Kultūra / Kultūrtelpa
Izstāde top kā detektīvs – «Saderīgi pāri» saved kopā daudzus gadus izšķirtus pāru portretus
Izstāde top kā detektīvs – «Saderīgi pāri» saved kopā daudzus gadus izšķirtus pāru portretus
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā skatāma izstāde "Saderīgi pāri". Tajā var redzēt pāru portretus no muzeja krājuma, kuru tapšanas laiks aptver četrus gadsimtus – no 17. līdz 20. gadsimtam. Portreti vēsta par savu laiku, mākslas tendencēm un arī pāru attiecībām. Izstāde balstās pamatīgā izpētes darbā, kura laikā ne vienam vien interesantam atklājumam uz pēdām nākusi izstāde kuratore Inga Karlštrēma. Vairāki daudzus gadus izšķirti pāru portreti, pateicoties kuratores detektīva prasmēm, tieši šajā izstādē atkal savesti kopā.
Valstij vajag interesantas idejas. Saruna ar Kultūras akadēmijas jauno rektoru Dāvi Sīmani
Valstij vajag interesantas idejas. Saruna ar Kultūras akadēmijas jauno rektoru Dāvi Sīmani
14. maijā Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) rektora amatā stāsies Dāvis Sīmanis. Kā svarīgākos aspektus savā rektora darbā viņš uzsver vides radīšanu, lai studenti un docētāji var satikties un radīt jaunas, interesantas idejas – tas lielā mērā saistīts ar Tabakas fabrikas kvartāla attīstību un apgūšanu. Līdzās skatuves mākslām joprojām svarīga LKA joma būs arī zinātne un pētniecība, ko jaunais rektors centīsies sekmēt un attīstīt, viņš pauda Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Diena sākusies". 
Lielās ģildes pārbūves termiņš – 2026. gads
Lielās ģildes pārbūves termiņš – 2026. gads
Beidzot skaidri iezīmējies Lielās ģildes pārbūves termiņš. Lai arī iepriekš vairākkārt noteikti pēdējo koncertu datumi, senās koncertzāles atjaunošana atkal un atkal atlikta. Ilgajai gaidīšanai ir sava zelta maliņa – projekta īstenošanai izdevies piesaistīt līdzekļus no divām Eiropas programmām.
Valodnieks Andrejs Veisbergs: Lielākais malds – ka latviešu valoda kādreiz bijusi ļoti pareiza un ta...
Valodnieks Andrejs Veisbergs: Lielākais malds – ka latviešu valoda kādreiz bijusi ļoti pareiza un tagad sagandēta
Vislielākais ar valodu saistītais malds ir tas, ka valoda kādreiz ir bijusi ļoti pareiza un tagad tā ir galīgi sagandēta, LTV raidījumā "Kultūrdeva" saka valodnieks Andrejs Veisbergs: "Tā tas nav. Ja paskatāmies atpakaļ dažādos avotos, Endzelīns jau 20. gadsimta sākumā raksta, ka latviešu valoda ir pilnībā sabojāta un labā latviešu valodā runā tikai kādā tālā ciemā kāda veca tantiņa."
Brīvdabas muzejs atdzīvosies pasākumā «Viena diena mūsmājās»
Brīvdabas muzejs atdzīvosies pasākumā «Viena diena mūsmājās»
Iespējams, lielākā improvizētā performance, kāda jebkad Latvijā tapusi, būs sestdien, 11. maijā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā gaidāmais pasākums "Viena diena mūsmājās". Tas veltīts muzeja simtgadei, un būs kā ceļojums laikā uz 100 vai 200 gadus senu pagātni.
Kultūras ministrijas pētījums: Trešdaļa organizāciju norāda, ka tām trūkst zināšanu par cilvēku ar f...
Kultūras ministrijas pētījums: Trešdaļa organizāciju norāda, ka tām trūkst zināšanu par cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem vajadzībām
Lai izpētītu cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem tiesības un iespējas pilnvērtīgi piedalīties kultūras dzīvē, analizētu kultūras pakalpojumu piekļūstamību un identificētu risinājumus veicamajiem uzlabojumiem, pēc Kultūras ministrijas (KM) pasūtījuma veikts pētījums par kultūras infrastruktūras un pakalpojumu piekļūstamību Latvijā.
Ar mākslas ieročiem Igaunijā – kā kultūras vidē runā par karu Ukrainā
Ar mākslas ieročiem Igaunijā – kā kultūras vidē runā par karu Ukrainā
Šajās dienās ne tikai Krievijā, bet arī Baltijas valstīs veterānu ģimenes atzīmēs uzvaru Otrajā pasaules karā, ko vairāki Krievijas politiķi diemžēl izmanto arī Ukrainā uzsāktā kara glorificēšanā. Savukārt pretspars karam Ukrainā ir ne tikai Rietumu politiķu aktivitātes un Krievijai noteiktās sankcijas, bet arī dažādas pilsoniskās un radošas iniciatīvas. Kā un cik aktīvi par karadarbību Ukrainā reflektē mākslinieki tepat kaimiņos, Igaunijā?  
