Šī ir viena no tām retajām reizēm, kad vienlaicīgi uz sāniem nolicies ir gan zirgs, gan kariete. Dīkā sēž gan zvaigznes un profesionāļi, gan fizkultūrieši un amatieri. Latvijas sporta dzīve ir apstājusies. Vismaz oficiāli. Neoficiāli – rosība ir kā skudru pūznī, kurā tikko ietriekts sprungulis. Visi domā, meklē, rēķina. Ko? Variantus izdzīvot. Runāt par izaugsmi kādu laiku būs muļķīgi.
Autora ziņas
Iepriekš aprakstīju, kā pārdzīvoju pirmās dienas pēc tam, kad mani un manus bēdu brāļus visā Latvijā izlika no apjumtajām treniņu bāzēm. Visu nedēļu esmu trenējies ārā un sporta zāles gaisu esmu ieelpojis tikai divreiz – filmējot sižetu LTV sporta ziņām.
Kad aizvadītās sestdienas rītā devos savā ierastajā rīta maršrutā uz Siguldas Sporta centra svaru zāli, jau recepcijā sapratu, ka laiki ir mainījušies. „Šodien vienlaicīgi trenēties drīkst 10 cilvēki. Tu esi astotais,” man izskaidro un pastumj apakšā veidlapu, kas jāparaksta. Nākamajā rītā kārtība tāda pati (no astotās vietas biju pakāpies jau uz ceturto), tikai ar piebildi: „No rītdienas būsim slēgti.”