniešu.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā septembrī skatīja informāciju par Valsts kontroles revīziju Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK). Nepilnības valsts finansējuma izlietojumā konstatētas 12 no 36 olimpiskajām federācijām, bet plašsaziņas līdzekļos īpaši tika izceltas četras – kamaniņu sporta, bobsleja un skeletona, jātnieku un šaušanas federācijas.
Aizvadītajā nedēļā Madonā notika Pasaules kausa posms rollerslēpošanā, kur lielāko daļu pasākuma budžeta nodrošināja Madonas pašvaldības finansējums, tomēr sacensībās izpalika Madonas atbalstītā sportista Induļa Bikšes dalība. Atšķiras interpretācijas, kāpēc nestartēja Latvijā spēcīgākais distanču slēpotājs. Bikše norādīja uz Latvijas Slēpošanas savienības (LSS) izstrādāto atlases sistēmu sacensībām, kurā viņš neiekļaujoties, tāpēc neesot ticis pielaists sev vēlamajām garajām distancēm.
Pielāgotajam sportam Latvijā sabiedrība nedalītu uzmanību pievērš divos gadījumos – kad paraolimpiskajās spēlēs tiek izcīnītas medaļas un kad par tām no valsts budžeta izmaksā dāsnas naudas balvas. Pirms dažām nedēļām pamatīgu vētru sacēla Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāra Sanda Riekstiņa (Jaunā konservatīvā partija) teiktais, ka paraolimpiešu prēmiju apmēru nedrīkst pielīdzināt olimpiešiem, jo konkurence ir būtiski mazāka.
Aizdomīgas spēles futbola kluba “Ventspils” izpildījumā sāka krāties kaudzē līdz ar Adlana Šišhanova kļūšanu par kluba prezidentu un faktisko īpašnieku 2018. gada sākumā. Līdz ar Šišhanova parādīšanos Ventspils tuvumā sāka apgrozīties arī no Latvijas futbola uz mūžu diskvalificētais Oļegs Gavrilovs. Abi jau sadarbojušies spēļu rezultātu ietekmēšanā vēl laikā, kad Šišhanovs bija Moldovas “Dacia” prezidents.
Latvijas sporta nozare pandēmijas laikā piedzīvojusi ļoti krasus ierobežojumus. Visa ziema tika pavadīta, trenējoties ārā, jo iekštelpās treniņi bija atļauti tikai profesionāliem sportistiem un nacionālo izlašu kandidātiem. Drūmie ziemas mēneši jau aiz muguras, bet sacensības joprojām var notikt tikai komandu sporta spēļu augstākajās līgās.
Lai atrastu izeju no šķietamā strupceļa valsts prioritāri atbalstāmo sporta veidu noteikšanā, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pērn septembrī izsludināja iepirkumu pētījumam par sporta finansēšanas modeļa pilnveidi. Pētījumu uzticēja reklāmas aģentūrai “Mindshare”, darbam atvēlot 9500 eiro. Piecus mēnešus tapušais pētījums ir izlasāms uz nieka 10 lappusēm, no kurām pirmajā ir tikai nosaukums, bet desmitajā – veselas divas rindiņas.