Pie Brīvības pieminekļa atklās izstādi «1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā»
Pie Brīvības pieminekļa atklās izstādi «1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā»
Pie Brīvības pieminekļa šonedēļ atklās izstādi "1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā". Brīvdabas izstādē ar vēsturisku attēlu palīdzību izstāstīts Otrajā pasaules karā visvairāk cietušo Latvijas pilsētu nopostīšanas stāsts. Pilsētu arhitektūra un to veidols kara rezultātā nereti mainījās teju līdz nepazīšanai. Izstādes autori ir vēsturnieki Valdis Kuzmins, Uldis Neiburgs un Jānis Tomaševskis. Veidotāji vērš uzmanību uz to, ka izstāde atgādina par kara postošo ietekmi arī pašreizējās Krievijas kara Ukrainā kontekstā.
Atzinības krusta virsniece Gunta Šnipke: Es skaidri zinu – arī rakstot dzeju, joprojām palieku arhit...
Atzinības krusta virsniece Gunta Šnipke: Es skaidri zinu – arī rakstot dzeju, joprojām palieku arhitekte
"Kad abas jomas – arhitektūra un literatūra – vienā cilvēkā satiekas, tur nekāda jomu neatkarība nesanāk, jo es skaidri zinu – arī rakstot dzeju, joprojām palieku arhitekte... Un tas, es pat teiktu, ir mans īpašais spēks. Bet ar to nodarbošanās intensitāti ir tā, ka kaut kādos dzīves posmos rakstniecība tomēr palikusi otrajā plānā. Grūti pateikt, vai tas ir tāpēc, ka esmu bijusi ļoti noslogota arhitektes darbā, vai arī tāpēc, ka nerakstu nepārtraukti: man vajag kaut ko uzkrāt, lai varu atkal kaut ko uzrakstīt. Līdz ar to rakstīšana ir tādiem viļņiem," atzīst arhitekte, dzejniece un Atzinības krusta virsniece Gunta Šnipke.
Būtu svarīgi, ja Kantu pieminētu ne tikai filozofi. Saruna ar filozofi Elvīru Šimfu
Būtu svarīgi, ja Kantu pieminētu ne tikai filozofi. Saruna ar filozofi Elvīru Šimfu
"Idejas tiek izgudrotas auditorijās. Pēc tam tās nonāk pie cilvēkiem, kuri nav akadēmiķi, bet kuri ir ieinteresēti praktiskās un politiskās dzīves veidošanā. Protams, gandrīz vienmēr tās nonāk pie sabiedrības ļoti vienkāršotā un vulgarizētā formā. Tā, piemēram, notika cilvēku izsūtīšana uz Sibīriju," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" teic filozofe Elvīra Šimfa.
Mazo bibliotēku likvidēšanas likme – dzīves pavediena iziršana laukos
Mazo bibliotēku likvidēšanas likme – dzīves pavediena iziršana laukos
Limbažu novada pašvaldība negrasās apturēt plānu par septiņu mazo novada bibliotēku slēgšanu, pat ja Bibliotēku padome neatbalstīs šo ieceri. Eksperti brīdina, ka pašvaldībai 135 tūkstošu eiro ietaupīšana gadā ilgtermiņā var izmaksāt krietni dārgāk. Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš mudina padomāt, ka katra slēgšana ietekmē iedzīvotāju vēlmi palikt savā dzīvesvietā. Kultūras socioloģe Dagmāra Beitenere aicina vietējo varu apzināties, ka, likvidējot pēdējās kultūrvietas laukos, tiek apcirptas latviešu  kā kultūras nācijas saknes. 
Pēc klientu sūdzībām Nacionālais teātris atceļ biļešu komisijas maksu teātra kasēs
Pēc klientu sūdzībām Nacionālais teātris atceļ biļešu komisijas maksu teātra kasēs
Biļešu iegāde internetā uz teātra izrādēm, koncertiem un citiem pasākumiem ir iedzīvotāju ikdiena jau sen. Par ērtību iegādāties biļetes attālināti gan ir jāmaksā, tomēr kāda teātra cienītāja raidījumam "4. studija" pastāstīja, ka nepatīkami pārsteigta, biļetes uz Nacionālā teātra izrādi pērkot paša teātra kasē – par tām bija jāmaksā komisijas maksa. Kā norādīja teātra direktors, šāda situācija nav izprotama, tāpēc viņš to mainījis, panākot vienošanos par papildu maksas atcelšanu.
Liepājā festivālā «Ziedonis ūdenstornī» izskanēs ukraiņu pavasara dziesmas – vesņankas
Liepājā festivālā «Ziedonis ūdenstornī» izskanēs ukraiņu pavasara dziesmas – vesņankas
Karostas ūdenstornī izskanēs ukraiņu pavasara dziesmas – vesņankas. 4. maijā notiek "Ziedonis ūdenstornī" – šādi nodēvēts vienas dienas mūzikas, mākslas un laikmetīgā teātra festivāls. Festivāla kulminācija būs vokālā dueta Anša Bētiņa un Artūra Čukura koncertprogramma "Slāvu tautas dziedājumi. Pavasaris" pirmatskaņojums. Tas būs vienlaikus veltījums gan dabas ziedonim, gan ukraiņu tautai. 

Vairāk

Svarīgākais šobrīd